22.8 °C, 3 m/s, 55.9 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūraPilī atklās Kurzemes zemnieku brīvlaišanai veltītu piemiņas plāksni
Pilī atklās Kurzemes zemnieku brīvlaišanai veltītu piemiņas plāksni
18/08/2008

Piektdien 29. augustā Jelgavas pilī pulksten 11 atklās piemiņas plāksni, kas veltīta Kurzemes zemnieku brīvlaišanai.

http://www.jelgavasvestnesis.lv/

Piektdien 29. augustā Jelgavas pilī pulksten 11 atklās
piemiņas plāksni, kas veltīta Kurzemes zemnieku
brīvlaišanai.

 

Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) interneta
mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka uz plāksnes būs
rakstīts: «1818. gada 30. augustā Krievijas imperators Aleksandrs I
Jelgavas pilī izsludina Kurzemes zemnieku brīvlaišanas likumu.»
Plāksne par godu šiem notikumiem atradīsies Jelgavas pils Dienvidu
vārtu ailē blakus jau esošajai piemiņas atzīmei par pils
pamatakmens ielikšanu 1738.gadā.

Jelgavas pils ieņēma nozīmīgu vietu Latvijas valsts vēsturē ne
tikai Kurzemes un Zemgales hercogistes pastāvēšanas laikā, bet arī
19.gadsimtā tur risinājās notikumi, kas cieši saistīti ar Krievijas
imperatoru Aleksandru I.

1816.gada novembrī Vidzemes ģenerālgubernators marķīzs Filipo
Pauluči iesniedza Aleksandram I projektu par Kurzemes guberņas
pārvaldes iestāžu pārvietošanu uz Jelgavas pili un remontam
nepieciešamo finansējumu, kas aprēķināts uz 109 418 rubļiem.
Imperators Filipo Pauluči lūgumrakstam uzlika savu apstiprinājumu,
un 1817.gadā sākās ēkas atjaunošanas darbi.

1818. gadā daļēji izremontētajā pilī ieradās Aleksandrs I, kurš
30. augustā Jelgavas pils pagalmā pasludināja Kurzemes guberņas
zemnieku brīvlaišanu. Imperators bijušajā hercogistē deva brīvību
300 000 latviešu un 10 000 Augšzemes katoļticīgo. Starp
brīvlaistajiem vīriešu kārtas zemniekiem 113 805 bija privāto muižu
un 55 482 kroņa muižu ļaudis.

Baidoties no zemnieku neapmierinātības ar brīvlaišanas likumu,
brīvlaišanu nolēma izdarīt nevis ar likuma izsludināšanas dienu,
bet pakāpeniski 14 gadu laikā.