Līdz ar jauno mācību gadu 182 Jelgavas 2. internātpamatskolas skolēni var pilnvērtīgi veikt rehabilitāciju, nodarboties ar sportu un apmeklēt citas veselību uzlabojošas nodarbības jaunuzbūvētajā sporta zālē, taču ceļš līdz tam nebija viegls.
Lai piesaistītu finansējumu sporta zāles būvniecībai, pašvaldības projektu speciālisti sāka meklēt iespējas, tomēr situācija bija teju bezcerīga, jo ES iepriekšējais plānošanas periods gāja uz beigām. «Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta programmas konkurss «Ilgtspējīgu ēku, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju un inovatīvu emisiju samazinošu tehnoloģiju attīstība» bija pēdējā iespēja piesaistīt finansējumu,» norāda Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītājas vietniece Ineta Vintere. Lai pagūtu tajā startēt, projektu nācās izstrādāt (to veica SIA «Baltex Group») ļoti īsā termiņā. Jāpiebilst, ka konkursā tika iesniegti 23 projekti. Mūsējais «Energoefektīvu risinājumu piemērošana ilgtspējīgām ēkām Jelgavā» bija viens no septiņiem apstiprinātajiem. Jelgavas sporta zāles būvniecība sākās pērnā gada 7. jūlijā un noslēdzās šī gada 31. maijā.
Stārķi aizkavē darbu Jaunā sporta zāle tika būvēta vietā, kur agrāk atradās katlumāja, ko vispirms vajadzēja nojaukt. «Uz katlumājas skursteņa bija stārķu ligzda. Laikā, kad bija plānots sākt demontāžas darbus, tajā dzīvoja visa putnu ģimene, tāpēc katlumājas nojaukšanu vajadzēja saskaņot ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Mums nācās apsolīt, ka ķersimies klāt tikai tad, kad stārķi aizlidos,» par situāciju, ar ko sācies sarežģītais ceļš, stāsta V.Ļevčenoks. Tas apmēram par mēnesi aizkavējis darbu sākumu. Līdz ar katlumājas demontāžu radās jautājums, kā nodrošināt skolai siltumu ziemā. Pašvaldība saka paldies centralizētās siltumapgādes uzņēmumam «Fortum», kas nāca pretī un atrada risinājumu – uzņēmums nomāja konteineru, kurā tika uzstādīts siltumpunkts, nodrošinot skolai būvdarbu laikā gan apkuri, gan silto ūdeni. Jāpiebilst, ka stārķu ligzda Filozofu ielā tika saglabāta un pēc halles uzbūvēšanas uzlikta uz speciāla staba skolas teritorijā līdzās jaunajai ēkai. Un šovasar tajā atgriezās arī stārķi.
Siltums – četrreiz lētāks Sporta zāles būvniecībā tika ievērotas zema enerģijas patēriņa ēkas prasības, kas nozīmē, ka ēka patērē ap 14,23 kWh/m2 gadā. Tam rūpīgi tika sekots līdzi visu būvniecības laiku, jo, nesasniedzot plānotos rezultātus, tiktu samazināts arī finanšu instrumenta piešķirtais finansējums. Tas prasīja piemērot arī nestandarta risinājumus, bet rezultāts ir sasniegts – pašvaldība ar paveikto ir apmierināta. «Pēc Latvijas būvnormatīva būvētas ēkas enerģijas patēriņš ir apmēram 60 – 100 kWh/m2 gadā, kas ir vismaz četrreiz vairāk nekā jaunajā sporta zālē. Tas nozīmē, ka arī jāmaksā par siltumu būs apmēram četras piecas reizes mazāk,» norāda V.Ļevčenoks, piebilstot, ka šobrīd cena par vienu megavatstundu Jelgavā ir apmēram 48 eiro bez PVN. Pie šādas cenas ļoti labi siltinātai šāda izmēra sporta zālei ar enerģijas patēriņu 60 kWh/m2 gadā par apkuri būtu jāmaksā 3456 eiro bez PVN, bet zema enerģijas patēriņa hallei – 819,65 eiro gadā bez PVN. Ēka ir 1200 kvadrātmetrus liela. Tajā ir sporta zāle (600 kvadrātmetri) un vairākas palīgtelpas: dušas, ģērbtuves, labierīcības, tehniskās telpas, tostarp siltummezgls, medicīnas kabinets, skolotāju kabinets, sensorā istaba, logopēda kabinets, trenažieru zāle, ārstnieciskās vingrošanas telpa, telpa sāls istabai. Pie ēkas ir labiekārtota teritorija un izveidots stāvlaukums 30 automašīnām. Līdz šim skolā sporta nodarbības notika 50 kvadrātmetrus lielā pielāgotā klases telpā un skolas gaitenī.
Izaicinājums būvniekiem – izolācija un puzle Sporta zāles būvniecība tika uzticēta SIA «Latvijas Energoceltnieks», kas iepirkuma procedūrā tika izraudzīta no sešiem pretendentiem. «Tas bija sarežģīti,» neslēpj uzņēmuma būvdarbu vadītājs Mārtiņš Briedis, piebilstot: «Viens no galvenajiem faktoriem, kas šo ēku padara atšķirīgu no citām, ir siltumizolācijas daudzums.» Viņš stāsta, ka ēka būvēta uz pāļiem – astoņu metru dziļumā tika ierakti 76 betona pāļi. Pieci no tiem tika testēti uz 100 tonnu slodzi, turklāt papildu drošībai visi pāļi tika testēti ar ultraskaņu viengabalainības noteikšanai. Gan sienu, gan izolācijas materiāla slāņi šajā ēkā ir netipiski biezi. Piemēram, gāzbetona bloku ārsienas ir 37,5 centimetrus biezas, sienu izolācija ir 55 centimetrus bieza. «Izolācijas materiālu tur koka brusas, bet, tā kā slānis ir biezs, arī svars ir liels, tāpēc darba gaitā nomainījām materiālu, no kā izgatavotas brusas. Izvēlējāmies līmēto saplāksni, kas ir stiprāks materiāls,» papildina V.Ļevčenoks. Jumta izolācija ir 90 centimetri. Procesā tika secināts, ka grīdas betona kārta, kas tiek klāta uz 60 centimetrus biezas putuplasta kārtas, ir par plānu, un, ceļoties gruntsūdeņiem un ceļot uz augšu putuplastu, grīda varētu salūzt. Līdz ar to grīdā izmantots gan biezāks metāla režģis, gan biezāka betona kārta. Tāpat nomainīts grīdas segums, kļavas dēļus aizstājot ar oša, kas maksā tikpat, bet ir izturīgāki. Izaicinājums bija arī ēkas fasāde, kas veidota no metāla kasetēm. Tās izgatavotas pēc individuāla pasūtījuma. «Kasetes bija simtiem dažādos izmēros un krāsu toņos, turklāt to stiprināšana atgādina puzles likšanu – katra kasete ir paredzēta konkrētai vietai, un citā to ielikt nevar,» stāsta M.Briedis. Vizuālais iespaids ir labs, un jaunā sporta zāle atšķiras no citām pilsētas ēkām ar savu arhitektonisko risinājumu. Jāpiebilst, ka autoruzraudzību objektā veica SIA «Baltex Group», būvuzraudzību – SIA «MM61». Diskusija par normatīvajiem aktiem Vēl viens sarežģīts moments ēkas būvniecības laikā bija ugunsdrošības prasību ievērošana. «Tas attiecināms uz jaunās sporta zāles un vecās skolas ēkas savienojuma vietu. Saskaņā ar ugunsdrošības prasībām jaunās ēkas logiem, kas vērsti uz veco ēku, jābūt ugunsdrošiem, bet tas gandrīz divreiz samazinātu siltumnoturību. Mums bija ļoti būtiski ievērot zema enerģijas patēriņa ēkas prasības. Diskusijās ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu atradām risinājumu – jaunajā ēkā izmantojām logus ar zemāku siltumizolācijas koeficientu, vecajā ēkā nomainījām logus un abu ēku savienojuma vietā arī durvis, papildus ieviešot citus ugunsdrošības pasākumus, piemēram, apziņošanas sistēmu,» stāsta V.Ļevčenoks.
Jānovērš plūdu iespējamība Sporta zāles projektā bija iestrādāta arī lietus ūdens novades sistēmas izveide, bet, tā kā vecajai skolas ēkai tā bija izbūvēta daļēji un lietus ūdens tika novadīts zālienā, pašvaldība nolēma to pilnveidot, lai novērstu situāciju, ka lietus laikā visa skolas priekša varētu applūst. Par pašvaldības līdzekļiem lietus ūdens kanalizācija tika izbūvēta visas vecās skolas ēkas garumā, novirzot tajā ūdeni no jumta. V.Ļevčenoks skaidro, ka projektā bija paredzēts ūdens pieslēgumu veikt Filozofu ielā, bet bija sarežģījumi savienot ar veco sistēmu, tāpēc tika pārprojektēts ūdensvads, sistēmai pievienojoties Dambja ielā. Vienlaikus arī privātmājai, kas atrodas blakus skolai un agrāk bija pieslēgta skolas ūdensvadam, tika izveidots atsevišķs pieslēgums pie kopējās sistēmas.
Partneris dod praktiskus padomus Kā norāda I.Vintere, projektā kā partneris bija piesaistīta arī Norvēģijas Iekšzemes enerģētikas aģentūra. Tās eksperti rūpīgi izpētīja tehnisko projektu, vairākas reizes apmeklēja sporta zāli būvniecības laikā un noslēgumā izstrādāja ieteikumus ēkas ekspluatācijai, lai sasniegtu plānoto enerģijas patēriņu. Piemēram, pēc norvēģu partneru ieteikuma sporta zālei tika izvēlēts cits jumta segums. «Projektā jumtam bija paredzēts izmantot ruberoīdu, bet norvēģu eksperti norādīja, ka, ņemot vērā biezo izolācijas slāni, izmantojot mīksto jumta segumu, netiks nodrošināta ventilācija un veidosies kondensāts. Lai to novērstu, būtu jābūvē jumtā lūkas vai jāmeklē citi risinājumi, tāpēc nolēmām segumu mainīt – uzlikām metāla jumtu, līdz ar to starp izolācijas vati un jumtu ir sprauga, kas nodrošina ventilāciju,» stāsta V.Ļevčenoks. Lai nodrošinātu zemu enerģijas patēriņu, sporta zālē izmantots tikai LED apgaismojums, kustību sensori, kas ieslēdz gaismu, slēdži, kas ļauj regulēt gaismas intensitāti, ir arī logi, kas dod saules gaismu, ventilācija ar rekuperācijas sistēmu, izbūvēta lietus ūdens savākšanas un novades sistēma.
Temperatūra nav jāregulē, atverot logu Saskaņā ar projektu jaunajā sporta zālē turpmākos piecus gadus jāveic enerģijas patēriņa monitorings. Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītājas vietniece norāda, ka tas tiek darīts visās pašvaldības ēkās, kas siltinātas, piesaistot ES Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzekļus. Par monitoringu līgums noslēgts ar RTU speciālistu, bet ikdienā tam līdzi sekos skolas saimnieks. «Jebkura sistēma darbojas tik labi, cik labi ir apmācīts cilvēks, kurš ar to strādā. Ļoti svarīga ir iekārtu vizuāla apskate, jo dators ne vienmēr reģistrēs smakas, smaržas vai eļļas noplūdi. Un jāatceras, ka sistēmas galvenais uzdevums ir reģistrēt to, ko jūt cilvēki – ēkas izmantotāji,» iesaka projekta partneris Norvēģijas sporta būvju eksperts Snorre Nordbo Olsens. «Mums Latvijā vēl ir jāmācās pareizi ekspluatēt ēkas, jo nereti mēs dzirdam – ēka ir nosiltināta, bet rezultātu nav. Kā var būt rezultāts, ja neievērojam pat tādas elementāras lietas kā apkures noregulēšana un telpas temperatūru regulējam, atverot logus?» rezumē projekta vadītāja I.Vintere.
Jelgavas 2. internātpamatskolas (Filozofu ielā 50) sporta zāles būvniecības izmaksas
• Kopējās izmaksas – 1 826 730,68 eiro • Pašvaldības finansējums – 831 730,68 eiro • Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta finansējums – 995 000 eiro
Jelgavas 2. internātpamatskolas sporta zāle ir Jelgavā pirmā zema enerģijas patēriņa sabiedriskā ēka.
Pirmā, ko pieņem Būvniecības birojs
Jelgavas 2. internātpamatskolas sporta zāle ir pirmā būve Jelgavā, turklāt arī pirmā zema enerģijas patēriņa ēka Latvijā, ko pēc jaunā Būvniecības likuma ekspluatācijā pieņēma Būvniecības valsts kontroles birojs. «Objekts ekspluatācijā tika pieņemts jūnijā un atbilst visām normatīvo aktu prasībām zema enerģijas patēriņa ēkām,» norāda biroja Komunikācijas un informācijas vadības nodaļas vadītāja Nelda Elsiņa. Viņa skaidro, ka birojs uzraudzīja visu būvniecības procesu – sākot no būvlaukuma sagatavošanas darbiem un dokumentācijas, beidzot ar būvmateriālu izcelsmi un atbilstību. Piemēram, lai ēku pieņemtu ekspluatācijā, tika pārbaudītas tehnoloģiskās iekārtas, betona paraugi, elektroinstalācija, pāļu pamati, siltumtrases cauruļvadi, vēdināšanas sistēmas, ugunsdrošība, lifta reģistrācija un atļauja ekspluatācijas uzsākšanai, zibensaizsardzība, apgaismojums, vides pieejamība.»
Foto: Austris Auziņš
-3.9 °C,
1.5 m/s,
90.5 % 
-3.9 °C,
1.5 m/s,
90.5 %