Jelgavas 750 gadu svinības kulmināciju sasniegs maija beigās, kad nedēļas garumā plaši svinēsim Pilsētas svētkus. Taču, tā kā šis ir jubilejas gads, pasākumi pilsētā notiek visa gada garumā. Gads noslēgsies tāpat kā sākās – ar uguņošanu Pasta salā. Tomēr svētku organizatori uzsver, ka daudz būtiskāks uzdevums par vērienīgu pasākumu rīkošanu ir radīt jelgavniekos piederības izjūtu savai pilsētai.
www.jelgavasvestnesis.lv
«Cilvēks var būt piederīgs tikai tam, ko viņš pazīst un izjūt kā savu – nav iespējams iemīlēt pilsētu, kuru tu nepazīsti. Tieši tāpēc pašvaldība pēdējos gados īpašu uzmanību pievērš tam, lai pēc iespējas plašāk pilsētnieki izzinātu Jelgavas bagāto vēsturi, izprastu mūsu pilsētas likteni gadsimtu garumā un apzinātu tos unikālos notikumus un faktus, kas ļauj katram no mums lepoties ar savu Jelgavu. Pirms 750 gadiem ar Mītavas pils būvniecību sākās Jelgavas vēsture. Kopš tā laika pilsēta ir piedzīvojusi gan uzplaukumu, gan neatgriezeniskus kara postījumus. Tomēr tā gadsimtiem ir spējusi būt par Zemgales saimniecisko, izglītības, zinātnes un kultūras centru,» uzsver Jelgavas pilsētas domes administrācijas Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītāja Iveta Šurma, piebilstot: lai mēs šogad varētu svinēt svētkus, Jelgavai bija jāizdzīvo 750 gadi.
Visa pamatā ir vēsture
Pēdējo gadu laikā ir tapuši četri Jelgavas pamatzināšanu ruļļi, kas katrs savā veidā iepazīstina ar mūsu pilsētu: tās simboliku, ievērojamākajām vietām, faktiem par šodienas Jelgavu, un jaunākais no tiem, kas izdots šogad, atklāj būtiskākos mūsu pilsētas vēstures faktus. Jelgavnieki jau būs pamanījuši šos pamatzināšanu ruļļus, kas izvietoti dažādās publiskās vietās pilsētā. Tāpat šī gada pilsētas kalendārs veidots, mijot vēsturi ar šodienas Jelgavu, arī pašvaldības izdotajā tūrisma avīzē piecās valodās – latviešu, lietuviešu, igauņu, angļu un krievu – šogad īpaši uzsvērti mūsu pilsētas vēstures fakti. Arī laikraksts «Jelgavas Vēstnesis» katrā šā gada numurā un portāls www.jelgavasvestnesis.lv lasītājus iepazīstina ar kādu nozīmīgu mūsu pilsētas vēstures notikumu. Jubilejai par godu izdota arī unikāla Jelgavas pastmarka. Tiem, kuri biežāk izmanto mobilo vidi, radīta īpaša lietotne mobilajām ierīcēm «Pilsētas gids». Tas viss īstenots ar vēlmi radīt jelgavniekos interesi par savu pilsētu, tās vēsturi.
Likumsakarīgi, ka arī visa 750 gadu jubilejas svētku programma veidota tā, lai mēs sajustu saikni starp Jelgavu vakar, šodien un rīt. «Šoreiz Pilsētas svētkos arī pieņemšana pie Jelgavas mēra Andra Rāviņa notiks īpašā vietā – NP Jelgavas Biznesa parkā, kas ir lielisks piemērs Jelgavas vakardienai un šodienai: šeit savulaik darbojās mikroautobusu rūpnīca RAF, kas pilsētai ļāva kļūt par vienu no mašīnbūves centriem, tad nāca sabrukums, aiz sevis atstājot degradētas ražošanas ēkas un teritoriju, kas šobrīd atkal kļuvusi par mūsdienīgu biznesa vidi, kur darbojas 19 uzņēmumi,» uzsver I.Šurma, piebilstot, ka pieņemšanas laikā Jelgavas domes priekšsēdētājs pasniegs arī vienreizēju balvu «Jelgava 750 – vēstures griežos» izciliem cilvēkiem par viņu īpašo un unikālo devumu Jelgavai.
Protams, būs Pilsētas svētku gājiens – pašvaldība aicina jelgavniekus piedalīties Pilsētas svētku gājienā, lai tas kļūtu par garāko svētku gājienu, ko reģistrēt Ginesa rekordu grāmatā. Gājiena sākumu ieskandinās pilsētas baznīcu zvanu skaņas. Tas ies no Ozolskvēra līdz Jelgavas domes ēkai, kur gājiena dalībniekus sveiks domes vadība un viesi, lai turpinātos līdz Hercoga Jēkaba laukumam. Vēl no lielākajiem Pilsētas svētku nedēļas pasākumiem jāmin jau tradicionālais Amatnieku dižtirgus, nacionālo kultūras biedrību prezentācijas, «zelta» pāru godināšana, skolu jaunatnes dziesmu un deju koncerts, «Jundas» parks Jelgavā, sportiskās aktivitātes un Bērnu diena svētdien Pasta salā.
Interesi par mūsu svētkiem izrāda latvieši ārzemēs
«Jau šobrīd esam saņēmuši daudz jautājumu par mūsu pilsētas 750 gadu jubilejas svinībām no latviešiem Ziemeļamerikā, Kalifornijā, Tobago, arī Austrālijas latvieši interesējas par mūsu svētkiem, bet latvieši no Lielbritānijas jau ir rezervējuši viesnīcu svētku laikā,» stāsta I.Šurma, piebilstot, ka tik liela aktivitāte no ārzemniekiem pirms svētkiem vērojama pirmo gadu.
Šogad tradicionāli pie mums ciemos ieradīsies arī mūsu sadraudzības pilsētu vadītāji. «Simboliski mūsu viesi jubilejas reizē Pasta salā stādīs purpurābeles,» tā I.Šurma.
«Atvērsim vārtus svētkiem» – tāds ir šī gada svētku moto, un jau tagad pašvaldība aicina jelgavniekus domāt par to, lai, sagaidot Pilsētas svētkus jeb 750 gadu kulmināciju, Jelgavā būtu rotātas un sakoptas ne tikai ielas, bet arī paši jelgavnieki parādītu, ka ir gatavi uzņemt ciemiņus, un uz svētkiem rotātu savu māju vārtus.
Svētku pasākumi
1. maijā – klasiskās mūzikas koncerts «Mūzika un Jelgava pāri laikiem» (kultūras namā). Koncerta mākslinieciskais vadītājs Aigars Meri veidojis programmu tā, lai tajā izskanētu skaņdarbi no hercogistes laika līdz šodienai. Tā būs kā Jelgavas mūzikas vēsture vienā koncertā.
23. un 24. maijā – Starptautiskais Smilšu skulptūru festivāls Pasta salā.
29. maijā – uzvedumā «Jelgava laiku lokos» (pils pagalmā). Tiks izstāstīts mūsu pilsētas vēstures stāsts, ko īstenos mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi un aktieri.
29. maijā pulksten 19 – Pilsētas svētku gājiens.
29. maijā pēc gājiena – Hercoga Jēkaba laukumā ballēšanās kopā ar labi zināmām grupām un solistiem – «Labvēlīgo tipu», «Jersikas orķestri», Intaru Busuli un citiem.
29. un 30. maijā – Pasta salā notiks džeza mūzikas koncerts, kas sāksies piektdien un turpināsies vēl sestdien.
29. un 30. maijā pusnaktī – uz Driksas notiks multimediāls šovs, kur tiks izstāstīta Jelgavas pasaka.
30. maijā – koncerts pilsētas centrā, uzstāsies šlāgergrupas.
30. maijā – lielkoncerts «Latvieša dziesma Jelgavas vārtos» (Zemgales Olimpiskajā centrā). Jelgavā ieradīsies ap 2,5 tūkstoši koristu no visas Latvijas, lai lielkoncertā izdziedātu 120 gadu jubileju, kopš mūsu pilsētā notika IV Vispārējie latviešu Dziesmu un mūzikas svētki – vienīgie Dziesmu svētki Latvijā, kas organizēti ārpus Rīgas. Tie būs grandiozi svētki, kur lielkoncerta koris dziedās simfoniskā orķestra pavadībā. Koris būs izvietots stadiona tribīnēs, bet skatītāju vietas būs stadiona laukumā.
30. maijā – Čakstes bulvārī visas dienas garumā spēlēs ielu muzikanti, savas prasmes ierādīs amatnieki, darbosies aktieri un būs jūtama seno laiku aura.
30. maijā – vakarā Pasta salā būs chillout zona jauniešiem.
6. un 7. jūnijā – Jelgavā ieradīsies 6500 vidējās paaudzes dejotāju no visas Latvijas, lai Zemgales Olimpiskā centra stadionā izdejotu VII Vispārējos vidējās paaudzes dejotāju svētkus «Dievs man deva maizes zemi».
13. jūnijā – Uzvaras parkā notiks «Dzintara dziesmu» aptaujas noslēguma koncerts. Tiešraidē pasākums būs skatāms arī LNT.
19. jūnijā – pļavā pretim pilij notiks «dzīvās» mūzikas radio festivāls «Baltic Summer Radio dance festival». Tajā uzstāsies pat tādi pasaules līmeņa izpildītāji kā grupa «Bi2», «Haddaway» un Sandra, kā arī mūsu pašu grupas «Musiqq», «Otra puse», «Linga». Organizatoru pārstāvis Edgars Lazdiņš uzsver, ka tā būs teju vienīgā iespēja dzirdēt dzīvajā uzstājamies «Haddaway» (Vācija), izpildot tādas dziesmas kā «What is love», «I miss you», «Rock my heart», «Life», un samtainās balss īpašnieci Sandru (Vācija) ar dziesmām «Maria Magdalena», «One more night», «Secret land», «Everlasting love» un citām.
11. jūlijā – VII Jelgavas Sievu nešanas čempionāts.
11. jūlijā – Jelgavas nakts pusmaratons.
25. jūlijā – pļavā pretim pilij uzstāsies grupa «Prāta vētra».
17. – 19. jūlijā – «ProKart» kartinga sacensības pilsētas centrālajās ielās.
Augusta pēdējā nedēļā – Piena, maizes un medus svētki un piena paku laivu regate.
Foto: no JV arhīva
28.8 °C,
2.5 m/s,
49.3 % 
28.8 °C,
2.5 m/s,
49.3 %