21.1 °C, 2 m/s, 62.3 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāPilnībā atteikties no kūlas dzēšanas nav iespējams
Pilnībā atteikties no kūlas dzēšanas nav iespējams
24/03/2009

Ņemot vērā, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) maksimāli ierobežots finansējums, tiekot apsvērta iespēja nedzēst kūlas ugunsgrēkus. Tā šodien intervijā Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumā «900 sekundes» teica VUGD priekšnieks Ainārs Pencis. Jelgavas VUGD līdz 26. martam apzinās pašvaldību viedokļus par to, kā varētu risināt kūlas dedzināšanas situācijas.

Ilze Knusle-Jankevica

Ņemot vērā,
ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) maksimāli
ierobežots finansējums, tiekot apsvērta iespēja nedzēst kūlas
ugunsgrēkus. Tā šodien intervijā Latvijas Neatkarīgās televīzijas
raidījumā «900 sekundes» teica VUGD priekšnieks Ainārs Pencis.
Jelgavas VUGD līdz 26. martam apzinās pašvaldību viedokļus par to,
kā varētu risināt kūlas dedzināšanas situācijas.

Pirmā atbildība par šāda lēmuma pieņemšanu
gulšoties uz A.Penci, ja viņš došot komandu, ka ugunsdzēsēji var
atteikties no šādiem ugunsgrēkiem. Savukārt otrs atbildīgais būs
tas darbinieks, kurš pieņems konkrēto lēmumu par to, ka uz
izsaukumu var nebraukt.

VUGD Jelgavas brigādes komandieris Aldis
Feldmanis portālam www.jelgavasvestnesis.lv
pastāstīja, ka A.Pencis uzdevis līdz 26. martam apzināt Jelgavas
pilsētas un Jelgavas rajona pagastu pārstāvju viedokļus par to, kā
varētu risināt kūlas dedzināšanas situācijas. Viņš norāda, ka
Zemgalē situācija tomēr ir atšķirīga nekā, teiksim, Latgalē – pie
mums, spriežot pēc līdz šim degušajām kūlas platībām, nav tik daudz
neapstrādātu lauku. Tomēr A.Feldmanis uzsver, ka pilnīgi atteikties
no kūlas ugunsgrēku dzēšanas nav iespējams un katrs gadījums būtu
jāizvērtē atsevišķi. «Ja deg tīrums, kuram tuvumā nav ne būvju ne
meža, varbūt varam nebraukt, ja
15 metru
attālumā ir māja, kā mēs nebrauksim?» tā VUGD Jelgavas
brigādes komandieris, piebilstot, ka dispečeram būs ļoti liela
atbildība, jo viņam būs jāspēj saprast situāciju un jāizvērtē, vai
uz notikuma vietu nepieciešams sūtīt ugunsdzēsējus. «Mums ir bijis
tā, ka deg astoņās vietās vienlaikus, bet lielākā daļa mašīnu ir
aizņemtas, un ir jādomā, uz kuru no šīm vietām lai brauc. Tas nav
viegli,» tā A.Feldmanis.

VUGD priekšnieks piebilda, ka esot
jācer, ka šogad būs slapjš pavasaris un vasara un nebūs daudz kūlas
un mežu ugunsgrēku. A.Feldmanis gan norāda, ka pagājušā gadā kūlas
degšanas gadījumu skaits bijis apmēram uz pusi mazāks nekā 2007.
gadā, tomēr atzīst, ka vislabāk būtu kūlu vispār nededzināt, nevis
paļauties uz laika apstākļiem.