22.8 °C, 2.3 m/s, 60.4 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūraPieprasītākais – saksofons, ģitāra un bungas
Pieprasītākais – saksofons, ģitāra un bungas
06/12/2009

Jelgavas Mūzikas skolā un Jelgavas Mūzikas vidusskolā mācās aptuveni 400 skolēnu. Tas liek domāt, ka no Jelgavas arī turpmāk nāks talantīgi mūziķi, dziedātāji un diriģenti. Skolas direktora pienākumu izpildītājs Artūrs Puķītis teic, ka jaunie tam tiek gatavoti, taču, vai tas tā būs, lielā mērā atkarīgs no pašiem audzēkņiem. Taču, kamēr viņi vēl gatavojas lielajai dzīvei, audzēkņu talantu var novērtēt arī jelgavnieki. Nākamais koncerts paredzēts jau rīt, 7. decembrī, pulksten 17 Mūzikas vidusskolā. Koncerti arī 10. un 19. decembrī.

Ritma Gaidamoviča

Jelgavas Mūzikas skolā un Jelgavas
Mūzikas vidusskolā mācās aptuveni 400 skolēnu. Tas liek domāt, ka
no Jelgavas arī turpmāk nāks talantīgi mūziķi, dziedātāji un
diriģenti. Skolas direktora pienākumu izpildītājs Artūrs Puķītis
teic, ka jaunie tam tiek gatavoti, taču, vai tas tā būs, lielā mērā
atkarīgs no pašiem audzēkņiem. Taču, kamēr viņi vēl gatavojas
lielajai dzīvei, audzēkņu talantu var novērtēt arī jelgavnieki.
Nākamais koncerts paredzēts jau rīt, 7. decembrī, pulksten 17
Mūzikas vidusskolā. Koncerti arī 10. un 19. decembrī.

 

«Ir jaunieši, kuri absolvē mūsu skolu, viņiem
ir talants, taču pēc skolas beigšanas aiziet pavisam citā virzienā
mācīties. Piemēram, mūsu audzēknis dziedātājs Lauris Reiniks, kurš
beidza diriģentus, bet augstāko izglītību ieguva žurnālistikā un
tagad vada šovus. Tā kā tas nebūt nav atkarīgs no mums, taču mums
ir prieks par katru, kurš tomēr izvēlas mūzikas virzienu, iestājas
Mūzikas akadēmijā, Kultūras akadēmijā, Londonas Karaliskajā mūzikas
koledžā un citās mācību iestādēs. Liels ir gandarījums brīdī, kad
daļa pēc gadiem atgriežas skolā un kļūst par mūsu pedagogiem,» tā
A.Puķītis. Savukārt direktora vietniece Ināra Puķīte piebilst, ka
mūzikas skolas un Mūzikas akadēmiju beidz daudz talantīgu mūziķu,
taču tālāk bieži vien grūtības izcīnīt savu vietu mūziķu aprindās
ir galvenais iemesls mainīt nodarbošanos.

 

Topa instrumentus nosaka šovi

Runājot par topa instrumentiem, A.Puķītis
atzīst, ka tie ik gadu mainās. «Tagad visi grib spēlēt saksofonu,
ļoti populāra gan meiteņu, gan puišu vidū kļūst ģitāra. Sitamie
instrumenti – bungas, marimba, timpāni – vienmēr bijuši līderos,
tāpēc, lai apgūtu to spēli, vienmēr jāiztur konkurss,» tā
A.Puķītis. Uz jautājumu, kāpēc tieši šie instrumenti ir
pieprasītākie, A.Puķīts smaidot teic: «Atbilde pavisam vienkārša –
mūsdienās taču šovi ir populāra lieta. Kas tad tur ir? Bungas,
saksofons un ģitāra! Ko redz, to vēlas spēlēt,» stāsta A.Puķītis,
piebilstot, ka, protams, ar gribēšanu vien nepietiek. «Nereti
gadās, ka izvēlētais instruments nemaz nav viņam radīts, un šādos
gadījumos kopīgi mēģinām rast kompromisu – iesakām pamēģināt ko
citu. Šī prakse vainagojusies panākumiem – sanāk citu instrumentu
talantīgi spēlētāji,» stāsta mācību pārzine Inta
Slaveika.  

 

Bez labiem skolotājiem – nekādi

Nenoliedzami, bērnus apgūt ko konkrētu mudina
ne tikai šovi, bet arī skolotāji. «Nezinu, vai čella klase varētu
pastāvēt, ja to nevadītu Irina Titarenko, kura spēj audzēkņus kaut
kā paņemt; stīgotāji, ja šeit nestrādātu diriģents Aigars Meri,
kurš vada mācību orķestri, bet paplašinātā sastāvā mūsējiem ļauj
spēlēt Jelgavas kamerorķestrī. Tie paši bungotāji – Vitālijs Čakšs
un Gundars Lintiņš, kuri ar jaunām apmācības metodēm spēj bērnus
aizraut. Skolotāja, pie kuras bērni, gribētu teikt, pielīp, ir kora
klases vadītāja Edīte Bergmane. Viņai ir pedagoga talants, kas
palīdz piesaistīt jauniešus, uzskrūvēt viņus, lai tie nāktu atkal
un atkal. Ja nav aizraujošu skolotāju un darbs ir neinteresants,
tad viss var izčākstēt,» tā A.Puķītis.

 

Arī šodien uz mūzikas skolu «velk»

No pazīstamiem mūziķiem nereti dzirdēts, ka
savulaik uz Mūzikas skolu viņus «aizvilkuši» vecāki, par ko šobrīd
viņi nereti ir pateicīgi, taču bērnībā nebūt nepriecājās. Šķiet,
tas nav mainījies arī šodien. «Varbūt viens no divdesmit bērniem
labprātīgi izvēlas mācīties Mūzikas skolā, galvenie noteicēji
mazajiem tomēr ir vecāki,» teic direktora pienākumu izpildītājs.
Mācību pārzine piebilst, ka bērni jau grib darīt visu, taču nereti
pārvērtē savas spējas. «Vecāki saka, ka bērns grib, un ved viņu pie
mums. Taču problēmas sākas nedaudz vēlāk – bērns saprot, ka tas ir
grūti, cik daudz jāstrādā, un tad sākas tā «vilkšana». Ja izdodas,
ir labi, taču daļa tomēr neiztur. Slodze ir, jo te ir kā otra
skola, taču mēs visi zinām teicienu: jo vairāk dara, jo vairāk spēj
izdarīt,» piebilst I.Slaveika.

 

Ar citiem kolektīviem nekonkurē

Kaut arī pilsētā līdztekus Mūzikas skolai ir
neskaitāmi kori, ansambļi, deju kolektīvi un citi interešu pulciņi,
skolas vadība atzīst, ka tā ar citiem kolektīviem nekonkurē.
«Drīzāk mēs pielāgojamies tiem. Jā, gadās, kad atnāk vecāki ar
bērnu un saka: mēs pie jums nevaram nākt, jo mums dejošana ir trīs
reizes nedēļā, mēs nevaram paspēt. Taču katru šo gadījumu mēs
izskatām individuāli un cenšamies izveidot tādu plānu, lai bērns
paspēj visur, protams, ja vien ir vēlēšanās. Cenšamies palīdzēt,
taču diemžēl ir gadījumi, kad tas neizdodas un kāds tomēr dot
priekšroku dejām vai kādai citai nodarbei. Bet ir mums bērni, kuri
paspēj visu, arī trešajā – Mākslas skolā,» tā mācību
pārzine. 

 

Gaidāmas pārmaiņas

Laikā, kad vairāki interešu izglītības pulciņi
gājuši zudumā, Mūzikas skola nepadodas – jau šobrīd tai padomā ir
vairākas jaunas pārmaiņas, ko vēlas īstenot, sākot ar janvāri. «Mēs
ceram no janvāra talantīgākajiem bērniem piešķirt papildu apmācības
stundas. Bet tiem bērniem, kuri tikai kā mūzikas mīļotāji vēlas
iemācīties instrumentu, tiks dotas atlaides – mazāk nodarbību.
Tāpat piedāvāsim paralēli apgūt papildu instrumentu spēli. Ar jauno
gadu vēl vairāk akcentēsim ansambļus, lai to kļūtu vairāk. Bet
sagatavošanas grupa, kas parasti sāk darbu maijā, lai topošajam
Mūzikas skolas audzēknim ieliktu pamatus, tagad darboties sāks jau
no janvāra,» tuvākās nākotnes plānus ieskicē mācību pārzine. Viņa
piebilst, ka liela uzmanība tiks veltīta tam, lai attīstītu
interešu izglītību, kas līdz šim Mūzikas skolā nav bijusi. «Tas
nozīmē, ka mācīties spēlēt instrumentus varētu nākt ne tikai
skolēni, bet dažāda vecuma cilvēki. Domājam, ka Jelgavā tas varētu
būt pieprasīts,» tā I.Slaveika. 

 

Apmēram 150 koncerti gadā

Jāpiebilst, ka Mūzikas skolas un Mūzikas
vidusskolas audzēkņi gadā lielākus un mazākus iepriecina ar vidēji
150 koncertiem visā Latvijā. «Koncerti – tas ir prieks, taču
jāatzīst, ka tas nav viegli. Cenšamies neatteikt nevienam. Tas
daudz dod audzēkņiem, jo viņi var parādīt savu profesionalitāti,
tie veicina tālāku izaugsmi. Uzstāties, redzēt, ka viņa padarītais
darbs nes prieku un ir vajadzīgs. To apliecina aplausi un atkārtoti
uzaicinājumi,» tā I.Puķīte. 

Vēl šī gada nogalē Mūzikas skolas un Mūzikas
vidusskolas audzēkņi sagatavojuši trīs koncertus. Viens no tiem jau
rīt, pulksten 17 Mūzikas vidusskolā uzstāsies kokles klases
audzēkņi un Biruta Deruma, koncertā «Mēs adventē». Savukārt 10.
decembrī pulksten 17 šeit iecerēts vokālās mūzikas koncerts, kur
skanēs ārijas no operām, solo un dueti. Bet 19. decembrī pulksten
14 ikviens aicināts uz tradicionālo Mūzikas skolas audzēkņu
Ziemassvētku koncertu Svētās Annas katedrālē. Ieeja visos koncertos
– bez maksas.

Foto: Ivars Veiliņš