15. janvārī Jelgavas tiesā apstiprināts Bāriņtiesas lēmums kādam 17 gadus vecam jelgavniekam piešķirt pilngadību pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas. Kā skaidro Bāriņtiesā, ar šādu lūgumu puisis vērsies pats un līdz ar lēmuma pieņemšanu juridiski viņam ir tādas pašas likumā noteiktās tiesības un pienākumi kā pilngadīgai personai. Tiesa, nedz iegādāties alkoholu, nedz piedalīties vēlēšanās jaunietis joprojām nevarēs.
Ligita Vaita
Kā skaidro Jelgavas Bāriņtiesas locekle Daina Viņķele, pilngadību pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas var piešķirt ar Bāriņtiesa lēmumu un to apstiprina tiesa. Kaut arī šis gadījums Jelgavā nav precedents, pilngadība ar Bāriņtiesas lēmumu nevienam Jelgavā nav piešķirta kopš 2003. gada. Civillikums paredz, ka izņēmuma gadījumos pilngadību var piešķirt no 16 gadu vecuma, taču Bāriņtiesai lēmuma pieņemšanai nepieciešams izvērtēt, vai jaunietis spēj patstāvīgi aizsargāt un aizstāvēt savas tiesības un izpildīt savus pienākumus.
«Jaunietis ar lūgumu piešķirt viņam pilngadību pie mums vērsās pats, pamatojot to ar savu patstāvīgo dzīvi. Viņš uzskata, ka pilngadība atrisinās daļu praktisko problēmu, ar ko viņš saskaras nepilngadīgo tiesību ierobežojumu dēļ, un Bāriņtiesai, rūpīgi izvērtējot iegūto informāciju un pierādījumus, nebija pamata noraidīt personas lūgumu par pilngadības piešķiršanu,» norāda Bāriņtiesas pārstāve.
Jautāta par lēmuma praktisko pusi, speciāliste skaidro, ka savas pilngadības apliecināšanai jaunietim jāizmanto īpašs dokuments, kas apliecina Bāriņtiesas lēmumu. «Pasē, protams, viņam dzimšanas gads nemainās, tātad puisis joprojām ir 17 gadu vecs, tomēr viņam ir Bāriņtiesas lēmums, kas apliecina pilngadību. Juridiski uz viņu attiecas visi tie paši likumā noteiktie pienākumi un tiesības, kas pilngadīgai personai,» skaidro D.Viņķele.
Kaut arī lēmums jaunietim dod pilngadīgā tiesības un pienākumus, piemēram, piedalīties vēlēšanās vai iegādāties alkoholu jaunietis joprojām nevarēs, jo, kā norādīts Alkoholisko dzērienu aprites likumā vai, teiksim, Saeimas vēlēšanu likumā, šīs rīcības ierobežo 18 gadu «cenzs», nevis pilngadība. «Taču būtiski, ka, pieņemot lēmumu par pilngadības piešķiršanu pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, viens no faktoriem bija arī pārliecināties, vai jaunietim nav nosliece uz agresiju un alkohola vai citu apreibinošo vielu lietošanu. Tika vērtēts arī jaunieša draugu loks,» teic Bāriņtiesas pārstāve, piebilstot, ka informācija iegūta gan no puiša tuviniekiem, gan izglītības iestādes, kurā viņš apgūst profesiju, pārstāvjiem.
Viens no būtiskiem argumentiem, kāpēc puisis vēlējies saņemt pilngadību pirms laika, ir sarežģījumi ar naudas izņemšanu no konta. «Šim puisim vecmamma palīdz, sūtot naudu, taču viņš to bez pilngadīgas personas palīdzības nevarēja izņemt. Šajā gadījumā bija vairākas nianses, kas ikdienā apgrūtināja puiša dzīvi, kaut arī faktiski viņš jau dzīvoja patstāvīgi,» skaidro D.Viņķele.
Jāpiebilst, ka jelgavnieks, kurš pieprasījis pilngadību pirms laika, ir pilnus 17 gadus vecs. «Puisis dzīvo atsevišķi no ģimenes, apgūst profesiju Rīgā, izmanto mācību iestādes kopmītnes un īrē dzīvokli Jelgavā, ar māti komunikācija ir vāja. Piešķirtā pilngadība viņam galvenokārt atvieglos sadzīviskus jautājumus ar norēķiniem, naudas saņemšanu, juridisku līgumu slēgšanu, sevis pārstāvēšanu iestādēs,» tā D.Viņķele.
Foto: lvportals.lv