Spītējot lietum, šodien notika pirmā gides Signes Lūsiņas veidotā bezmaksas ekskursija no cikla «Jelgavas likteņstāsti». Gide interesentus iepazīstināja ar deviņām personībām, kuras dzimušas janvārī un kuru likteņi dažādos laikos bijuši saistīti ar Jelgavu: Elzu Sudmali, Mārtiņu Zīvertu, Andreju Pekku, Vitautu Ļūdēnu, Kārli Mīlenbahu, Fridrihu Rezonu, Ernestu Johanu Bīnemani, Joahimu Baumani un Teodoru Grothusu.
Uz ekskursiju bija ieradušies 18 interesenti, atzīstot, ka nav nepiemērotu laikapstākļu, vien attiecīgi jāsaģērbjas. Lietus dēļ gide gan bija mazliet saīsinājusi ekskursijas maršrutu, bet daudz interesentu faktu par šī mēneša jubilāriem neizpalika.
Šodienas ekskursijā izceltās personības ir devušās mūžībā, tāpēc vēl pirms ekskursijas gide ekskursantus aicināja pie Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas torņa aizdegt deviņas sveces viņu piemiņai.
Zīmīgi, ka ekskursija šodien tika sākta ar stāstu par latviešu dzejnieku, publicistu V.Ļūdēnu,kurš dzimis Jelgavā un kuram tieši šodien, 28. janvārī, apritētu 81 gads. Atklājot interesantus faktus par dzejnieku, S.Lūsiņa stāsta, ka lielākoties tiek uzskatīts, ka V.Ļūdēns rakstījis tikai dzejoļus bērniem, taču viņš rakstījis dzeju arī pieaugušajiem, tostarp daudz mīlas dzejoļu. Vienas no erotiskākajām latviešu dzejas rindām, ko sarakstījis V.Ļūdēns, var dzirdēt Adriana Kukuvasa dziesmā «Pusnaktī».
Ja būtu piepildījies valodnieka, publicista, tulkotāja un skolotāja Kārļa Mīlenbaha tēta sapnis, tad mums būtu bijis par vienu kārtīgu mežkopi vairāk, bet kas zina, kādā valodā mēs tagad runātu? Tieši viņš daudz ieguldījis latviešu valodas attīstībā. Ar Jelgavu Kārli saista mācības – 1871. gadā K.Mīlenbahs sāk mācīties Jelgavas ģimnāzijā. Vērtīgākais viņa devums Latvijai ir «Latviešu valodas vārdnīca», taču iznākusi arī viņa «Latviešu valodas mācība» un «Teikums». Daudz strādājis kopā ar otru ievērojamāko latviešu valodnieku Jāni Endzelīnu.
Gide S.Lūsiņa ekskursijas viesus iepazīstināja arī ar šī mēneša jubilāru F.Rezonu, kurš bija hercoga Pētera kancelejas vadītājs, uzticības persona. Izrādās, ka tieši pēc viņa ieteikuma Mītavā tika izveidota «Academia Petrina», F.Rezons bija tas, kurš devās uz Eiropu iepirkt akadēmijai dārgus astronomijas un fizikas instrumentus, sarunāt pasniedzējus, kuri te strādās, piemēram, filozofu Johanu Gotfrīdu Herderu. Tieši viņš arī izveidoja «Academia Petrina» dibināšanas aktu.
Vienīgā dāma starp deviņām personībām, par kuras likteni tika stāstīts šodien, bija mīlestības dzejniece, tulkotāja Elza Sudmale, kura beigusi Jelgavas 2. ģimnāziju. Viņa izdevusi piecus dzejas krājumus, bijusi «Latviešu valodas sinonīmu vārdnīcas» līdzautore, kā arī tulkojusi daudz darbus no krievu un vācu valodas. Viens no viņas zināmākajiem tulkotajiem darbiem ir Ēriha Marijas Remarka romāns «Lisabonas nakts».
Apstājoties pie Lielās ielas 3. nama, klausītājiem bija iespēja uzzināt ko vairāk par fiziķi, ķīmiķi, vienu no elektroķīmijas un fotoķīmijas pamatlicējiem Teodoru Grothusu. Tieši Jelgavā sava drauga H.Bidera vadītajā Jelgavas Kumerova aptiekā, kas atradās uz tagadējās Lielās ielas, viņš ir veicis daudzus ķīmiskos eksperimentus. Šeit tapuši daudzi zinātniski atklājumi. Viņš aktīvi darbojies Kurzemes literatūras un mākslas biedrībā, kurai arī novēlējis savu arhīvu, bibliotēku un pārējo īpašumu fizikas un ķīmijas profesūras dibināšanai Jelgavā. Viņa vārdā nodēvēta Teodora Grothusa iela Jelgavā, kas tā tiek saukta no 1985. gada.
5. janvārī nozīmīga jubileja bija latviešu dramaturgam Mārtiņam Zīvertam, kurš dzimis Vilcē, taču mācījies Jelgavā. Viņš sarakstījis vairāk nekā 50 komēdijas, psiholoģiskas drāmas un traģēdijas. M.Zīverts pēc 1. Pasaules kara mācības turpināja Jelgavas ģimnāzijā, kuru beidza 1924. gadā. Viņš mēģinājis sākt studijas Romas universitātē, taču viņam nebija naudas, lai tur izdzīvotu, tāpēc bija spiests atgriezties. «M.Zīverta skolas biedri sametā naudiņu un aizsūtīja viņam to uz Romu ar Latvijas vēstniecības starpniecību. Viņš, saņemot paciņu, pirmo par šo naudu iegādājies īstu itāļu picu, lai paēstu, jo ilgu laiku dzīvojis badā, gulēdams, kur pagadās. Latviešu teātra zinātnieks Viktors Hausmanis zina teikt, ka M.Zīverta no tā laika ļoti godā cēlis picu un vienmēr, kad pie viņa ciemojās Zviedrijā, Mārtiņš devies uz tuvējo picēriju pēc picas, lai cienātu viesus,» stāsta gide.
Tāpat ekskursijas laikā dzirdēts stāsts par Ernstu Johanu Bīnemani, kurš ir «Academia Petrina» audzēknis un pēc tam tās mehāniķis, latviešu gaisa kuģotājs un aerostatu būvētājs. Tieši viņš pirms daudziem gadiem «Academia Petrina» pagalmā palaida pirmo gaisa balonu, kas bija nepilna metra diametrā. Viņš arī izgudrojis zibensnovedēju.
Izskanējis arī likteņstāsts par virsnieku Andreju Pekku, kas tiek dēvēts par spiegošanas pamatlicēju, kuru ar Jelgavu saista Jelgavas sešgadīgā pilsētas skola un Jelgavas ģimnāzija. Viņš spiegojis Krievijas armijas labā. Jāpiebilst, ka A.Pekka ir arī strēlnieku krūšu nozīmītes meta līdzautors. Bet kā pēdējais Svētās Trīsvienības baznīcas torņa pagalmā izskanēja likteņstāsts par Jelgavas vācu draudzes virsmācītāju J.Baumani, kurš sniedzis lielu ieguldījumu latviešu garīgās literatūras izstrādē. Viņš izdeva Georga Manceļa «Jaunu latviešu sprediķu grāmatu» un Stendera «Svētu stāstus», kas bija pirmie Bībeles stāsti latviešu valodā.
Jāpiebilst, ka šī bija pirmā cikla «Jelgavas likteņstāsti» ekskursija un tādas par dažādām ievērojamām personībām plānotas visa gada garumā – katra mēneša pēdējā svētdienā pulksten 14 no Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas torņa. Nākamā iecerēta 25. februārī un tajā stāstīs par ievērojamām personībām, kuras saistītas ar mūsu pilsētu un dzimušas februārī. G.Lūsiņa piebilst, ka viena no personībām būs mākslinieks Raitis Junkers, kurš dzimšanas dienu svin februārī un iecerēts, ka ekskursijas laikā ekskursijas dalībnieki dosies ciemos pie viņa.
Foto: JV