Jau drīzumā Pils salas, kurā mājo savvaļas zirgi, daļa tiks labiekārtota, izveidojot to par jaunu brīvdabas tūrisma vietu pilsētā. Galvenais objekts salā būs aptuveni 20 metrus augsts skatu tornis, no kura varēs ne tikai vērot zirgus, bet arī pilsētas panorāmu. Šādi darbi bija paredzēti jau 2007. gadā izstrādātajā salas dabas aizsardzības plānā, taču līdzekļus ieceres īstenošanai izdevies piesaistīt tikai tagad.
«Tā kā Pils sala ir dabas liegums, kas iekļauts Eiropas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā «Natura 2000», vērienīgus labiekārtošanas darbus tajā veikt nevar, tomēr sala tiks padarīta pieejamāka apmeklētājiem, vienlaikus kontrolējot to plūsmu un mazinot reto sugu apdraudējuma risku,» stāsta Jelgavas pilsētas pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes projektu vadītāja Solvita Degaine. Pārmaiņas Pils sala piedzīvos, pašvaldībai realizējot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētu projektu «Pils salas infrastruktūras attīstība tūrisma un veselības aktivitāšu veicināšanai Jelgavā».
Būs skatu tornis
Viens no vērtīgākajiem uzlabojumiem būs skatu tornis, ko plānots būvēt salas dienvidu daļā. Līdzīgi skatu torņi jau ir uzcelti Kolkā (attēlā), Liepājā un Ķemeros. Tas būs aptuveni 20 metrus jeb sešus stāvus augsts koka tornis, kurā līdz augšējam skatu laukumam vedīs koka kāpnes. Kāpēji varēs atpūsties kāpņu starplaukumos. Torņa pamatnes izmēri būs aptuveni 4,9 x 4,9 metri, un tas visā augstumā būs vienādā platumā. «Tā kā Pils salā pastāv plūdu risks, tornis tiks būvēts uz paaugstinājuma. Torņa pirmajā līmenī varēs iekļūt arī cilvēki ar kustību traucējumiem, lai vērotu ainavu,» stāsta S.Degaine. Viņa piebilst, ka bijusi iecere arī skatu laukumā ierīkot tālskati, bet šajā projektā tas netiktu finansēts.
Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes speciāliste skaidro, ka Pils salas ziemeļu daļā putnu ligzdošanas laikā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam ir sezonas liegums – šajā periodā teritorijā atrasties ir aizliegts, tāpēc tur tiks novietota norobežojoša barjera. «Skatu tornis ļaus apskatīt Pils salu un vērot putnus arī sezonas lieguma laikā,» norāda S.Degaine.
Vieta piknikam
Līdzās skatu tornim tiks ierīkota atpūtas vieta ar diviem galdiem un soliem, atkritumu urnām, velonovietni un informatīvu stendu. Galdi ir paredzēti arī personām ar kustību traucējumiem – tiem varēs piebraukt cilvēks ratiņkrēslā. Lai atkritumus pa lieguma teritoriju neiznēsātu vējš vai tiem nepiekļūtu savvaļas dzīvnieki, atkritumu urnām būs paceļami vāki. Tāpat tās būs ieraktas zemē. Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes speciāliste skaidro, ka visi elementi Pils salā tiks veidoti saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes izstrādāto īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vienoto stilu, un tie būs izgatavoti no koka. Tāpat nožogots būs skatu tornis un piknika vieta, lai tur neiekļūtu zirgi. Lielupes pusē skatu torni no plūdu riska sargās gabioni – līdzīgi tiem, kādi atrodas Pasta salas tālākajā galā.
Jāpiebilst, ka apmeklētāju ērtībām pie ieejas Pils salā pēc projekta noslēgšanās tiks izvietotas arī konteinertipa labierīcības, ko nodrošinās pašvaldība.
Piemērota pastaigu vieta
Jau šobrīd gar salas malu līdz pat tās ziemeļu galam ir iemīta taka, ko iedzīvotāji labprāt izmanto laikā, kad liegums nav spēkā – gan dodas pastaigās, gan nūjo, gan arī brauc ar velosipēdiem. Šī taka tiks pārveidota par veselības taku. «Tā kā pa salu staigā savvaļas zirgi, nav lietderīgi šo taku un salas daļu pamatīgi labiekārtot,» norāda S.Degaine. Veselības takas kopējais garums būs 2900 metri. Gar taku plānots uzstādīt piecus marķējuma stabus.
Savukārt, lai atvieglotu Pils salas apmeklētāju piekļuvi skatu tornim, no ieejas līdz tornim tiks izveidota 330 metrus gara un trīs metrus plata grants seguma taka.
Skaitīs apmeklētājus
«Norobežojošā barjera, kas ierīkota pie ieejas lieguma teritorijā, jau ir nolietojusies un kļuvusi apmeklētājiem nedroša, tādēļ projekta gaitā to plānots atjaunot, paredzot ieejas vārtus apmeklētājiem un transportam teritorijas apkopei,» stāsta S.Degaine. Ieejas vārti būs aprīkoti ar automātisku aizvēršanās sistēmu, jo reizēm apmeklētāji piemirst tos aizvērt un savvaļas zirgi pamanās izkļūt no teritorijas. Tiesa, pēdējos gados tas notiek retāk – šogad bijis viens gadījums, kad par zirgu klaiņošanu ziņots Jelgavas pilsētas Pašvaldības policijai. Zirgu uzraugs Einārs Nordmanis skaidro, ka pirmajā laikā, kad zirgi sāka apdzīvot Pils salu, tas notika biežāk, bet tagad viņi jau ir izveidojuši stabilu kopienu, kas sastāv no atsevišķiem bariem un harēmiem. Viņi Pils salā jūtas drošībā, tādēļ zirgiem nav vajadzības klīst riņķī. «Protams, laiku pa laikam jau kāds izkļūst no teritorijas. Piemēram, pirms pusotras nedēļas kāds kumeliņš bija iekritis Driksā un to pārpeldējis,» tā E.Nordmanis. Viņš atgādina – ja zirgiem neiet tuvāk par 50 metriem un nebaro no rokas, tie nekļūst agresīvi. Ja iedzīvotāji pamana savvaļas zirgus, kas izkļuvuši no teritorijas, par to var informēt Jelgavas pašvaldības operatīvās informācijas centru pa tālruni 8787, Jelgavas pilsētas Pašvaldības policiju vai zirgu uzraugu.
Ieejas vārtos tiks iebūvēta ierīce, kas skaitīs apmeklētājus. Saskaņā ar projekta nosacījumiem vismaz turpmākos piecus gadus pašvaldībai būs jāveic datu monitorings – jāfiksē apmeklētāju skaits pirms un pēc vasaras sezonas.
Darbi četriem mēnešiem
Jelgavas pilsētas pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes projektu speciāliste skaidro, ka šajā ERAF programmā finansējumu varēja saņemt tikai infrastruktūras ierīkošanai dabas aizsargājamās teritorijās, kurām ir spēkā esošs dabas aizsardzības plāns. Projektā varēja iekļaut tikai tās aktivitātes , kas jau iestrādātas dabas aizsardzības plānā – neko no jauna ieviest nedrīkstēja.
Šobrīd tiek gatavota tehniskā specifikācija būvdarbiem, un, kad tā būs izstrādāta, tiks izsludināts zaļais publiskais darbu iepirkums. Pils salas labiekārtošanas darbiem paredzēti četri mēneši. Projekta kopējās izmaksas plānotas 161 324,12 eiro apmērā, no kurām ERAF finansējums – 137 125,50 eiro, valsts budžeta dotācija – 6049,66 eiro, pašvaldības finansējums – 18 148,96 eiro.
Jāpiebilst, ka pašvaldībai ir iecere par turpmāku Pils salas attīstīšanu, sakārtojot Pilssalas ielu un tiltu pār kanālu, izbūvējot stāvlaukumu un stacionārās labierīcības, kā arī pilnveidojot Lielupes ūdens transporta un ūdens tūrisma bāzi. Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte norāda, ka šo ieceri plānots realizēt, piesaistot ES fondu finansējumu, un tās īstenošana varētu tikt uzsākta jau nākamgad.
VIEDOKĻI
«Pilsētas centrā – tūrisma objekts bez darba laika»
Anda Iljina, Jelgavas reģionālā Tūrisma centra vadītāja:
«Par Pils salas labiekārtošanu sapņojām jau sen, jo tad, ja piedāvājam kādu tūrisma objektu, vēlamies, lai tas ir sakārtots un varam to godam ieteikt. Tūristi ir dažādi, tāpēc svarīgi, ka tiks ierīkotas atkritumu urnas un soliņi, tomēr pats vērtīgākais būs skatu tornis. Šobrīd ne vienmēr, aizejot uz salu, ir iespējams redzēt savvaļas zirgus, kas ir gājiena mērķis, bet no skatu torņa zirgus varēs saskatīt arī tad, ja tie būs devušies uz tālāko salas galu. Turklāt pakāpjoties paveras arī panorāma un cits skats uz pilsētu, kas priecē acis, sirdi un dvēseli. Pēc labiekārtošanas Pils sala būs laba tūrisma vieta, ko iekļaut pilsētas tūrisma piedāvājumā, jo tas ir dabas objekts, kas pieejams jebkurā laikā.»
«Dabas teritorijai milzīgi uzlabojumi nav nepieciešami»
Einārs Nordmanis, savvaļas zirgu uzraugs:
«Pils sala ir aizsargājama dabas teritorija, un tādām vietām milzīgi uzlabojumi nav nepieciešami. Pozitīvi ir tas, ka tiks atjaunots nožogojums gan pie ieejas Pils salā, gan pirms lieguma teritorijas, ko vajadzības gadījumā varēs pārvietot. Savvaļas zirgi salā dzīvo tādēļ, lai noganītu zāli. Savukārt lai uzlabotu noganīšanas rezultātus, ir jāierobežo teritorijas, kurās zirgi uzturas. Un to var īstenot, noslēdzot piekļuvi upei. Tāpat, manuprāt, cilvēkiem nav jāstaigā pa visu salas platību, tāpēc ideja par skatu torni un taku līdz tam nav slikta. Ja kādam tomēr šķiet, ka zirgi ir bīstami, un ir bail ienākt teritorijā, vienmēr var sazināties ar mani, un es izvadāšu pa salu. Šobrīd Pils salā dzīvo 70–72 zirgi, no kuriem desmit ir kumeļi.»
Foto: Einārs Nordmanis, www.dabasdati.lv
3.5 °C,
3.3 m/s,
91.8 % 
3.5 °C,
3.3 m/s,
91.8 %