No 1. jūlija pašvaldības iestādes «Pilsētsaimniecība» vadītāja pienākumus pilda Māris Mielavs, kurš aizstājis pelnītā atpūtā devušos ilggadējo iestādes vadītāju Andreju Baļčūnu. M.Mielavs līdz šim bija «Pilsētsaimniecības» vadītāja vietnieks un atzīst, ka pārņemt vadītāja pienākumus nav bijis pārāk sarežģīti, jo arī līdz šim bija iesaistīts visu lielāko iestādes projektu realizācijā. «Apzinos, ka šobrīd pieaudzis atbildības līmenis, bet darba vide man ir pazīstama, arī komanda ir pietiekami profesionāla, lai veiksmīgi tiktu galā ar iestādei uzticētajiem pienākumiem,» tā M.Mielavs.
Jānis Kovaļevskis
Sarunā jaunais vadītājs uzsver, ka lielāko gandarījumu sniedz iespēja redzēt sava darba rezultātus, jo strādāt iestādē viņš sācis 2010. gadā – tas bija pēdējais gads, kad pilsētnieki organizēja akciju «Jelgavnieki pret bedrēm». «Šobrīd situācija ir būtiski mainījusies, sūdzības par slikto ielu un ceļu stāvokli saņemam arvien retāk, lai gan apzināmies, ka rekonstrukciju gaida vēl pietiekami daudzas pilsētas ielas. Šogad tiks sakārtotas ielas ap dzelzceļa staciju, kur tiek īstenots satiksmes termināla projekts, lai jau nākamgad varētu turpināt ar citiem objektiem,» stāsta M.Mielavs.
Šobrīd ir aktīvākais darbu laiks, tiek īstenots satiksmes termināļa projekts, notiek Pasta salas labiekārtošanas un citi darbi – vai tiekat galā?
Jā, «Pilsētsaimniecībā» tas nav nekas jauns. Mums ir izstrādāta īpaša kontroles un pārraudzības sistēma. Katru projektu pārrauga kāds mūsu speciālists, regulāri tiekamies ar būvniekiem un sekojam darbu izpildes gaitai. Protams, jebkurā objektā ir iespējamas kādas novirzes, taču arī to cenšamies paredzēt, lai projekta realizāciju būtu iespējams veikt plānotajā termiņā. Šobrīd lielākie darbi norit rajonā ap dzelzceļa staciju un Pasta salā. Drīz sāksim arī pilsētas teritorijā esošā Lietuvas šosejas posma rekonstrukciju. Pie jaunas asfalta segas tiks arī Stacijas un Zirgu iela.
Vēl pirms dažiem gadiem kliedzošākā prioritāte pilsētsaimniecības jomā bija ielas un ceļi, kā ir šobrīd?
Tā joprojām ir mūsu prioritāte, tomēr mainījušies akcenti, jo lielākoties pilsētas maģistrālajās ielās ir veikti rekonstrukcijas darbi. Kopējais ielu un ceļu stāvoklis ir būtiski uzlabojies, līdz ar to vairāk līdzekļu varam atvēlēt grants seguma ielu ikdienas kopšanai un periodiskajai uzturēšanai. Salīdzinoši ar 2010. gadu bedrīšu remonta apjoms ir samazinājies par 30 procentiem, kas mums ļauj ietaupīt ap 100 tūkstošiem eiro, bet grants seguma ielu atputekļošanas programma pēdējos četros gados ir desmitkāršota un šobrīd tiek veikta jau 22 pilsētas ielās. Tomēr savu kārtu uz rekonstrukciju vēl gaida tādas ielas ar samērā augstu satiksmes intensitāti kā Satiksmes, Pērnavas, Pulkveža Brieža iela, Loka maģistrāle, Meiju ceļš un citas.
Daudz šķēpu tiek lauzts arī par un ap satiksmes organizācijas jautājumiem. Maijā tika veikti kārtējie uzlabojumi – kādi ir pirmie secinājumi?
Lai kaut ko iegūtu, vienmēr jābūt gataviem no kaut kā atteikties. Satiksme Lielajā ielā ir kļuvusi raitāka, bet esam atteikušies no tā sauktā bezkonfliktu satiksmes organizācijas modeļa, proti, atsevišķos krustojumos esam noņēmuši luksoforu papildsekcijas, un vadītājiem, lai veiktu kreiso pagriezienu, ir jāpalaiž pretim braucošās automašīnas, kā to paredz satiksmes noteikumi. Tomēr jāņem vērā, ka satiksmes organizācija nekad nebūs ideāla, jo visi vēlas priekšrocības – gan gājēji, gan velobraucēji, gan autovadītāji galvenokārt uzsver savas vajadzības, savukārt mums, piedāvājot risinājumu, ir jāņem vērā visu pušu intereses. Jelgavas priekšrocība ir tā, ka mūsu ielas ir pietiekami platas, lai tajās apvienotu gājēju plūsmu ar velo satiksmi. Redzam, ka Rīgā tas nav iespējams un starp satiksmes dalībniekiem rada daudz konfliktsituāciju. Varētu jau teikt, ka priekšrocībām pilsētā jābūt gājējiem un velosipēdistiem – daļēji pēc šī principa arī strādājam –, taču jārēķinās, ka šādā gadījumā ielas un krustojumi būs pilni ar autotransportu, kas tāpat vien nekur nepazudīs. Jāņem vērā, ka satiksmes intensitāte pēdējos gados atkal ir ievērojami pieaugusi – šobrīd Čakstes bulvāra un Lielās ielas krustojumu diennaktī šķērso līdz pat 37 tūkstošiem automašīnu.
Pēdējos gados pilsētā ir notikusi intensīva attīstība, akcentu liekot uz jaunajiem objektiem. Vai spējat sadalīt uzmanību un novārtā nepaliek pārējā pilsēta?
Mēs esam veikuši pilsētas infrastruktūras novērtējumu. Šī informācija elektroniski apkopota ģeogrāfiskās informācijas sistēmā. Tajā ir iekļauti visi «Pilsētsaimniecības» apsaimniekošanā nodotie objekti. Esam fiksējuši objektu nolietojumu un tehnisko stāvokli. Pēc tā arī vadāmies, plānojot turpmākos darbus un vajadzības. Vērā ņemami ieguldījumu turpmākajos gados būs nepieciešami pilsētas lietusūdens novadīšanas sistēmas sakārtošanai, sākot ar nolietotajiem kolektoriem un beidzot ar grāvju sistēmu privātās apbūves teritorijās. Regulāri sekojam līdzi arī pilsētas ielām ar grants segumu, kurās tiek veikta ikdienas kopšanas darbi un periodiskā uzbēršana. Remontējam arī daudzdzīvokļu māju iekšpagalmu tranzīta ceļus. Te gan jāuzsver, ka paši iekšpagalmi kā mājām piegulošā teritorija ir dzīvokļu īpašnieku pārziņā.
Cik aktīvi iedzīvotāji izmanto «Pilsētsaimniecības» Pašvaldības operatīvās informācijas centra (POIC) bezmaksas tālruni 8787, lai informētu par dažādām nebūšanām?
Šobrīd pat grūti iedomāties, kā mēs strādātu, ja nebūtu šī tālruņa. Lai gan mūsu inženieri regulāri apseko pilsētu, ne visu izdodas pamanīt un piefiksēt. Iedzīvotāji ir aktīvi un ziņo mums par problēmām un saviem novērojumiem. Tas būtiski atvieglo darbu, jo varam operatīvi reaģēt. POIC ir ļoti veiksmīgs projekts, jo vienuviet apkopo informāciju no visiem operatīvajiem dienestiem un iedzīvotājiem. Šī centra pārraudzībā nodota arī civilās aizsardzības funkcija.
Par ko iedzīvotāji visbiežāk ziņo?
Pārsvarā šai informācijai ir sezonāls raksturs. Vasarā saņemam informāciju par putekļainajiem grants seguma ceļiem, rudenī cilvēki vērīgāk seko pilsētas apgaismojumam, ziemā ir sniega problēmas, bet pavasaros – pali un dubļi uz ielām. Katram zvanam cenšamies nodrošināt arī atgriezenisko saiti, un, ja cilvēks to vēlas, informējam par pieņemto lēmumu, tas ir, kā tiks risināts pieteiktais jautājums. Savukārt tiem, kuri ērtāk jūtas elektroniskajā vidē, aicinām izmantot interaktīvo karti mūsu mājas lapā www.pilsetsaimnieciba.lv, kurā arī var fiksēt novēroto. Šo pašu karti var izmantot arī kā mobilo aplikāciju savā tālrunī. Pērn POIC tika reģistrēts 7431 pieteikums, tostarp 6859 pa bezmaksas iedzīvotāju atbalsta tālruni 8787, 406 pieteikumi fiksēti interaktīvajā kartē, bet 166 – mobilajā aplikācijā.
Vai saņemat sūdzības par pilsētas ietvēm, kuras vietām ir ļoti sliktā stāvoklī?
Jā, jau vairākus gadus šim jautājumam pievēršam īpašu uzmanību, jo ne vienmēr, atjaunojot asfalta segumu, ir iespējams uzreiz sakārtot arī ietves. Šogad ietves tiks atjaunotas Filozofu ielā no Rūpniecības līdz Mārtiņa ielai, K.Barona ielā pie kultūras nama, Vaļņu ielā pie bērnudārza, Pulkveža O.Kalpaka ielā pie 4. pamatskolas un Mazajā ceļā no Sarmas līdz Egas ielai. Prioritāte ir tām ietvēm, kuras atrodas pie izglītības iestādēm, kā arī vietās ar intensīvu gājēju plūsmu.
Pilsētas apstādījumos esošās gobas ir skārusi slimība – vai plānojat veikt organizētu slimo koku izzāģēšanu?
Pagaidām organizēta slimo koku izzāģēšana nav plānota. Vērosim, vai šī slimība progresēs, tad arī pieņemsim lēmumu, kā rīkoties.
Viena no «Pilsētsaimniecības» atbildības jomām ir kapu saimniecība. Vai ir plānotas kādas jaunas iniciatīvas šajā jomā?
Jaunas kapavietas šobrīd tiek ierādītas tikai Bērzu kapsētā – tur vietas pietiks vēl trīs četriem gadiem. Taču turpinām darbu pie Meža kapsētas paplašināšanas. Šogad esam pabeiguši uzbēršanas darbus, bet nākamgad sāksim labiekārtot teritoriju, veidojot celiņus un apstādījumus. Turpinām arī kapsētu digitalizācijas projektu. Sadarbībā ar kapu informācijas un pārvaldības uzņēmumu interneta vietnē www.cemety.lv digitāli apkopojam informāciju par pilsētas kapsētām un visiem apbedījumiem. Šobrīd ir apkopota un publiski pieejama informācija par Zanderu un Bērzu kapsētu.
Vai varat solīt, ka turpmāk «Pilsētsaimniecība» strādās vēl labāk?
Arī līdz šim esam centušies visu paveikt pēc labākās sirdsapziņas. Pilsēta ir pietiekami liela ar daudz un dažādām vajadzībām, tādēļ nekad nevarēs paveikt visu, bet rūpīgi sekosim līdzi tam, lai neviena sūdzība vai ierosinājums nepaliktu bez atbildes. Apzinos, ka viena aizsprostota caurteka vai sabojāts ceļa segums konkrētās ielas iedzīvotājam bieži vien ir augstāka līmeņa prioritāte par mūsu lielajiem projektiem.
Pilsētas ielas un ceļi
Jelgavā ir 366 ielas 270 km garumā, no tām:
122,9 km ar asfaltbetona segumu (45,52%);
111 km ar grants (šķembu) segumu (41,11%);
32,11 km grunts bez seguma (11,89%);
3,99 km ar bruģa segumu (1,47%);
ietves ar bruģa/asfalta segumiem 160 000m2;
veloceliņi 36,20 km.
Laika posmā no 2004. gada līdz 2014. gadam rekonstruēti 15% asfaltēto ielu. Uzbērtas 150 grants seguma ielas un to posmi.
Uzziņai:
Māris Mielavs
Beidzis RTU Būvniecības fakultātes Transporta būvju institūtu.
Strādājis par mērnieku un ielu projektētāju.
No 2010. gada – iestādes «Pilsētsaimniecība» ielu ekspluatācijas inženieris.
No 2012. gada – Ielu apsaimniekošanas nodaļas vadītājs
No 2013. gada rudens – iestādes vadītāja vietnieks.
No 2014. gada 1. jūlija – iestādes vadītāja vietas izpildītājs.
Foto: Ivars Veiliņš
28.6 °C,
3.8 m/s,
45.3 % 
28.6 °C,
3.8 m/s,
45.3 %