22.1 °C, 1.2 m/s, 57.3 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāPilsētā atsevišķi nekustamo īpašumu projektu attīstītāji nonākuši nopietnās grūtībās
Pilsētā atsevišķi nekustamo īpašumu projektu attīstītāji nonākuši nopietnās grūtībās
19/11/2008

Nav pilsētas, kur nekustamo īpašumu tirgū nebūtu vērojama lejupslīde. Tā situāciju raksturo nozares eksperti. Jelgavā vērojamās tendences saistītas ar Rīgas tuvumu. Proti, mūsu pilsētā šajā nozarē notika liels īstermiņa investīciju jeb spekulatīvo darījumu īpatsvars, kad cilvēki īpašumu iegādājās, lai pēc laika to pārdotu dārgāk. Līdz ar to krīzes sekas varētu būt lielākas. Eksperti domā, ka patlaban īpašumus pārdod tie, kam tas ir nepieciešams. Ja vajadzības ātri realizēt īpašumu nav, īpašnieks to nepārdos. Arī Jelgavā atsevišķi nekustamo īpašumu projektu attīstītāji nonākuši nopietnās grūtībās.

Anna Afanasjeva

Nav pilsētas, kur nekustamo
īpašumu tirgū nebūtu vērojama lejupslīde. Tā situāciju raksturo
nozares eksperti. Jelgavā vērojamās tendences saistītas ar Rīgas
tuvumu. Proti, mūsu pilsētā šajā nozarē notika liels īstermiņa
investīciju jeb spekulatīvo darījumu īpatsvars, kad cilvēki īpašumu
iegādājās, lai pēc laika to pārdotu dārgāk. Līdz ar to krīzes sekas
varētu būt lielākas. Eksperti domā, ka patlaban īpašumus pārdod
tie, kam tas ir nepieciešams. Ja vajadzības ātri realizēt īpašumu
nav, īpašnieks to nepārdos. Arī Jelgavā atsevišķi nekustamo īpašumu
projektu attīstītāji nonākuši nopietnās
grūtībās.

 

Nekustamo īpašumu firma «Latio»
vērtēšanas grupas vadītājs Mārtiņš Trukšāns raksturo, ka dažādās
vietās krīze nekustamo īpašumu tirgū ir atšķirīga – ir vietas, kur
krīze ir smagāka, un vietas, kur – vieglāka, līdzīgi kā savulaik
novērotā tirgus augšupeja, kas visā valsts teritorijā nebija
vienlīdzīga. Pēc «Latio» speciālista domām Jelgavā darījumi
nekustamo īpašumu tirgū notikuši līdzīgi kā Rīgā, galvaspilsētas
tuvums krietni iespaidojis Jelgavas attīstības tendences. Jelgavā
tirgus bijis ļoti aktīvs, tika būvētas gan jaunas savrupmājas un
daudzdzīvokļu mājas, gan masveidā dalīta zeme, izveidojot jaunus
apbūves gabalus. Pašlaik visās nekustamo īpašumu kategorijās
pilsētā ir milzīgs piedāvājums.

Tirgus pieaugumu būtiski ietekmēja tas,
ka sabiedrība šo tirgu uztvēra kā iespēju ātri nopelnīt,
iegādājoties nekustamo īpašumu un pēc laika pārdodot to dārgāk. Šis
pircējs nekļuva par gala patērētāju, kas īpašumu lieto dzīvošanai.
Līdz ar to cilvēki, kas vēlējās iegādāties «jumtu virs galvas»,
nācās konkurēt ar cilvēkiem, kuri vēlējās ātri nopelnīt. Tādējādi
tagad visvairāk cieš pilsētas, kur pastāvēja īstermiņa investīciju
tirgus, ko tautas valodā sauc par spekulatīviem darījumiem. Mazajās
pilsētās īpašumus galvenokārt iegādājās ar mērķi tos lietot, jo
ātras peļņas tīkotāji te neredzēja drošu iespēju nopelnīt, tāpēc
arī cenas necēlās tik strauji, un pašlaik krīze nav tik
dziļa.

Pēc nekustamo īpašumu firmu «Arco Real
Estate», «Latio» un «Ober-Haus» vērtējuma pašlaik nekustamos
īpašumus pārdod tie, kam tas ir nepieciešams vai spiesta lieta.
Aktivitāte ir samazinājusies visās pilsētās un arī cenu kritums
jūtams visur. Lielākā rosība darījumu ziņā saglabājas Rīgā,
apkārtējās pilsētās, neraugoties uz galvaspilsētas tuvumu, darījumu
ir daudz mazāk. Speciālisti ievērojuši, ka, piemēram, Liepājā, kur
ir lieli apkures tarifi, pieaudzis pieprasījums pēc nelielas
platības (70–80 kvadrātmetru) padomju laikos būvētām individuālajām
mājām. Arī citviet augsto komunālo maksājumu dēļ parādoties
tendence, ka cilvēki sāk meklēt mājokļus ar krāsns
apkuri.

Jelgavā to pagaidām nevarot raksturot kā
izteiktu tendenci. Galvenā iezīme – piedāvājums ir būtiski
pieaudzis, tādējādi ir pieaugušas pircēja izvēles iespējas. Taču
potenciālajam pircējam esot grūti izvērtēt piedāvātās cenas
adekvātumu.

Jelgava pieder pie pilsētām, kur
nekustamā īpašuma attīstītāji nonākuši grūtībās. Piemēram, firmas
«Stoneks» Varavīksnes ielā līdzās Lietuvas šosejai uzbūvētās
individuālās mājas un vēl neapbūvētos zemes gabalus pārņēmis
finansētājs – «Swedbank». Nākamā gadā sākumā īpašumus sāks izsolīt.
Tāpat šķīrējtiesa uzlikusi arestu firmas «Alija M» bankas kontiem
un uzņēmuma īpašnieka Alda Masteiko mantai. Firma Jelgavā realizē
nekustamā īpašuma projektu «Gulbji». Pirms dažiem gadiem tā
uzbūvēja pirmo jauno daudzdzīvokļu māju. Šogad ekspluatācijā bija
jānodod otra daudzdzīvokļu māja. Tiesa, kā portāls www.jelgavasvestnesis.lv jau rakstīja, šobrīd tai līdz
galam nav izbūvēti pat pamati. Uzņēmuma pārstāvis A.Masteiko
problēmas skaidroja ar ekonomisko situāciju, kuras dēļ valstī
projekta īstenošanai vairs nav pieejams finansējums. Tas tiekot
meklēts ārpus Latvijas robežām, bet par rezultātiem runāt vēl
pāragri.

Daļa potenciālo dzīvokļu īpašnieku
«Gulbju» projektā bija veikusi priekšapmaksu. Kad nebija ne
dzīvokļu, ne iemaksātās naudas, viņi sāka paust neapmierinātību.
Viens potenciālais mitekļa pircējs vērsās ar prasību tiesā.
Starptautiskā šķīrējtiesa pagājušā nedēļā uzņēmēja A.Masteiko
mantai un bankas kontiem uzlikusi arestu. Ja nekustamā īpašuma
attīstītājs desmit dienu laikā pret klientu nenokārtos saistības,
spriedums stāsies spēkā. Plašsaziņas līdzekļos izskanējusi
informācija, ka tiesā pret A.Masteiko plāno vērsties vēl vairāki
neapmierinātie klienti.