«Lai arī cik paradoksāli tas neskanētu, kareivju dienests ir pakārtots tam, lai darītu lietas, ko mēs nekad negribētu piedzīvot reālajā dzīvē. Mēs šodien šeit pulcējamies ar domu, lai Jelgavu nekad vairs nenāktos atbrīvot, jo tā jau ir brīva,» uzrunājot klātesošos piemiņas brīdī pie pieminekļa Jelgavas atbrīvotājiem Meža kapos, sacīja Zemessardzes 52. kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Ilmārs Džeņevs.
Šodien, 21. novembrī, tiek atzīmēta Jelgavas atbrīvošanas no Bermonta karaspēka 98. gadadiena, un tradicionāli Meža kapos notika pilsētas atbrīvotājiem veltīts piemiņas brīdis. «Novembris ir varoņu mēnesis – mēnesis, kad atdodam godu par Latviju kritušajiem. Šajās dienās mēs pieminējām arī Latvijas dibinātājus, un varam lepoties ar cilvēkiem, kas ar savu darbu ir kaldinājuši mūsu pilsētu. Ir svarīgi atcerēties vēsturi un tajā paveiktos labos darbus, veidojot nākotni,» sacīja Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
Jāatgādina, ka 1919. gada augustā vācu spēku pavēlnieks fon der Golcs savu karaspēku pārveidoja par Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju, par tās pavēlnieku ieceļot Bermontu-Avalovu, kura štābs tika izvietots Jelgavā. Septembra beigās Bermonts uzbrukumam Rīgai bija sakopojis ap 50 000 vīru lielu karaspēku. Pēc sīvām cīņām 11. novembrī Bermonts no Rīgas ieņemšanas bija spiests atteikties un atkāpās uz savu citadeli – Jelgavu. Latvijas armijas uzbrukums Jelgavai sākās 20. novembrī, un jau 21. novembra vakarā Bermonta karaspēks no Jelgavas tika padzīts.
Foto: Santis Zībergs
5.3 °C,
1.7 m/s,
90.4 % 
5.3 °C,
1.7 m/s,
90.4 %