Lai gan oficiālā inaugurācija plānota tikai 26. septembrī, LLU rektora amatā Irina Pilvere strādā jau no 1. jūlija, kad savus pienākumus beidza pildīt Juris Skujāns. Jau pirms rektora vēlēšanām maijā I.Pilvere solīja uzsvaru likt uz efektīvāku universitātes pārvaldi, koncentrējot resursus studentu piesaistei un tādu studiju virzienu kā lauksaimniecība, meža zinātne, pārtikas tehnoloģija un veterinārmedicīna attīstībai. «Mums jāspecializējas un jāmeklē jauni virzieni, jo demogrāfiskā situācija nav labvēlīga. Šajā mācību gadā daudz lielāku uzmanību pievērsīsim universitātes reklāmai, vairāk viesosimies skolās un stāstīsim cilvēkiem par savu piedāvājumu,» uzsver I.Pilvere.
Jānis Kovaļevskis
Tomēr vismaz tikpat liels izaicinājums kā studentu skaita noturēšana un papildināšana būs universitātes saimniecība. «Mūsu saimniecība ir lielāka, nekā šķita sākotnēji. Šobrīd esam apzinājuši, kas un kādā statusā pieder universitātei, un jādomā, ko ar to varam darīt. Uzturēt visu saimniecību ar līdzšinējo finansējumu nebūs iespējams, tādēļ esam atvērti piedāvājumiem no pašvaldībām un uzņēmējiem,» situāciju iezīmē rektore.
Kādas ir sajūtas, uzsākot jauno mācību gadu rektora amatā?
Pozitīvas. Esam salīdzinoši veiksmīgi noslēguši uzņemšanas procesu, un rezultāti ir pagājušā gada līmenī, ja neskaita samazināto budžeta vietu skaitu. Ja ņemam vērā, ka vidusskolu absolventu skaits šogad bija mazāks nekā pērn, uzņemšanas rezultāti ir labi. Tomēr ir specialitātes, kuras vairs nav tik pieprasītas, lai gan darba tirgū pieprasījums ir. Tas attiecas uz tādām specialitātēm kā būvniecība, zemes ierīcība, vides un ūdenssaimniecība, kā arī topošajiem lauksaimniecības inženieriem.
Vai paliks neizmantotas arī budžeta vietas?
Mēs tās aizpildīsim ar vecāko kursu studentiem, piedāvājot studēt par budžeta līdzekļiem tiem, kuriem iepriekšējā studiju gadā ir bijušas labākās sekmes.
Kādas ir prioritātes šim mācību gadam?
Galvenā prioritāte ir saglabāt līdzšinējo studentu skaitu. Esam gatavi piedāvāt papildu nodarbības caur Mūžizglītības centru, lai tiem jaunajiem studentiem, kuri vidusskolā nav ieguvuši pietiekamas zināšanas eksaktajos priekšmetos, būtu laiks adaptēties un apgūt iekavēto. Aktīvāk strādāsim ar mūžizglītības programmām. Gatavojamies arī Izglītības un zinātnes ministrijas plānotajai zinātnisko institūciju reorganizācijai. Gala lēmums vēl nav pieņemts, bet reorganizācijas plāns jāapstiprina līdz 1. oktobrim. Zemkopības ministrija ir nākusi ar priekšlikumu līdzīgas ievirzes institūcijas apvienot vienā struktūrvienībā, un tas attiecas uz mūsu Skrīveros izvietoto Zemkopības zinātnisko institūtu, kuru visdrīzāk apvienos ar Valsts Stendes Graudaugu selekcijas institūtu, Valsts Priekuļu Laukaugu selekcijas institūtu un Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūtu.
Šogad mums jāizšķiras arī par universitātes galvenajiem stratēģiskajiem attīstības virzieniem saistībā ar jauno ES fondu plānošanas periodu. Mūsu prioritāte šajā ziņā ir bioekonomika, tas ir, lauksaimniecība, pārtikas ražošana, veterinārmedicīna un mežsaimniecība, bet redzu, ka mēs varētu domāt arī par zivsaimniecību jeb akvakultūru, kas attiecas uz iekšējiem ūdeņiem. Tā ir joma, kuras attīstībā tiks ieguldīts arī ES finansējums, bet iegūt augstāko izglītību nav iespējams. Perspektīva varētu būt arī zirgkopībai, kuras attīstībai mums jau ir zirgkopības mācību centrs «Mušķi».
Kādi ir plāni attiecībā uz ārvalstu studentu piesaisti?
Lai piesaistītu ārvalstu studentus, pamatstudiju līmenī ir nepieciešamas starptautiski pieprasītas programmas. Fakultātes šobrīd strādā pie tām. Savukārt maģistra un doktora studiju līmenī mums šādas programmas jau ir. Sadarbībā ar Starptautiskās sadarbības centru un tās jauno vadītāju Voldemāru Barisu strādāsim un meklēsim veidus, kā uzrunāt jauniešus, lai pakāpeniski iekļautos starptautiskajā apritē. Apzinos, ka straujas pārmaiņas nenotiks ne gada, ne divu laikā, jo starptautiskā reputācija ir jāveido pakāpeniski, soli pa solim. Arī universitātes Komunikāciju un mārketinga centrs rūpīgi strādā pie pasākumu plāna nākamajam studiju gadam. Esam konstatējuši, ka divas trešdaļas pirmo kursu studentu informāciju par augstskolu ir ieguvuši no mūsu mājas lapas, bet atdeve no tādiem pasākumiem kā izstāde «Skola» ir salīdzinoši neliela, tādēļ ļoti rūpīgi vērtēsim, kur ieguldīt resursus.
Vēl pirms rektora vēlēšanām paudāt bažas par to, cik efektīvi tiek apsaimniekota universitātes infrastruktūra un saimniecība kopumā. Kādi ir pirmie soļi šajā virzienā?
Jau esam atteikušies no dažām universitātei neraksturīgām funkcijām, doktorāta un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas, kas nesa ievērojamus zaudējumus. Jāpiebilst gan, ka dakteri turpina īrēt telpas un pieņemt pacientus turpat, kur līdz šim, – 5. dienesta viesnīcā, un ēdnīcas telpas atklātas izsoles rezultātā esam nodevuši firmai «M.A.N.», kura ļoti operatīvi izremontēja telpas, un jaunā ēdnīca pilī «Niko» ir uzsākusi darbību, tādējādi gan mācībspēkiem, gan studentiem būs iespēja izvēlēties labāko pakalpojumu sniedzēju, jo darbojas arī kafejnīca «Pils».
Ļoti rūpīgi vērtējam ēku noslogojumu, cik tās ir piepildītas. Vismazākais noslogojums šobrīd ir pilij un Lauku inženieru fakultātei (LIF). Pili plānojam noslogot vairāk, to iekļaujot ārpus universitātes apritē, rīkojot dažādus pasākumus, kļūstot atvērtākiem tūristiem un pilsētas viesiem. Šovasar no augusta pils tūristiem bija atvērta arī sestdienās, un šī prakse tiks turpināta. Savukārt par LIF ēku vēl ir jādomā, ko darīt. Vēl jo vairāk tādēļ, ka ainavu arhitektūras programma drīzumā pāries uz rekonstruēto Valdekas pili. Jautājumi ir arī par citām ēkām un teritorijām.
Vai redzat iespēju atjaunot regulāru kinoteātra darbību LIF zālē?
Jā, kāpēc gan ne? Esam atvērti piedāvājumiem, jo kino ir viena no tām lietām, kas mūsu studentiem Jelgavā pietrūkst.
Kāda ir situācija ar kopmītnēm – cik tās ir piepildītas?
Pieprasījums pēc kopmītnēm joprojām ir pietiekami augsts, un tās ir aizpildītas par 80 procentiem, ja ņemam vērā vasaras periodu. Mācību gada laikā piepildījums ir virs 90 procentiem. Uzskatu, ka šai saimniecībai jāpārorientējas uz darbu pašfinansēšanās režīmā. Tas, protams, neattiecas uz lieliem kapitālieguldījumiem, bet ikdienas uzturēšanas izdevumiem. Pakāpeniski turpināsim arī dienesta viesnīcu ēku sakārtošanu, paaugstinot servisa līmeni, lai tiem studentiem, kuri to vēlas, būtu iespēja dzīvot labākos apstākļos. Iespējams, no kādas ēkas nāksies arī atteikties.
Studenti šodien pieprasa darba tirgus prasībām atbilstošu izglītību – vai profesionālās programmas ir populārākas par akadēmiskajām?
Jā, akadēmiskās programmas pakāpeniski zaudē savu nozīmīgumu, bet pieprasījums pēc profesionālās izglītības pieaug. Profesionālajās studiju programmās nozīmīgs laiks tiek atvēlēts praksēm, arī uzņēmēju interese par praktikantiem ir pietiekami augsta – daudzos gadījumos tieši prakšu laikā studējošie atrod savu nākamo darba vietu.
Studentu dienām jābūt tradicionāli novembrī vai, kā tas bija šogad, pavasarī?
Manuprāt, būtu jāturpina ievērot tradīcijas un Studentu dienas jāsvin novembrī, bet par šiem jautājumiem jārunā ar studentiem. Arī fakultāšu dienas varētu atzīmēt vienas nedēļas ietvaros pavasarī, lai Jelgavā visiem būtu skaidrs, ka pilsētā studenti svin svētkus. Tomēr tā ir Studentu pašpārvaldes kompetence – respektēsim viņu viedokli un vēlmes.
Savā profesionālajā darbībā esat bijusi cieši saistīta ar lauksaimniecības nozari. Kādu, jūsuprāt, iespaidu varētu atstāt Krievijas pārtikas importa aizliegums, un kā valdība var palīdzēt saimniecībām?
Ir ļoti rūpīgi jāizvērtē, kādu iespaidu un uz kurām nozarēm atstās šis aizliegums. Īstermiņa risinājumi jau ir pieņemti, tomēr jādomā, kā nodrošināt lauksaimnieciskās produkcijas noietu periodā, kamēr ražotāji pārorientēsies uz citiem tirgiem. Viens no efektīvākajiem risinājumiem šajā ziņā ir intervence. Tātad iejaukšanās tirgū, daļu no produkcijas uz laiku izņemot no tirgus. ES intervence tiek realizēta divējādi – kā iepirkums vai kā privāta uzglabāšana. Tas gan attiecas uz ierobežotām preču grupām, jo pēc šāda modeļa iepirkt un uzglabāt var tikai tādus produktus, kuriem ir ilgstošs glabāšanas termiņš. Pozitīvi arī vērtēju iespējamos grozījumus normatīvajos aktos, lai valsts un pašvaldību iepirkumos varētu iegādāties Latvijā audzēto produkciju. Tomēr tas neatrisinās visas problēmas, jo mūsu iekšējais tirgus ir pārāk mazs, lai realizētu visu saražoto.
Iespējams, daudzi, kas balsoja par jums kā rektori, cerīgi raudzījās uz punktu jūsu piedāvājumā par atalgojuma paaugstināšanu darbiniekiem.
Tas ir spēkā, jo apzinos, ka atalgojums, kuru šobrīd spējam nodrošināt pasniedzējiem, nav pietiekams. Šobrīd meklējam iespējas, kā sakārtot saimnieciskos jautājumus, lai resursus varētu novirzīt mācībspēku motivācijas programmai. Ja ne no nākamā gada pavasara, tad ar nākamo studiju gadu mēs to noteikti ieviesīsim. Tomēr, samazinoties studentu skaitam, mācībspēkiem aktīvāk ir jādarbojas pētniecības projektos un dažādu tālākizglītības kursu sagatavošanā un pasniegšanā. Tikai tā varēs nopelnīt vairāk.
Foto: Krišjānis Grantiņš
23.6 °C,
2.1 m/s,
67.2 % 
23.6 °C,
2.1 m/s,
67.2 %