«Laika posmā no 1941. līdz 1945. gadam tika iznīcināti ne tikai cilvēki – noslepkavota tika visa Latvijā dzīvojošā ebreju tauta. Paldies, ka atceraties noslepkavotos mūsu tautas priekštečus,» Ebreju tautas upuru piemiņas vietā Zālītes ielā klātesošos uzrunāja ebreju kopienas pārstāvis Meijers Mellers.
Sintija Čepanone
Šodien tiek atzīmēta Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena, pieminot vairāk nekā 70 000 Latvijas ebreju, kas bija iznīcināti 1941. – 1945. gadā nacistu okupētajā Latvijā. Jelgavnieki tradicionāli uz piemiņas brīdi tika aicināti tikties pie piemiņas akmens Zālītes ielā.
Kā skaidro vēsturnieks Andris Tomašūns, Jelgavā šajā laikā gāja bojā apmēram 1500 ebreju. «Avotos minēts, ka 1935. gadā Jelgavā dzīvoja ap 2500 ebreju, un pirms nežēlīgās iznīcināšanas daļai izdevās paglābties. Kad Jelgavā ienāca vācu karaspēks, kopā ar viņiem bija divas komandas – viena, kas iznīcināja politisku apsvērumu dēļ, tas ir, ja bija komunists, bet otra nogalināja tautības dēļ – ja cilvēks ir ebrejs. Liecinieki, kas tolaik vēl bija mazi bērni, atklāj, ka ebreju tautas nogalināšana mūsu pilsētā ilga nedēļu, un laikrakstā, kas datēts ar 7. jūliju, rakstīts, ka no 14. jūnija divu nedēļu laikā Jelgava zaudējusi 4000 cilvēku,» vēsturiskās liecības atklāj A.Tomašūns, norādot, ka notikušais ir vēl viens apliecinājums tam, ka karš neko labu cilvēcei nav atnesis.
«Šajā dienā šeit esmu katru gadu, lai gan noliktu ziedus pie piemiņas akmens genocīda upuriem, gan pie pieminekļa tepat netālu, kur apglabāti nogalinātie ebreju bērni. Mūsu bērni zina par šiem traģiskajiem notikumiem, jo par tiem esam stāstījuši mēs, vecāki, pārstāstot savu vecāku stāstīto, taču – palasiet komentārus internetā… Kaut gan – mūsu tauta jau ir pieradusi pie visa,» saka Sergejs Gohbergs.
Pieminot nogalinātos ebreju tautības pārstāvjus, Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis norādīja, ka mēs nevaram šīs vēstures lappuses aizšķirt un notikumus vienkārši aizmirst, taču lai tie kalpo kā atgādinājums tam, ko var izdarīt neiecietība pret citām tautām un neiejūtība. «Noliecu galvu par tiem, kas gāja bojā , un izsaku pateicību tiem cilvēkiem, kuri ebrejus no slaktiņa mēģināja paglābt, izmitinot viņus slepus iekārtotās vietās un tādējādi riskējot ar savu dzīvību,» tā A.Rublis.
Foto: Ivars Veiliņš
18.3 °C,
1.9 m/s,
91.6 % 
18.3 °C,
1.9 m/s,
91.6 %