17.2 °C, 2.1 m/s, 79.5 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāPirmie deviņi likteņstāsti izstāstīti
Pirmie deviņi likteņstāsti izstāstīti
28/01/2018

Spītējot lietum, šodien notika pirmā gides Signes Lūsiņas veidotā bezmaksas ekskursija no cikla «Jelgavas likteņstāsti». Gide interesentus iepazīstināja ar deviņām personībām, kuras dzimušas janvārī un kuru likteņi dažādos laikos bijuši saistīti ar Jelgavu: Elzu Sudmali, Mārtiņu Zīvertu, Andreju Pekku, Vitautu Ļūdēnu, Kārli Mīlenbahu, Fridrihu Rezonu, Ernestu Johanu Bīnemani, Joahimu Baumani un Teodoru Grothusu.

Uz ekskursiju bija ieradušies 18 interesenti, atzīstot, ka nav
nepiemērotu laikapstākļu, vien attiecīgi jāsaģērbjas. Lietus dēļ
gide gan bija mazliet saīsinājusi ekskursijas maršrutu, bet daudz
 interesentu faktu par šī mēneša jubilāriem neizpalika.

Šodienas ekskursijā izceltās personības ir devušās mūžībā, tāpēc
vēl pirms ekskursijas gide ekskursantus aicināja pie Jelgavas
Svētās Trīsvienības baznīcas torņa aizdegt deviņas sveces viņu
piemiņai.

Zīmīgi, ka ekskursija šodien tika sākta ar stāstu par latviešu
dzejnieku, publicistu V.Ļūdēnu,kurš dzimis Jelgavā un kuram tieši
šodien, 28. janvārī, apritētu 81 gads. Atklājot interesantus faktus
par dzejnieku, S.Lūsiņa stāsta, ka lielākoties tiek uzskatīts, ka
V.Ļūdēns rakstījis tikai dzejoļus bērniem, taču  viņš
rakstījis  dzeju arī pieaugušajiem, tostarp daudz mīlas
dzejoļu. Vienas no erotiskākajām latviešu dzejas rindām, ko
sarakstījis V.Ļūdēns, var dzirdēt Adriana Kukuvasa dziesmā
«Pusnaktī».

Ja būtu piepildījies valodnieka, publicista, tulkotāja un
skolotāja Kārļa Mīlenbaha tēta sapnis, tad mums būtu bijis par
vienu kārtīgu mežkopi vairāk, bet kas zina, kādā valodā mēs tagad
runātu? Tieši viņš daudz ieguldījis latviešu valodas attīstībā. Ar
Jelgavu Kārli saista mācības – 1871. gadā K.Mīlenbahs sāk mācīties
Jelgavas ģimnāzijā. Vērtīgākais viņa devums Latvijai ir «Latviešu
valodas vārdnīca», taču iznākusi arī viņa «Latviešu valodas mācība»
un «Teikums». Daudz strādājis kopā ar otru ievērojamāko latviešu
valodnieku Jāni Endzelīnu.

Gide S.Lūsiņa ekskursijas viesus iepazīstināja arī ar šī mēneša
jubilāru F.Rezonu, kurš bija hercoga Pētera kancelejas vadītājs,
uzticības persona. Izrādās, ka tieši pēc viņa ieteikuma Mītavā tika
izveidota «Academia Petrina», F.Rezons bija tas, kurš devās uz
Eiropu iepirkt akadēmijai dārgus astronomijas un fizikas
instrumentus, sarunāt pasniedzējus, kuri te strādās, piemēram,
filozofu Johanu Gotfrīdu Herderu. Tieši viņš arī izveidoja
«Academia Petrina» dibināšanas aktu.

Vienīgā dāma starp deviņām personībām, par kuras likteni tika
stāstīts šodien, bija mīlestības dzejniece, tulkotāja Elza Sudmale,
kura beigusi Jelgavas 2. ģimnāziju. Viņa izdevusi piecus dzejas
krājumus, bijusi «Latviešu valodas sinonīmu vārdnīcas» līdzautore,
kā arī tulkojusi daudz darbus no krievu un vācu valodas. Viens no
viņas zināmākajiem tulkotajiem darbiem ir Ēriha Marijas Remarka
romāns «Lisabonas nakts».

Apstājoties pie Lielās ielas 3. nama, klausītājiem bija iespēja
uzzināt ko vairāk par fiziķi, ķīmiķi, vienu no elektroķīmijas un
fotoķīmijas pamatlicējiem Teodoru Grothusu. Tieši Jelgavā sava
drauga H.Bidera vadītajā Jelgavas Kumerova aptiekā, kas atradās uz
tagadējās Lielās ielas, viņš ir veicis daudzus ķīmiskos
eksperimentus. Šeit tapuši daudzi  zinātniski atklājumi. Viņš
aktīvi darbojies Kurzemes literatūras un mākslas biedrībā, kurai
arī novēlējis savu arhīvu, bibliotēku un pārējo īpašumu fizikas un
ķīmijas profesūras dibināšanai Jelgavā. Viņa vārdā nodēvēta Teodora
Grothusa iela Jelgavā, kas tā tiek saukta no 1985. gada.

5. janvārī nozīmīga jubileja bija latviešu dramaturgam Mārtiņam
Zīvertam, kurš dzimis Vilcē, taču mācījies Jelgavā. Viņš
sarakstījis vairāk nekā 50 komēdijas, psiholoģiskas drāmas un
traģēdijas. M.Zīverts pēc 1. Pasaules kara mācības turpināja
Jelgavas ģimnāzijā, kuru beidza 1924. gadā. Viņš mēģinājis sākt
studijas Romas universitātē, taču viņam nebija naudas, lai tur
izdzīvotu, tāpēc bija spiests atgriezties. «M.Zīverta skolas biedri
sametā naudiņu un aizsūtīja viņam to uz Romu ar Latvijas
vēstniecības starpniecību. Viņš, saņemot paciņu, pirmo par šo naudu
iegādājies īstu itāļu picu, lai paēstu, jo ilgu laiku dzīvojis
badā, gulēdams, kur pagadās. Latviešu teātra zinātnieks Viktors
Hausmanis zina teikt, ka M.Zīverta no tā laika ļoti godā cēlis picu
un vienmēr, kad pie viņa ciemojās Zviedrijā, Mārtiņš devies uz
tuvējo picēriju pēc picas, lai cienātu viesus,» stāsta gide.

Tāpat ekskursijas laikā dzirdēts stāsts par Ernstu Johanu 
Bīnemani, kurš ir «Academia Petrina» audzēknis un pēc tam tās
mehāniķis, latviešu gaisa kuģotājs un aerostatu būvētājs. Tieši
viņš pirms daudziem gadiem «Academia Petrina» pagalmā palaida pirmo
gaisa balonu, kas bija nepilna metra diametrā. Viņš arī izgudrojis
zibensnovedēju.

Izskanējis arī likteņstāsts par virsnieku Andreju Pekku, kas
tiek dēvēts par spiegošanas pamatlicēju, kuru ar Jelgavu saista
Jelgavas sešgadīgā pilsētas skola un Jelgavas ģimnāzija. Viņš
spiegojis Krievijas armijas labā. Jāpiebilst, ka A.Pekka ir arī
strēlnieku krūšu nozīmītes meta līdzautors. Bet kā pēdējais Svētās
Trīsvienības baznīcas torņa pagalmā izskanēja likteņstāsts par
Jelgavas vācu draudzes virsmācītāju J.Baumani, kurš sniedzis lielu
ieguldījumu latviešu garīgās literatūras izstrādē. Viņš izdeva
Georga Manceļa «Jaunu latviešu sprediķu grāmatu» un Stendera «Svētu
stāstus», kas bija pirmie Bībeles stāsti latviešu valodā.

Jāpiebilst, ka šī bija pirmā cikla «Jelgavas likteņstāsti»
ekskursija un tādas par dažādām ievērojamām personībām plānotas
visa gada garumā – katra mēneša pēdējā svētdienā pulksten 14 no
Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas torņa. Nākamā iecerēta 25.
februārī un tajā stāstīs par ievērojamām personībām, kuras
saistītas ar mūsu pilsētu un dzimušas februārī. G.Lūsiņa piebilst,
ka viena no personībām būs mākslinieks Raitis Junkers, kurš
dzimšanas dienu svin februārī un iecerēts, ka ekskursijas laikā
ekskursijas dalībnieki dosies ciemos pie viņa.

Foto: JV