«Tikai es vienīgais ģimenē biju palicis bez Latvijas pilsonības. Kļuva mazliet kauns, tāpēc nolēmu, ka ir jāsakārto dokumenti. Jāatzīst, ka par pilsonības iegūšanu biju domājis jau sen, taču vienmēr to procedūru atliku, par prioritārām izvirzot citas lietas,» lēmumu kļūt par Latvijas pilsoni pamato Valentīns Kravčenko. Viņš kopā ar vēl divpadsmit pilsonības pretendentiem šonedēļ Jelgavas domē sniedza svinīgo solījumu Latvijas Republikai.
Ritma Gaidamoviča
V.Kravčenko dzimis Latvijā, bet uz Jelgavu pārcēlies 1976. gadā. «Ilgi jau es te dzīvoju, taču visu laiku – nepilsoņa statusā. Tomēr gribējās nokārtot pilsonību: ja jau es te dzīvoju, tad jābūt šīs valsts pilsonim. Šobrīd ir gandarījums par paveikto, jo beidzot esmu izdarījis vēl ko svarīgu savā dzīvē,» atzīst kungs. Viņš gan pieļauj, ka krasas izmaiņas dzīvē pēc pilsonības iegūšanas nav gaidāmas, taču galvenais esot apziņa, ka viņš tagad būs Latvijas Republikas pilsonis.
Svinīgo solījumu nodeva arī sešpadsmitgadīgā Aiguļa Ibragimova. Šādu lēmumu pieņēmusi, domājot par nākotni – studijām un darba iespējām ārzemēs. «Visi ģimenē šobrīd ir pilsoņi. Lai gan es esmu dzimusi Jelgavā, man nebija Latvijas pilsonības. Kad piedzimu, tētim vēl bija Krievijas pilsonība un viņš teica: «Aiguļa izaugs un pati izlems, kādu pilsonību pieņemt!» To izvēli atstāja uz maniem pleciem. Vēlāk viņš pats nokārtoja eksāmenu, kļūstot par Latvijas pilsoni, un šobrīd arī es to izdarīju,» stāsta Aiguļa, uzsverot, ka to darījusi nākotnes labā. «Tagad varēšu ceļot. Man pavērsies plašākas iespējas izvēlēties studēt arī ārzemēs,» atzīst Aiguļa.
Otrā kursa studentu topošo juristu Aleksandru Kuzņecovu iegūt Latvijas pilsonību mudinājusi iespēja piedalīties pašvaldības un Saeimas vēlēšanās, tādējādi iesaistoties politiskajā dzīvē. «Iepriekš, skolas gados, mani nesaistīja politika, tas, kas notika valstī. Taču, gadiem ejot, domas ir mainījušās. Pats jau otro gadu studēju juristos un arī savu nākotni gribētu saistīt ar politiku. Pirmais solis, lai es tajā iesaistītos, ir dalība vēlēšanās. Šobrīd man tā ir liegta, jo nebija Latvijas pilsonības. Nu saņēmos un nokārtoju nepieciešamos dokumentus,» atzīst Aleksandrs, stāstot, ka eksāmenu kārtošana bijusi viegla, jo daudz zināšanu guvis Jelgavas 5. vidusskolā.
Par nozīmīgo lēmumu pilsonības pretendentus sveica arī Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Jelgavas nodaļas vadītāja Inese Pučeta. «Apsveicu jūs tik izšķirīgajā un svarīgā dzīves brīdī. Jūs tagad kļūsiet ne tikai par Latvijas, bet arī ES pilsoņiem, baudot visas tiesības, ko Latvijas un ES pilsoņi saņem, protams, respektējot pienākumus. Viens no jūsu pienākumiem būs piedalīties vēlēšanās un ar savu balsi ietekmēt valsts nākotni,» tā A.Rāviņš, atzīmējot, ka Latvijas pilsonība arī pavērs iespēju pašiem tikt ievēlētiem.
I.Pučeta pilsonības pretendentiem vēlēja izturību, enerģiju un piepildīt sapņus, kas pamudinājuši iegūt pilsonību.
Katrs svinīgā solījuma devējs saņēma lietussargu ar Jelgavas simboliku, grāmatu «Latvijas 100 skaistākās vietas» un ziedus.
Jāatgādina, ka pagājušā gada nogalē tika veiktas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos un no šī gada personām, kuras uzņem Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā, solījums jādod svinīgā ceremonijā. Solījums tiek dots pēc tam, kad pretendenti jau ir nokārtojuši visus nepieciešamos eksāmenus pilsonības saņemšanai.
SOLĪJUMS
Es (vārds, uzvārds), dzimis (datums), kļūstot par Latvijas pilsoni, apsolu būt uzticīgs/-a Latvijas Republikai. Apņemos būt lojāls/-a Latvijai un godprātīgi pildīt Latvijas Republikas Satversmi un likumus. Solos aizstāvēt Latvijas valsts neatkarību, stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, godīgi dzīvot un strādāt, lai vairotu Latvijas valsts un tautas labklājību. Apliecinu, ka mana rīcība nekad nebūs vērsta pret Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti.
Foto: Krišjānis Grantiņš
21.6 °C,
1.8 m/s,
72.2 % 
21.6 °C,
1.8 m/s,
72.2 %