20.9 °C, 1.2 m/s, 92.9 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāPilvere: Uzturēt visu saimniecību ar līdzšinējo finansējumu nebūs iespējams
Pilvere: Uzturēt visu saimniecību ar līdzšinējo finansējumu nebūs iespējams
07/09/2014

Lai gan oficiālā inaugurācija plānota tikai 26. septembrī, LLU rektora amatā Irina Pilvere strādā jau no 1. jūlija, kad savus pienākumus beidza pildīt Juris Skujāns. Jau pirms rektora vēlēšanām maijā I.Pilvere solīja uzsvaru likt uz efektīvāku universitātes pārvaldi, koncentrējot resursus studentu piesaistei un tādu studiju virzienu kā lauksaimniecība, meža zinātne, pārtikas tehnoloģija un veterinārmedicīna attīstībai. «Mums jāspecializējas un jāmeklē jauni virzieni, jo demogrāfiskā situācija nav labvēlīga. Šajā mācību gadā daudz lielāku uzmanību pievērsīsim universitātes reklāmai, vairāk viesosimies skolās un stāstīsim cilvēkiem par savu piedāvājumu,» uzsver I.Pilvere.

Jānis Kovaļevskis

Lai gan oficiālā inaugurācija plānota tikai 26.
septembrī, LLU rektora amatā Irina Pilvere strādā jau no 1. jūlija,
kad savus pienākumus beidza pildīt Juris Skujāns. Jau pirms rektora
vēlēšanām maijā I.Pilvere solīja uzsvaru likt uz efektīvāku
universitātes pārvaldi, koncentrējot resursus studentu piesaistei
un tādu studiju virzienu kā lauksaimniecība, meža zinātne, pārtikas
tehnoloģija un veterinārmedicīna attīstībai. «Mums jāspecializējas
un jāmeklē jauni virzieni, jo demogrāfiskā situācija nav labvēlīga.
Šajā mācību gadā daudz lielāku uzmanību pievērsīsim universitātes
reklāmai, vairāk viesosimies skolās un stāstīsim cilvēkiem par savu
piedāvājumu,» uzsver I.Pilvere.

Tomēr vismaz tikpat liels izaicinājums kā studentu skaita
noturēšana un papildināšana būs universitātes saimniecība. «Mūsu
saimniecība ir lielāka, nekā šķita sākotnēji. Šobrīd esam
apzinājuši, kas un kādā statusā pieder universitātei, un jādomā, ko
ar to varam darīt. Uzturēt visu saimniecību ar līdzšinējo
finansējumu nebūs iespējams, tādēļ esam atvērti piedāvājumiem no
pašvaldībām un uzņēmējiem,» situāciju iezīmē rektore.

Kādas ir sajūtas, uzsākot jauno mācību gadu rektora
amatā?

Pozitīvas. Esam salīdzinoši veiksmīgi noslēguši uzņemšanas
procesu, un rezultāti ir pagājušā gada līmenī, ja neskaita
samazināto budžeta vietu skaitu. Ja ņemam vērā, ka vidusskolu
absolventu skaits šogad bija mazāks nekā pērn, uzņemšanas rezultāti
ir labi. Tomēr ir specialitātes, kuras vairs nav tik pieprasītas,
lai gan darba tirgū pieprasījums ir. Tas attiecas uz tādām
specialitātēm kā būvniecība, zemes ierīcība, vides un
ūdenssaimniecība, kā arī topošajiem lauksaimniecības
inženieriem.

Vai paliks neizmantotas arī budžeta vietas?

Mēs tās aizpildīsim ar vecāko kursu studentiem, piedāvājot
studēt par budžeta līdzekļiem tiem, kuriem iepriekšējā studiju gadā
ir bijušas labākās sekmes.   

Kādas ir prioritātes šim mācību gadam?

Galvenā prioritāte ir saglabāt līdzšinējo studentu skaitu. Esam
gatavi piedāvāt papildu nodarbības caur Mūžizglītības centru, lai
tiem jaunajiem studentiem, kuri vidusskolā nav ieguvuši pietiekamas
zināšanas eksaktajos priekšmetos, būtu laiks adaptēties un apgūt
iekavēto. Aktīvāk strādāsim ar mūžizglītības programmām.
Gatavojamies arī Izglītības un zinātnes ministrijas plānotajai
zinātnisko institūciju reorganizācijai. Gala lēmums vēl nav
pieņemts, bet reorganizācijas plāns jāapstiprina līdz 1. oktobrim.
Zemkopības ministrija ir nākusi ar priekšlikumu līdzīgas ievirzes
institūcijas apvienot vienā struktūrvienībā, un tas attiecas uz
mūsu Skrīveros izvietoto Zemkopības zinātnisko institūtu, kuru
visdrīzāk apvienos ar Valsts Stendes Graudaugu
selekcijas institūtu,
Valsts Priekuļu Laukaugu
selekcijas institūtu
un Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas
institūtu.

Šogad mums jāizšķiras arī par universitātes galvenajiem
stratēģiskajiem attīstības virzieniem saistībā ar jauno ES fondu
plānošanas periodu. Mūsu prioritāte šajā ziņā ir bioekonomika, tas
ir, lauksaimniecība, pārtikas ražošana, veterinārmedicīna un
mežsaimniecība, bet redzu, ka mēs varētu domāt arī par
zivsaimniecību jeb akvakultūru, kas attiecas uz iekšējiem ūdeņiem.
Tā ir joma, kuras attīstībā tiks ieguldīts arī ES finansējums, bet
iegūt augstāko izglītību nav iespējams. Perspektīva varētu būt arī
zirgkopībai, kuras attīstībai mums jau ir zirgkopības mācību centrs
«Mušķi».

Kādi ir plāni attiecībā uz ārvalstu studentu
piesaisti?

Lai piesaistītu ārvalstu studentus, pamatstudiju līmenī ir
nepieciešamas starptautiski pieprasītas programmas. Fakultātes
šobrīd strādā pie tām. Savukārt maģistra un doktora studiju līmenī
mums šādas programmas jau ir. Sadarbībā ar Starptautiskās
sadarbības centru un tās jauno vadītāju Voldemāru Barisu strādāsim
un meklēsim veidus, kā uzrunāt jauniešus, lai pakāpeniski iekļautos
starptautiskajā apritē. Apzinos, ka straujas pārmaiņas nenotiks ne
gada, ne divu laikā, jo starptautiskā reputācija ir jāveido
pakāpeniski, soli pa solim. Arī universitātes Komunikāciju un
mārketinga centrs rūpīgi strādā pie pasākumu plāna nākamajam
studiju gadam. Esam konstatējuši, ka divas trešdaļas pirmo kursu
studentu informāciju par augstskolu ir ieguvuši no mūsu mājas
lapas, bet atdeve no tādiem pasākumiem kā izstāde «Skola» ir
salīdzinoši neliela, tādēļ ļoti rūpīgi vērtēsim, kur ieguldīt
resursus.

Vēl pirms rektora vēlēšanām paudāt bažas par to, cik
efektīvi tiek apsaimniekota universitātes infrastruktūra un
saimniecība kopumā. Kādi ir pirmie soļi šajā virzienā?

Jau esam atteikušies no dažām universitātei neraksturīgām
funkcijām, doktorāta un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu
sniegšanas, kas nesa ievērojamus zaudējumus. Jāpiebilst gan, ka
dakteri turpina īrēt telpas un pieņemt pacientus turpat, kur līdz
šim, – 5. dienesta viesnīcā, un ēdnīcas telpas atklātas izsoles
rezultātā esam nodevuši firmai «M.A.N.», kura ļoti operatīvi
izremontēja telpas, un jaunā ēdnīca pilī «Niko» ir uzsākusi
darbību, tādējādi gan mācībspēkiem, gan studentiem būs iespēja
izvēlēties labāko pakalpojumu sniedzēju, jo darbojas arī kafejnīca
«Pils».

Ļoti rūpīgi vērtējam ēku noslogojumu, cik tās ir piepildītas.
Vismazākais noslogojums šobrīd ir pilij un Lauku inženieru
fakultātei (LIF). Pili plānojam noslogot vairāk, to iekļaujot ārpus
universitātes apritē, rīkojot dažādus pasākumus, kļūstot
atvērtākiem tūristiem un pilsētas viesiem. Šovasar no augusta pils
tūristiem bija atvērta arī sestdienās, un šī prakse tiks turpināta.
Savukārt par LIF ēku vēl ir jādomā, ko darīt. Vēl jo vairāk tādēļ,
ka ainavu arhitektūras programma drīzumā pāries uz rekonstruēto
Valdekas pili. Jautājumi ir arī par citām ēkām un teritorijām.

Vai redzat iespēju atjaunot regulāru kinoteātra darbību
LIF zālē?

Jā, kāpēc gan ne? Esam atvērti piedāvājumiem, jo kino ir viena
no tām lietām, kas mūsu studentiem Jelgavā pietrūkst.

Kāda ir situācija ar kopmītnēm – cik tās ir
piepildītas?

Pieprasījums pēc kopmītnēm joprojām ir pietiekami augsts, un tās
ir aizpildītas par 80 procentiem, ja ņemam vērā vasaras periodu.
Mācību gada laikā piepildījums ir virs 90 procentiem. Uzskatu, ka
šai saimniecībai jāpārorientējas uz darbu pašfinansēšanās režīmā.
Tas, protams, neattiecas uz lieliem kapitālieguldījumiem, bet
ikdienas uzturēšanas izdevumiem. Pakāpeniski turpināsim arī
dienesta viesnīcu ēku sakārtošanu, paaugstinot servisa līmeni, lai
tiem studentiem, kuri to vēlas, būtu iespēja dzīvot labākos
apstākļos. Iespējams, no kādas ēkas nāksies arī atteikties.

Studenti šodien pieprasa darba tirgus prasībām
atbilstošu izglītību – vai profesionālās programmas ir populārākas
par akadēmiskajām?

Jā, akadēmiskās programmas pakāpeniski zaudē savu nozīmīgumu,
bet pieprasījums pēc profesionālās izglītības pieaug.
Profesionālajās studiju programmās nozīmīgs laiks tiek atvēlēts
praksēm, arī uzņēmēju interese par praktikantiem ir pietiekami
augsta – daudzos gadījumos tieši prakšu laikā studējošie atrod savu
nākamo darba vietu.

Studentu dienām jābūt tradicionāli novembrī vai, kā tas
bija šogad, pavasarī?

Manuprāt, būtu jāturpina ievērot tradīcijas un Studentu dienas
jāsvin novembrī, bet par šiem jautājumiem jārunā ar studentiem. Arī
fakultāšu dienas varētu atzīmēt vienas nedēļas ietvaros pavasarī,
lai Jelgavā visiem būtu skaidrs, ka pilsētā studenti svin svētkus.
Tomēr tā ir Studentu pašpārvaldes kompetence – respektēsim viņu
viedokli un vēlmes.

Savā profesionālajā darbībā esat bijusi cieši saistīta
ar lauksaimniecības nozari. Kādu, jūsuprāt, iespaidu varētu atstāt
Krievijas pārtikas importa aizliegums, un kā valdība var palīdzēt
saimniecībām?

Ir ļoti rūpīgi jāizvērtē, kādu iespaidu un uz kurām nozarēm
atstās šis aizliegums. Īstermiņa risinājumi jau ir pieņemti, tomēr
jādomā, kā nodrošināt lauksaimnieciskās produkcijas noietu periodā,
kamēr ražotāji pārorientēsies uz citiem tirgiem. Viens no
efektīvākajiem risinājumiem šajā ziņā ir intervence. Tātad
iejaukšanās tirgū, daļu no produkcijas uz laiku izņemot no tirgus.
ES intervence tiek realizēta divējādi – kā iepirkums vai kā privāta
uzglabāšana. Tas gan attiecas uz ierobežotām preču grupām, jo pēc
šāda modeļa iepirkt un uzglabāt var tikai tādus produktus, kuriem
ir ilgstošs glabāšanas termiņš. Pozitīvi arī vērtēju iespējamos
grozījumus normatīvajos aktos, lai valsts un pašvaldību iepirkumos
varētu iegādāties Latvijā audzēto produkciju. Tomēr tas neatrisinās
visas problēmas, jo mūsu iekšējais tirgus ir pārāk mazs, lai
realizētu visu saražoto.

Iespējams, daudzi, kas balsoja par jums kā rektori,
cerīgi raudzījās uz punktu jūsu piedāvājumā par atalgojuma
paaugstināšanu darbiniekiem.

Tas ir spēkā, jo apzinos, ka atalgojums, kuru šobrīd spējam
nodrošināt pasniedzējiem, nav pietiekams. Šobrīd meklējam iespējas,
kā sakārtot saimnieciskos jautājumus, lai resursus varētu novirzīt
mācībspēku motivācijas programmai. Ja ne no nākamā gada pavasara,
tad ar nākamo studiju gadu mēs to noteikti ieviesīsim. Tomēr,
samazinoties studentu skaitam, mācībspēkiem aktīvāk ir jādarbojas
pētniecības projektos un dažādu tālākizglītības kursu sagatavošanā
un pasniegšanā. Tikai tā varēs nopelnīt vairāk.

Foto: Krišjānis Grantiņš