Pilsētā

11. un 12. novembrī Jelgavā notika 4. Latvijas mazākumtautību forums, kurā piedalījās gan mazākumtautību organizāciju pārstāvji, gan šīs nozares politikas veidotāji no Kultūras ministrijas un pašvaldībām. Forumā pārrunāts ne tikai tas, kādas pārmaiņas šobrīd piedzīvo mazākumtautību organizācijas, bet arī jautājumi par to, cik saliedēti kopumā jūtas Latvijas iedzīvotāji. «Gan latviešus, gan mazākumtautību pārstāvjus vieno tādas vērtības kā ģimene, veselība, drošība, brīvība, tomēr vienalga nonākam strupceļā, kad sastopamies ar sarežģītiem vēstures jautājumiem,» secina Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece un Jelgavas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas vadītāja Rita Vectirāne.

Foruma dalībnieki izstrādāja priekšlikumus, kā saglabāt
mazākumtautību organizācijas un to  kultūras daudzveidību,
meklēja argumentus, kā organizācijām piesaistīt jauniešus, un
formulēja savu piedāvājumu, kā mazākumtautību organizācijas varētu
bagātināt Latvijas simtgades svinības. Savukārt diskusijā
«Sabiedrības saliedētība Latvijā. Iespējas un izaicinājumi», kurā
piedalījās Saeimas deputāti Ilmārs Latkovskis un Boriss Cilēvičs,
žurnāliste Olga Proskurova, Rīgas Krievu teātra aktrise Dana
Čerņecova un citi, tika aktualizēti arī sāpīgie jautājumi par
pilsonību un mazākumtautību skolu nākotni.

«Nav «mēs» un «jūs», esam visi kopā»

Mazākumtautību organizācijas ļoti nopietni gatavojas Latvijas
simtgades svinībām, kas sāksies nākamgad, bet noslēgsies 2021.
gadā. «Jāizmanto visas iespējas, tostarp komunikācija krievu
valodā, lai valsts simtgades svinībās uzrunātu visu Latvijas
sabiedrību,» forumā uzsvēra Latvijas simtgades reģionālo un
nevalstisko projektu vadītāja Jolanta Borīte.

Šai idejai piekrīt arī Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece
R.Vectirāne, kura ar sabiedrības integrācijas jautājumiem
pašvaldībā strādā kopš 2004. gada. «Pie valsts dibināšanas, tāpat
kā pie neatkarības atjaunošanas, klāt ir bijuši dažādu etnisko
grupu pārstāvji. Vēsturiski Latvija ir veidojusies kā
daudznacionāla valsts, tādēļ viens no mūsu valsts simtgades svinību
veiksmes faktoriem būs tas, cik prasmīgi spēsim šim notikumam
mobilizēt arī mazākumtautību pārstāvjus. 2018. gadā pilsētā
uzņemsim Latvijas kultūru festivālu, kas pulcēs vairākus tūkstošus
cilvēku no dažādām mazākumtautību organizācijām. Tā būs iespēja
iepazīt Latvijas sabiedrību visā tās daudzveidībā,» stāsta
R.Vectirāne, piebilstot, ka vienlaikus tas būs liels izaicinājums
pilsētai, jo pirmais Latvijas kultūru festivāls, kas šogad notika
Daugavpilī, novērtēts ļoti atzinīgi. 

Sabiedriskā aktivitāte – liela greznība

Viens no jautājumiem, uz kuru foruma dalībnieki meklēja
atbildes, bija: kā mazākumtautību organizācijām pārvarēt krīzi un
strādāt turpmāk, lai piesaistītu jaunus biedrus un lauztu
stereotipu, ka mazākumtautību kultūras biedrībās tikai dzied un
dejo. Tāpat kā citas nevalstiskās organizācijas, arī mazākumtautību
biedrības sastopas ar realitāti – iedzīvotāji noveco, brauc prom no
valsts, arvien nozīmīgāku lomu ieņem multikulturālisma idejas un
piederība kādai nacionālajai grupai zaudē nozīmi. Mazākumtautību
organizācijas ir zaudējušas savu etnisko viendabību. Turklāt
objektīvu iemeslu dēļ ne visi var atļauties būt sabiedriski aktīvi,
liela daļa sabiedrības ir pārāk aizņemta ikdienas rūpēs, lai
veltītu laiku sabiedriskajam darbam. «Mums jārēķinās, ka iesaistīt
sabiedriskajā darbā jauniešus pēc augstskolas vai cilvēkus, kuri
nolēmuši sevi veltīt karjerai, būs ļoti grūti, tas ir dabīgais
dzīves cikls. Sabiedriskajam darbam vairāk atvērti būs jaunieši
līdz darba gaitu sākšanai un cilvēki brieduma gados. Jāapzinās, ka
formula «mēs – jaunatnei» nestrādā. Jauniešiem pašiem ir jādod
iespēja realizēt savas idejas,» saka biedrības «Sadarbības
platforma» valdes priekšsēdētāja Lauma Celma. Tāpat tika uzsvērts,
ka katrai mazākumtautību biedrībai būtu jāveic pašanalīze un
jāsaprot, ka šodien nepietiek tikai ar ansambli vai deju kolektīvu,
lai saglabātu savu identitāti. Nepieciešami arī modernās kultūras
elementi, apvienojot tradicionālo ar mūsdienīgo.

Puškina vai Putina valoda

Diskusijā par to, cik saliedēta ir mūsu sabiedrība, gan Saeimas
deputāti, gan uzaicinātie eksperti piekrita, ka daudzos aspektos
Latvijas sabiedrība ir saliedēta, tomēr pastāv pretrunas, kas
saistītas ar vēsturisko atmiņu, lielo nepilsoņu skaitu un izglītību
mazākumtautību valodās. Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas
priekšsēdētājs I.Latkovskis diskusijā uzsvēra, ka sabiedrība
saliedējas ap nozīmīgiem notikumiem, kuri emocionāli uzlādē, – tie
ir Dziesmu svētki, valsts svētki, mūsu valsts sportistu panākumi
nozīmīgās sacensībās. «Tomēr nevaram teikt, ka sabiedrība ir
pilnībā saliedēta. Tas ir tāpat kā ar laimi – mēs nevaram būt katru
brīdi laimīgi,» piebilda I.Latkovskis. Savukārt Jelgavas 5.
vidusskolas absolvente Rīgas Krievu teātra aktrise D.Čerņecova
uzsvēra, ka, vērtējot sabiedrības saliedētību no kultūras cilvēka
skatpunkta, Latvijas iedzīvotāji ir saliedēti un etniskā
daudzveidība tiek respektēta. «Svarīga ir cilvēka iekšējā sajūta:
vai es jūtos piederīgs šai valstij? Mēs nevaram nevienam piespiest
sajusties kā latvietim, bet mēs varam radīt šo piederības izjūtu un
piedāvājumu pašizaugsmei. Tas būtu valsts uzdevums, tālāk jau
katram pašam jāpieņem savs lēmums,» tā D.Čerņecova.

Diskusijā aktualizēts arī jautājums par attieksmi pret krievu
valodu, jo lielākā daļa Latvijas mazākumtautību pārstāvju ir
krievvalodīgie iedzīvotāji. Saeimas deputāts B.Cilēvičs pauda
viedokli, ka attieksme pret krievu valodu lielā mērā saistīta ar
atbildi uz jautājumu, vai mēs to uzskatām par Puškina vai Putina
valodu. «Efektīvai valsts pārvaldei jābūt vienādai pret visiem,
tādēļ mums jāpanāk balanss starp sabiedrībā esošo daudzveidību un
labu valsts pārvaldību,» tā Saeimas deputāts.  

Latvijas mazākumtautību forumu organizēja Jelgavas Nacionālo
kultūras biedrību asociācija sadarbībā ar Kultūras ministriju.

Guntis Zemītis, biznesa augstskolas «Turība»
profesors

«Ar studentu palīdzību veicām pētījumu par vērtībām, kuras vieno
Latvijas iedzīvotājus. Secinājām, ka lielākoties šīs vērtības
neatšķiras starp dažāda vecuma un tautību cilvēkiem. Mūsu valsts
iedzīvotāji visaugstāk vērtē ģimeni, veselību, darbu, drošību un
brīvību. Nacionālā identitāte šajā sarakstā ir tikai astotajā
vietā. Tikai romu tautības cilvēki to ierindo pirmajā vietā. Tas
liecina, ka ikdienā esam daudz atvērtāki nekā mums šķiet. Tajā pašā
laikā uz jautājumu, vai jūs pieļaujat, ka Dziesmu svētku karogu
varētu nest citas rases pārstāvis, pozitīvi atbildējuši tikai
septiņi procenti aptaujāto. Fiziskā atvērtība pret cittautiešiem
ikdienā sabiedrībā ir daudz lielāka nekā mentālā atvērtība. Arī
Sidnejas olimpisko spēļu čempions Igors Vihrovs kādā intervijā
atzina, ka daļai mūsu valsts iedzīvotāju prieku par viņa izcīnīto
medaļu aizēnojusi sportista tautība.»

Raita Karnīte, Latvijas Zinātņu akadēmijas
akadēmiķe

«Sabiedrības integrācija ir visas sabiedrības kopīgs uzdevums un
atbildība. Ar integrāciju līdz šim esam mēģinājuši rādīt paraugu
mazākumtautību pārstāvjiem, cerot, ka viņi šo paraugu atzīs par
labu esam un rīkosies pēc tā. Tomēr, lai tā notiktu, integrācijas
politikai jābūt taisnīgai un saprotamai, un piespiedu līdzekļi te
nestrādās. Integrācijas procesam jābūt kā atbalstam kopīgo mērķu
sasniegšanā. Nevaram runāt tikai par dažādu etnisko grupu
integrāciju, jautājums ir daudz plašāks, jo piederības izjūta
veidojas uz kopīgu vērtību bāzes. Tās ir tādas vērtības kā
demokrātija, labklājība, patriotisms. To ir ļoti grūti izmērīt. Mēs
pārāk lielu akcentu liekam uz latviešu valodu un vēsturi, bet
svarīga ir arī pilsoniskā atbildība par savu valsti, indivīda
rīcība konkrētā situācijā. Integrācijas politika jāorientē uz
nākotnes sabiedrību, kur nevajadzētu būt divām kopienām. Lai to
paveiktu, nepieciešams sociālais dialogs, iesaistot sociālos
partnerus, arodbiedrības, nevalstiskās un reliģiskās
organizācijas.»

Rita Vectirāne, Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece
un Jelgavas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas
vadītāja

«Jelgavā dzīvo aptuveni 40 procenti cittautiešu, tādēļ
sabiedrības saliedētības jautājumiem pievēršam īpašu uzmanību. Esam
secinājuši, ka iedzīvotājus visvairāk saliedē pasākumi, kas aptver
pēc iespējas plašāku auditoriju. To apliecina arī socioloģiskās
aptaujas rezultāti, proti, pēc «Latvijas faktu» datiem, 84 procenti
jelgavnieku atzīst, ka visvairāk viņus saliedē Pilsētas svētki,
savukārt mazākumtautību biedrību organizētos pasākumus par tādiem
uzskata 14 procenti aptaujāto jelgavnieku. Dažādu tautību jaunieši
norāda, ka viņus visvairāk saliedē neformālās un interešu
izglītības aktivitātes, tostarp sporta nodarbības ārpus skolas.
Sabiedrības integrācijas pārvalde savā darbā aptver ne tikai
mazākumtautību organizācijas, bet arī darbu ar jauniešiem un citām
sabiedrības grupām. Pēdējos gados īpaši aktuāls ir brīvprātīgo
darbs.»

Foto: Austris Auziņš un no JV arhīva