Pilsētā

«Es jau ikdienā esmu mājās ar trīsgadīgo dēlu, tādēļ skolēnu brīvlaiks mūsu ģimenei nav nekāda traģēdija – vienkārši šajā nedēļā mājās būsim visi. Daudz sarežģītākā situācijā, protams, ir ģimenes, kurās abi vecāki strādā. Taču es jau tagad skaidri zinu, ka mani bērni savā pirmajā brīvlaikā nekādas papildu nodarbības neapmeklēs – viņiem taču beidzot ir jāatpūšas!» teic piecu bērnu mamma jelgavniece Aija Grietēna.

Šonakt ap pulksten 3.35 Jelgavas Sporta halles kafejnīcā izcēlās ugunsgrēks. Lai gan ugunsgrēks jau nodzēsts, tagad tiek vākts ūdens, lai saglābtu grīdu. Sporta Servisa centra direktors Juris Kaminskis gan vēl nevarēja pateikt, vai naktī notikušais ieviesīs izmaiņas sporta pasākumu kalendārā.  

SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (JNĪP) apsaimniekošanā ir nedaudz vairāk kā 80 mājas, kas pilnībā vai daļēji atrodas uz privātas zemes. Pašlaik parakstīti 48 nomas līgumi, un daudzstāvu nama Asteru ielā 4 dzīvokļu īpašnieki nav vienīgie, kuri ar zemesgabala īpašnieku nevar vienoties par nomas maksas apmēru. Atsevišķos gadījumos šo jautājumu jau risina tiesa, visticamāk, arī šajā gadījumā par to lems tiesa.

Latvijā izveidojusies paradoksāla situācija – ir augsts reģistrētais bezdarba līmenis, bet tajā pašā laikā no uzņēmējiem bieži dzirdama frāze: «Mums nav, kas strādā!» Lai kaut kā uzlabotu situāciju un mazinātu bezdarba līmeni – Jelgavā tas ir 11 procenti, bet valstī kopumā 14,5 procenti –, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā virkni pasākumu, kas tiek finansēti par Eiropas fondu līdzekļiem. Vairums programmu vērstas uz to, lai bezdarbnieki kļūtu konkurētspējīgāki un apgūtu jaunas prasmes, zināšanas, tomēr ir arī pasākumi, kas stimulē darba devējus pieņemt darbā bez darba palikušos. Piemēram, uzņēmums var saņemt atbalstu subsidētās darba vietas noteiktām cilvēku grupām izveidei, praktisko apmācību organizēšanai, jauniešu prakses vietu nodrošināšanai. NVA Jelgavas filiāles vadītājs Māris Narvils stāsta, ka vakances uzņēmēji piesaka daudz aktīvāk, tomēr šogad dažādās atbalsta programmās iesaistījušies 54 uzņēmumi. Lielākā piekrišana ir invalīdu nodarbināšanai (26 uzņēmumi) un jauniešu prakses vietu organizēšanai (20 uzņēmumi). «Manuprāt, šīm programmām vairāk piesakās tāpēc, ka te ir ilgāks periods, uz kuru var noslēgt līgumu, – no viena līdz diviem gadiem. Tas, savukārt, nozīmē finansiālu ieguvumu ilgākā laika posmā,» uzskata M.Narvils. Protams, pozitīvs aspekts ir arī tas, ka darba devējs var pārbaudīt darbinieku un viņa atbilstību ar mazāku risku, bet bezdarbniekam ir garantēts darbs un ienākumi. Cik novērojis M.Narvils, pa retam gadās, ka darba devējs un darbinieks nespēj sastrādāties, tad ir iespējams darbinieku apmainīt, bet lielākoties abas puses ir apmierinātas. «Visbiežāk darba devēji sūdzas par to, ka jāraksta daudz papīru. Jā, dokumentu ir daudz, tomēr cenšamies palīdzēt, cik varam. Citas sūdzības saņēmuši neesam,» tā NVA Jelgavas filiāles vadītājs. Pērn gan bijis ārkārtas gadījums, kad nācies lauzt ar uzņēmumu noslēgto līgumu – tas bijis līgums par bezdarbnieka apmācību darba vietā. «Problēmas bija paša uzņēmuma darba organizācijā, un veids, kādā apmācība notika, mums nebija pieņemams,» stāsta M.Narvils, vēlreiz uzsverot, ka tā bijusi ārkārtas situācija. Laikraksts «Jelgavas Vēstnesis» aptaujāja uzņēmumus, lai noskaidrotu, kāpēc viņi izmanto šīs programmas un kā tās vērtē.

Kāda Pērnavas ielas 32 iedzīvotāja vēlas pārliecināties, vai, hlorējot pilsētas ūdensvada tīklu, tas izdarīts arī RAF dzīvojamā masīva mājās. «Atceros, kad dzīvoju pilsētas centrā, ūdensvada hlorēšanu nevarēja nepamanīt – krāna ūdens pēc hlora tajās dienās smirdēja jau pa gabalu, taču, kopš dzīvoju RAF, nekādas smakas tam nav! Sistēmas profilaktiskā dezinfekcija taču jāveic divreiz gadā, taču man nav pārliecības, ka tas tiešām tiek darīts. Vismaz Pārlielupē, manuprāt, tas nenotiek,» stāsta jelgavniece, piebilstot, ka arī oktobra sākumā pilsētā veiktās ūdensvada dezinfekcijas laikā specifisko smaku nav jutusi, lai gan par to iedzīvotāji esot brīdināti, turklāt ūdens esot tikpat drausmīgas kvalitātes kā pirms hlorēšanas.

Šodien bērnudārzā «Rotaļa» viesojās iecirkņa inspektors bebrs Bruno un ceļu policists runcis Rūdis, lai bērniem pastāstītu, kādi noteikumi jāievēro mājās, bērnudārzā un uz ielas. Piecgadnieki un sešgadnieki ne vien zināja, ka iela jāpāriet tikai pie zaļās gaismas, bet arī to, ka kauties, zagt un kaut kur doties vieni nedrīkst.

Divas dienas Jelgavas Amatu vidusskolas mācību frizētavā valdīja citādāka gaisotne, nekā ikdienā. Proti, te vakar un šodien Latvijas un Lietuvas topošie frizieri tikās īpašā seminārā, mainījās pieredzēm, iepazina jaunu kosmētiku, apguva jaunus griezumus, bet šodien veidojuši frizūras par tēmu «Pelnrušķīte» un sarīkojuši skolas biedriem īpašu modes skati.

«Jelgavas Vēstnesī» izlasot ziņu, ka jau šajā mēnesī noslēgsies būvdarbi Lielupes labajā krastā, kur būs izveidota iedzīvotājiem saistoša atpūtas zona, redakcijā vērsās vairāki jelgavnieki, vēloties noskaidrot, vai tā saucamais dambis būs pieejams arī cilvēkiem ratiņkrēslā un māmiņām ar bērnu ratiņiem. «Vai labiekārtotajā Lielupes krastā ir paredzētas arī nobrauktuves bērnu un invalīdu ratiņiem? Cik ar sievu esam garām gājuši – visur tikai trepes!», «Vai ir ziņas par iespēju noiet uz dambi pa kāpnēm no Rīgas ielas ar bērnu ratiņiem?», «Kāpēc nekas netiek teikts par jaunās atpūtas vietas vides pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām?» šādus un līdzīgus jautājumus vēlas noskaidrot jelgavnieki.

Pēc «Jelgavas Vēstneša» publikācijas «Atlaidi mājas vecākajiem piešķir paši iedzīvotāji», kurā skaidrots, pēc kādiem principiem daudzdzīvokļu mājas vecākajiem SIA «Fortum Jelgava» piemēro atlaidi par siltumu, izvērtās plaša diskusija. Redakcijā vērsās vairāki jelgavnieki, paužot pārliecību, ka nekādas pilnsapulces, kur šis jautājums tiktu apspriests, vismaz viņu mājā nav bijis, taču mājas vecākais jeb dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona vienalga par apkuri maksā mazāk. «Ja mājas vecākais ir aktīvs, man kā iedzīvotājam nav žēl samaksāt to savu daļu par siltumu viņa dzīvoklī, ja reiz algu viņam nemaksājam, taču nupat jau sāk šķist, ka mūsu mājas vecākais šo stāvokli  izmanto ļaunprātīgi – viņš apzinās, ka, pat neko nedarot, zināma atlaide par apkuri viņam pienākas,» klāsta kāds iedzīvotājs. Līdzīgu viedokli pauž arī citi, vēloties pārliecināties, vai tiešām apkures uzņēmums, aprēķinot atlaides māju vecākajiem, par pamatu ņem dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokolu, kurā iedzīvotāji it kā noteikuši atlaides apmēru. Viņiem ir aizdomas, ka šāds dokuments vispār neeksistē. «Kā mēs varam mainīt šīs atlaides apmēru?» vēlas noskaidrot iedzīvotāji.

Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš un Liaoningas provinces pilsētas Huludao mērs Sun Zhaolin parakstījuši sadarbības memorandu. Memorands parakstīts Ķīnas Tautas Republikas ziemeļaustrumu galvaspilsētā Šenjanā, kur atklāja Latvijas-Liaoningas sadarbības forumu (Latvia-Liaoning Friendy Exchanges and Cooperation Forum).

No šīs sestdienas, 23. oktobra, līdz 27. novembrim, rūpējoties par atpūtas iespējām Jelgavā, tirdzniecības centrs «Vivo centrs» katru nedēļas nogali no pulksten 13 līdz 15 piedāvā četras «Radošās sestdienas». Tajās jelgavnieku ģimenes varēs piedalīties radošajās darbnīcās, spēlēt spēles, satikt ķengurēnu Vivuci, degustēt «Rimi» produkciju un vienkārši jautri kopā pavadīt laiku.

Lai SIA «Jelgavas Autobusu parks» (JAP) varētu pārliecināties par sabiedriskā transporta kustības grafika ievērošanu, kopš pagājušās nedēļas visi pilsētas autobusi aprīkoti ar GPS jeb globālās pozicionēšanas sistēmu. Tas nozīmē, ka turpmāk visas pasažieru sūdzības, kas saistītas ar reisu precīzu izpildi, varēs pārbaudīt un, ja būs fiksēts pārkāpums, attiecīgi rīkoties.