20.1 °C, 3.8 m/s, 68 %

Pilsētā

Pilsētā briest kino atdzimšana
28/11/2008

Tas, ka ceturtajā lielākajā Latvijas pilsētā nav kinoteātra, ir trūkums, ko kā būtisku uzsver katrs, kuram lūdzam izvērtēt atpūtas iespējas Jelgavā. Taču izrādās, ka visai nopietni pie šīs problēmas risināšanas ķēries Ainārs Tamisārs, kurš atklāj noslēpumu – kinoteātra izveide pilsētā ir viņa nākamais lielais projekts.

Tas, ka ceturtajā lielākajā
Latvijas pilsētā nav kinoteātra, ir trūkums, ko kā būtisku uzsver
katrs, kuram lūdzam izvērtēt atpūtas iespējas Jelgavā. Taču
izrādās, ka visai nopietni pie šīs problēmas risināšanas ķēries
Ainārs Tamisārs, kurš atklāj noslēpumu – kinoteātra izveide pilsētā
ir viņa nākamais lielais projekts.
 
«Es un mani partneri ir tādi nosvērti, mierīgi cilvēki, kas
nemētājas ar daudziem projektiem vienlaikus. Tas, ka nopietni
pievēršamies katrai jaunai iecerei, lielā mērā ir arī mūsu panākumu
atslēga. Mēs ļoti rūpīgi strādājām pie kluba «Jelgavas baltie
krekli» izveides, esam ieguldījuši daudz naudas un daudz pūliņu tā
izveidē, un, kaut arī šajos piecos gados no daudziem principiem
nācies atteikties, faktiski klubs ir sācis dzīvot savu dzīvi. Tagad
beidzot varam arī skaļāk domāt par mūsu nākamajām idejām. Jelgavā
tas ir kinoteātris,» intervijas laikā nejauši izrunājas kluba
«Jelgavas baltie krekli» līdzīpašnieks un direktors
A.Tamisārs. 
Tālāk klaušināts, viņš atzīst, ka vēl labi atceras laiku, kad
pilsētā bija divi kinoteātri, un uzskata, ka to likvidēšana nebija
pareizākais lēmums. Taču, neiedziļinoties agrāko laiku kinoteātru
slēgšanas iemeslos, A.Tamisārs atklāj, ka ideja par kino izveidi
Jelgavā esot briedusi jau vairākus gadus un nu sākti pirmie darbi
tās realizēšanā. «Protams, ekonomiskā situācija nav vienkārša.
Diemžēl arī mums mājās nestāv krājkasīte ar pārsimts tūkstošiem
latu jaunas idejas īstenošanai. Taču pie jautājuma par kinoteātri
lēnā garā esam sākuši ķerties klāt – ticu, ka to izveidosim. Šobrīd
pilsētā apskatīti trīs objekti, kur varētu iekārtot kinoteātri.
Viens no tiem ir Pārlielupē – kādreizējā būvmateriālu veikala
«Nelss» telpās, spriedām arī par iespējām kinoteātri izveidot
kādreizējā pasta ēkā. Tiesa, abām šīm vietām ir arī mīnusi. Pašlaik
ar lielākajām cerībām raugāmies uz kādreizējā kinoteātra «Jelgava»,
tagad «Parex» bankas un mēbeļu tirgotāja apmešanās vietu. Ir
bijušas arī atsevišķas sarunas ar ēkas pašreizējiem iemītniekiem,
un tās mums nākotnē ļauj raudzīties cerīgi, taču detaļās vēl
nevēlamies iedziļināties,» stāsta A.Tamisārs. 
Viņš uzsver, ka kinoteātris būtu orientēts ne vien uz
jelgavniekiem, kas līdz šim baudīt kino braukuši uz Rīgu, bet arī
rīdziniekiem. «Ja mums izdosies nodrošināt labu kvalitāti, jaunas
filmas, šodienas patērētājam nepieciešamos papildpakalpojumus
kinoteātrī, turklāt par cenu, kas ir būtiski zemāka nekā, piemēram,
Rīgā, kur uz kino labi ja par pieciem latiem var aiziet, mēs daļu
rīdzinieku varētu atvilināt. Arī jelgavnieki vienmēr ir teikuši, ka
viņiem ir vajadzīgs kinoteātris, tādēļ tas ir mūsu nākamais lielais
projekts, ko ceram realizēt,» tā A.Tamisārs. Pagaidām gan viņš
nevēlas sevi saistīt, nosaucot precīzu laiku, kad kinoteātris
varētu aicināt apmeklētājus uz pirmo seansu.