«Kad pirms pieciem gadiem uz Jelgavu tika atvesti pirmie savvaļas zirgi, Pils salā lepni izkāpa ērzelis Očko ar kādām piecām sešām dāmām. Pirmos pāris gadus viņš barā bija galvenais, taču nu statuss zaudēts – viņam palikušas labi ja divas dāmas, un šefa lomu jau sen kā izcīnījis jaunāks un spēcīgāks ērzelis,» stāsta savvaļas zirgu uzraugs Einārs Nordmanis.
Sintija Čepanone
Tieši viņš visus šos piecus gadus uzmana zirgu ikdienu, tāpēc vislabāk zina stāstīt par dabas likumiem tajā. Piemēram, pašlaik ir pavasaris, un daba diktē kumeliņu nākšanu pasaulē.
Šogad pirmā – meitene «Pirmais kumeliņš šogad atskrēja jau 7. martā, un mums ir priecīga ziņa – tā ir meitene! Priecīga tāpēc, ka meitenes Pils salā tomēr ir liels retums, jo pārsvarā dzimst puikas. Piemēram, pērn no sešiem jaunajiem zirgiem tikai divas bija meitenes,» stāsta E.Nordmanis, norādot, ka ķēves barā ir svarīgas, lai bars augtu kuplāks, bet baram jābūt kuplākam, lai palieņu pļavu uzturēšanā cilvēku darbaspēks un tehnika nebūtu jāizmanto, jo tas šo procesu būtiski sadārdzina un traumē dabisko vidi.
Tieši tādēļ par pirmdzimto – ķēvīti Odriju – šajā pavasarī ir īpašs prieks. «Tā pieņemts, ka vārds jaundzimušajam jādod tāds, lai tas sāktos ar mātes vārda pirmo burtu, jo par mazā tēvu vēl var būt šaubas, bet par māti gan ne – mazais ķēvei visu laiku turas pie sāniem,» stāsta Einārs, atklājot, ka arī šogad ar pirmo jaunpienācēju Pils salā iepriecinājusi ķēve Olimpija – pieredzējušākā un stiprākā barā. Viņa bija starp pirmajiem savvaļniekiem, kuri Jelgavā no Nīderlandes ieradās pirms pieciem gadiem. «Arī pagājušajā gadā viņa dzemdēja pirmā – tieši manā dzimšanas dienā, 14. martā, pasaulē laida Oskaru,» Olimpiju paslavē Einārs.
Bet lielākais kumeliņu «birums» Pils salā gaidāms šomēnes. «Jācer, ka visi būs stipri un izturēs dabisko atlasi,» tā viņš.
Uzvar un izdzīvo stiprākais Pirms pieciem gadiem augusta beigās Pils salā ieradās sešpadsmit dažāda vecuma savvaļnieki – sākot no tā pavasara kumeļiem līdz pat desmitgadīgajam harēma vadonim Očko. Taču pašlaik pļavas nogana jau 41 zirgs, un E.Nordmanis stāsta, ka izveidojušies trīs harēmi un «puikas, kas dzīvo atsevišķi». «Viens harēms ir ļoti spēcīgs – to vada divi ērzeļi Konjo un Tetriks, kuri ir labi draugi jau kopš bērnības. Pārējie divi harēmi ir parasti – katram viens vadonis,» atklāj zirgu uzraugs. Taču jau kādas divas nedēļas Einārs pastiprināti vēro zirgus, jo īsti nevar tikt skaidrībā ar savulaik varenā ērzeļa Dreisa pozīcijām. «Laikam tomēr Dreiss no sava vecā bara atstumts, jo, cik skatos, viņš tam staigā pakaļ, bet turas no tā ap divdesmit metru attālumā. Divas viņa dāmas jau pievāca kāds jaunulis,» novēroto atklāj Einārs, akcentējot, ka tas savvaļas zirgu dzīvē ir pavisam normāls dabas diktēts process – ne tikai Dreiss, ērzelis ar sprogainām krēpēm, bet arī Očko zaudējis savu statusu un kļuvis par pavisam vienkāršu zirgu ar tādām pašām tiesībām kā citiem zirgiem barā. Tas tāpēc, ka konkurence Pils salā savairojusies milzīga, un, kā jau dabā ierasts, uzvar un izdzīvo stiprākais.
Vajag, lai suga būtu spēcīga, un tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc Pils salas «strādniekiem» laiku pa laikam piepulcējas jauni savvaļas zirgi, kuru apmaiņu koordinē Nīderlandes ARK fonda pārstāvis Jans van der Veins – viņa rīcībā ir informācija par visiem savvaļas zirgu ganāmpulkiem, tāpēc arī vislabāk zina, kuram pulkam vajag «svaigas asinis». «Taču zirgi arī šajā ziņā ir ļoti gudri – ja viņiem ir iespēja sapāroties ar savu radinieku vai svešo, viņš noteikti izvēlēsies to svešo,» tā Einārs, piebilstot, ka pēdējie divi «svešie» uz Jelgavu atvesti pērn novembrī no «Jaunieviņām» Vidzemē, savukārt kāds no mūsējiem uz citu ganāmpulku Latvijā, visticamāk, ceļos pēc kādiem gadiem diviem.
Pa labam visu ko var sarunāt Taujāts, vai šo gadu laikā kāds zirgs iemantojis Eināra īpašās simpātijas, viņš saka: «Viena mīluļa man nav, taču ar zirgiem ir tāpat kā ar cilvēkiem – ir pelēkais pūlis, kad tūkstoš cilvēku paiet garām un tu nepamani nevienu, un ir personības. Pils salā tas ir Pūpols – skaists ērzelis, bet ar raksturiņu, kurš visādus jokus var sastrādāt, jo ir baigais brīvdomātājs; it kā miermīlīgā, tomēr bargā Olimpija; skaistā, gudrā, tomēr nešpetnā Trikija… Tās, lūk, ir personības.»
Savu personību pirms diviem gadiem visspilgtāk apliecinājis Pūpols – viņš izdomāja pa pilsētu pastaigāties. «Tajā pavasarī vispār zirgiem bija uznākusi lielā staigāšana! Kā reiz vienā šādā situācijā sagadījās, ka naktī nebiju mājās, arī mobilais telefons izlādējies, bet no rīta mani sagaidīja pašvaldības policisti – sak’, Hercoga Jēkaba laukumā zirgs «ganoties», bail tuvoties. Aizbraucu uz pilsētas centru un skatos – mans Pūpols pastaigājas! Tad nu ņēmu vienā rokā maizi, lai viņu ieinteresētu, otrā stibiņu, lai nedomā jokus dzīt, un abi smuki gājām uz māju pusi,» atceras E.Nordmanis. Citu reizi pastaigāties ārpus aploka izdomājuši zirgu puikas. «Jaunieši mēdz veidot savas grupas, kurās ar disciplīnu ir tā, kā ir, un tad gadās, ka viņi pasprūk no aploka un dodas staigāt. Taču mājās viņus nav grūti dabūt – ar zirgiem visu ko pa labam var sarunāt,» tā viņš.
Zirgi jāvēro ar acīm Kā savvaļas zirgi aizvadījuši ziemu? Zirgu uzraugs stāsta – kamēr pieturējies salīdzinoši silts laiks, barību savvaļnieki meklējuši paši, graužot kārklus un pērno zāli, taču februārī, kad sals sasniedza pat mīnus 28 grādu atzīmi, bija nepieciešama minimāla iejaukšanās – zirgi piebaroti ar sienu. «Mans uzdevums ir gādāt par to, lai savvaļas zirgu ikdiena ritētu pēc iespējas dabiski, taču ārkārtas situācijās bez barības viņus tomēr nedrīkst atstāt – nepieciešama piebarošana. Tas tādēļ, ka spēcīgajā salā viņi patērē ļoti daudz enerģijas. Kaut vai tam, lai organisms spētu izkausēt sniegu, ko zirgi izmanto dzeršanai,» tā E.Nordmanis, gan uzsverot, ka zirgus piebarot nepieciešamības gadījumā drīkst tikai viņš – apmeklētājiem tas ir stingri aizliegts.
«Zirgu barošana un pārgalvīga tuvošanās viņiem var apdraudēt kā zirgus, tā pašus cilvēkus. Zirgi jāvēro ar acīm no vismaz 50 metru attāluma, nevis jācenšas tikt tiem pēc iespējas tuvāk. Tie ir savvaļas zirgi, un viņu uzvedību nezinātājam ir grūti prognozēt,» atgādina viņš. Iepazīties ar zirgiem tuvāk izņēmuma kārtā drīkst vien tad, ja interesenti viņus aplūkot dodas kopā ar E.Nordmani, kurš šo piecu gadu laikā lielāko daļu savvaļnieku niķu un stiķu ir «izkodis».
Ar E.Nordmani sazināties, lai pieteiktu ekskursiju un ko vairāk uzzinātu gan par savvaļas zirgu ikdienu, gan par Lielupes palienes pļavām, var pa tālruni 20264343 vai 29841851. Viņš arī aicina zvanīt situācijās, kad Pils salā pamanītas kādas nebūšanas, jo ne vienmēr pašam tās izdodas konstatēt pirmajam – salas teritorija taču ir 75 hektārus plaša!
Foto: Einārs Nordmanis
5.8 °C,
4 m/s,
95.1 % 
5.8 °C,
4 m/s,
95.1 %