Pilsētā

Nedēļas nogalē notikušas vairākas zādzības. Viena no tām skaidri parāda – metāla zagļi kļūst arvien nekaunīgāki un sāk uzvesties pēc principa «ja kalns neiet pie Muhameda, Muhameds iet pie kalna». Proti, viņi vairs nevāc «it kā nejauši ceļā pagadījušos» aku vākus, kājslauķus, stabus, bet gan pa taisno dodas uz metālapstrādes uzņēmumiem.

«Te ir baigi forši. Laba mūzika, jauka vieta, iespēja padejot, iepazīties ar jauniem draugiem. Man te patīk. Būtu baigi forši, ka turpmāk sestdienās kaut kas līdzīgs notiktu. Domāju, man mamma ļautu nākt,» atzīst 4. pamatskolas 4. klases skolnieks Ralfs Leitis, kurš skolēnu brīvlaika pirmo dienu izvēlējies pavadīt bērnu un jauniešu centra «Junda» pavasara brīvlaika akcijā «Trīs dienas – labas dienas». Šodien astoņdesmit pilsētas skolēni tikās «Jelgavas kreklos», kur notika «Jundas» rīkota diskotēka. 

Noskaidroti Latvijas reģionu zinošākie skolēni darba tiesībās un aizsardzībā, kas 29. martā tiksies nacionālajā finālā Rīgas kinostudijā, lai sacenstos par Latvijas zinošākās komandas titulu. Zemgali finālā pārstāvēs Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas komanda – skolēni no 12. komerczinību klases.

No 21. līdz 27. martam ir skolēnu brīvlaiks, kurā bērnu un jauniešu centrs «Junda» 1. līdz 6. klašu skolēniem piedāvā piedalīties pavasara brīvlaika akcijā «Trīs dienas – labas dienas». Uz dažādām aktivitātēm skolēni aicināti no pirmdienas līdz trešdienai, 21., 22. un 23. martā, katru dienu no pulksten 12 līdz 16.

Jelgavas Sociālo lietu pārvalde informē, ka no šīs nedēļas līdz pat 4. aprīlim apmeklētājiem slēgts Higiēnas centrs pārvaldes ēkas pagrabstāvā. Tur šobrīd notiek remontdarbi, un tas nozīmē, ka nav iespējams izmantot centra pakalpojumus – izmazgāt veļu un apmeklēt dušas.

Jelgavniece Maiga ir neizpratnē, kāpēc viņai, kuras dzīvokļa platība ir tikai 11 kvadrātmetri un tajā turklāt nav «ievilkts» ūdensvads, jāmaksā par ūdeni. «Kāpēc man par ūdeni jāmaksā fiksēta summa – 4,15 lati mēnesī –, ja, atšķirībā no citiem dzīvokļiem mūsu mājā, manā dzīvoklī ūdens nemaz nav «ievilkts» un es reāli patērēju tikai divus spaiņus nedēļā!» grib noskaidrot kundze.

Jelgavas pilsētas pašvaldībā jau saņemti 50 iesniegumi ar lūgumu pagarināt sakņu dārzu nomas līgumus. Arī citi interesenti var noslēgt līgumu ar pašvaldību par iespēju saņemt nomā sakņu dārzu, informē pašvaldības Sabiedrisko attiecību sektors.

Tuvojoties pavasarim, arvien aktuālāka pilsētā kļūst klaiņojošo suņu problēma. Pagājušajā mēnesī vien Mazo dzīvnieku izolatorā nogādāti 50 suņi, no kuriem tikai 17 atrasti saimnieki. Aģentūra «Pilsētsaimniecība» un izolators aicina iedzīvotājus atbildīgāk izturēties pret saviem mājdzīvniekiem.

«Ceļa stāvoklis Lāču ielā ir kritisks – kāpēc citu ielu asfaltēšanai naudu pašvaldība var atlicināt, bet Lāču ielai – ne? Savulaik, kad uzcēla tos sešus «stikla būrus», apmēram 300 metru garā posmā šajā ielā uzlēja asfaltu – laikam jau, lai jaunās mājas varētu pārdot. Bet vai tad pārējie, kas dzīvo šajā ielā, nav cilvēki?» kāds Lāču ielas iedzīvotājs vēlas noskaidrot, kad plānots sakārtot šo ielu visā garumā.

1. aprīlī jāstājas spēkā jaunajai AS «Latvenergo» elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas kārtībai. To jau izvērtējusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija un atzinusi, ka nav pamata to noraidīt. Saskaņā ar jaunajiem tarifiem vairāk būs jāmaksā mājsaimniecībām, kas tērē vairāk. Tarifs būs atkarīgs no patēriņa apjoma gada garumā, un uzskaiti sāks no 1. aprīļa.

Aģentūra «Kultūra», lai arhivētu pilsētas notikumus arī video un atstātu liecības nākamajām paaudzēm, nolēmusi pilsētā atjaunot tautas kinoamatieru studiju «Fokuss», kas savu darbību beidza 1991. gadā. Studijas iecere ir sākt ar jau esošo video materiālu digitalizēšanu, bet vēlāk veidot video hronikas par pilsētas dzīvi. Šobrīd studija gaida sev pievienojamies jauniešus, kuri gatavi, teoriju savienojot ar praksi, ielūkoties kino industrijas aizkulisēs un iemācīties veidot filmas.

«Savu iespēju robežās vienmēr cenšos iesaistīties dažādās labdarības akcijās, kas tiek organizētas kā Jelgavas, tā Latvijas mērogā. Atbalstu gan slimos bērniņus, gan ģimenes, kurām pašlaik klājas grūti un nav pat naudas, lai nopirktu pārtiku. Taču aizvien biežāk nākas dzirdēt par krāpšanas gadījumiem dažādās dzīves jomās, tāpēc man vairs nav īstas pārliecības, ka līdzekļi, ko cilvēki tik nesavtīgi ziedojuši, tiešām sasniedz mērķi. Piemēram, veikalos «Maxima» izvietotas ziedojumu kastītes, lai iegādātos pārtikas pakas trūkumā nonākušajiem, arī es tajās iemetu pa kādam latiņam, taču par to, vai mans ziedojums nenonāk kāda topošā oligarha kabatā, pārliecināties nevaru. Cik dzirdēts par saziedotajām pakām, to skaits izklausās salīdzinoši niecīgs, ja ņem vērā, cik daudz naudas var pamanīt lielveikalu ziedojumu kastītēs,» «Jelgavas Vēstnesim» stāsta pensionāre. Viņa vēlas zināt, cik tad līdzekļu jelgavnieki saziedo šajās veikalos izvietotajās kastītēs Jelgavā, cik paciņu par tiem tiek iegādātas un pie kā galu galā tās nonāk.