Edgars, Aivis – katru reizi, iepazīstoties ar jaunu upuri, arī jauns vārds. Iemantota uzticība, nelielu summu aizņemšanās ceļam vai zobārstam, vēlāk mantu un naudas zagšana, visbeidzot – klaja naudas piesavināšanās. Apmēram pēc tādas shēmas vairākus gadus Jelgavā uzdarbojās 1980. gadā dzimis vīrietis, kuru šobrīd policija jau ir notvērusi. Likumsargiem zināms par četrām šādām epizodēm mūsu pilsētā, tomēr viņi aicina atsaukties arī citus iespējamos upurus, jo pieļauj – tādu varētu būt vairāk.
«Mūsu redzeslokā bija nonācis vīrietis, kurš vairāku gadu garumā apkrāpa kādu vecu sievieti. Iepazinās viņi nejauši, uz ielas. Abiem raisījās saruna, kurā vīrietis atklāja, ka viņam jānokļūst punktā A, bet nav naudas. Sievietei kļuva viņa žēl, un viņa naudu iedeva. Bet šīs sarunas laikā kundze bija izpļāpājusi savu adresi – ka dzīvo Rūpniecības ielā –, un viņš vēlāk sāka pie viņas piestaigāt,» notikušā detaļas atklāj Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas vecākais inspektors Andris Skrūzmanis.
Pārdzīvo par barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi
Vīrietis, kurš ar 87 gadus veco kundzi bija iepazinies kā Edgars Ozoliņš, sāka viņu laiku pa laikam apciemot un ar izdomātiem stāstiem par dažādām nepieciešamībām izvilkt naudu. Tā kā viņš bija noskaidrojis, ka sieviete ir viena un ne ģimenes, ne radu viņai nav, ar laiku kļuva nekaunīgāks un drošāks. Lai gan vēlāk sievietei radušās aizdomas, ka vīrietis viņu krāpj, viņa tomēr turpinājusi dot naudu – jo viņai bijis bail. A.Skrūzmanis stāsta, ka vainīgais kundzei esot izteicis draudus izsist logus, ja viņu nelaidīšot iekšā dzīvoklī, un pieļauj, ka tā saucamais Edgars kundzi ietekmējis arī psiholoģiski.
Apmēram divus gadus viņš dzīvoja uz šīs sievietes rēķina, nesa no mājām ārā mantas, vēlāk klaji zaga naudu, ko viņa pat mēģināja slēpt. A.Skrūzmanis stāsta, ka nelūgtais viesis zadzis visu, ko var pārdot, piemēram, mobilo telefonu, kundzes nelaiķa vīra pulksteni, spiningu, sudraba karoti, bižutēriju. Ko varējis, ieķīlājis lombardā, bet citas lietas tirgojis no rokas uz ielas. «Dažas lietas izdevās atgūt, bet visvairāk cietušajai sirds sāpēja par to, ka viņš nozaga 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi,» piebilst inspektors. Pēc krāpnieka teiktā, lombardos šo zīmi nav ņēmuši, tāpēc viņš to pārdevis uz ielas, un nupat policija saņēmusi informāciju, ka tā varētu atrasties antikvariātā – tas gan vēl jāpārbauda.
Ziņo kaimiņiene
Izrādās, ka kundze kādā brīdī bija ielūkojusies sava ciemiņa somā un atradusi viņa pasi – tā sapratusi, ka Edgars nemaz nav Edgars, tomēr tik un tā policijai nav ziņojusi un turpinājusi pakļauties viņa ietekmei. Lai gan sieviete nespēj precīzi pateikt viņai nodarīto zaudējumu apmēru, policija lēš, ka divu gadu laikā izkrāpti vairāk nekā 1000 eiro.
Policijai par šo vīrieti ziņoja cietušās kaimiņiene. Viņa arī bija izplatījusi sociālajā tīklā facebook.com brīdinājumu par šo personu, pievienojusi fotogrāfiju. «Paldies par to, ka kaimiņiene nebija vienaldzīga. Arī citus aicinu būt vērīgiem un ziņot, ja kas šķiet aizdomīgs,» tā A.Skrūzmanis, piebilstot, ka pēdējos gados pilsētā bijuši vairāki līdzīgi gadījumi, kad tiek apkrāpti lētticīgāki cilvēki, un lielākoties par krāpnieku upuriem kļūst gados vecāki ļaudis.
Noķer Jēkabpilī
Apstākļu sakritības dēļ policijai viltus Edgaru Ozoliņu izdevās aizturēt. Tas notika šomēnes Jēkabpilī. «Pēc viņa teiktā, viņš turp bija aizbraucis meklēt darbu. Aizgājis uz firmu, kurā agrāk strādājis, bet priekšnieka kabinetā nebija. Nenoturējies, nozadzis viņa mobilo tālruni un devies prom. Priekšnieks, konstatējis, ka pazudis telefons, meties pie loga un ieraudzījis, ka pa vienīgo uzņēmuma piebraucamo ceļu prom dodas kāds vīrietis. Viņš skrējis pakaļ, noķēris un izsaucis policiju. Izrādījies, ka aizturētais ir meklēšanā pie Jelgavas kolēģiem.
Šobrīd šis vīrietis, kurš jau agrāk vairākkārt tiesāts par mantiska rakstura noziegumiem, ir aizturēts. Par vecu sieviešu apkrāpšanu Jelgavā policija reģistrējusi viņam četras epizodes, tomēr pieļauj, ka tādu ir vairāk. «Viņam tā jau bija sistēma. Savus upurus viņš noskatīja uz ielas. Jautāju, pēc kādiem principiem viņš tos izvēlējās. Atbildēja, ka, piemēram, pēc apģērba – ja ir labi ģērbies, tātad nauda ir,» stāsta Kriminālpolicijas inspektors, piebilstot, ka aizturētais ir deklarēts Jelgavā.
Uzdevies arī par pastnieku
Policija noskaidrojusi, ka vienā no epizodēm krāpnieks uzdevies par pastnieku – no kādas Dambja ielas privātmājas pastkastītes no rīta izvilcis avīzi, pieklauvējis pie durvīm un uzdevies par pastnieku. Sakot, ka nosalis, lūdzis ielaist viņu iekšā pasildīties un iedzert tēju. Rezultātā viņš no mājas saimnieces izprasījis 25 eiro. Kādai kundzei Lietuvas šosejā gada laikā viņš izkrāpis 450 eiro, bet Platones ielā, izlūdzoties pasildīties, mājas saimniecei nozadzis mobilo telefonu. Visi upuri bija vecumā no 79 līdz 88 gadiem.
Policijas rīcībā nonākusi informācija, ka upuru vidū varētu būt arī kāds kungs gados 4. līnijā, bet tas vēl jāpārbauda. Pieļaujot, ka upuri ir vēl, policija izplatījusi aizturētā krāpnieka fotogrāfiju un, zvanot pa tālruni 63004200, 63004202 vai 110 vai vēršoties policijā, lūdz atsaukties tos, kas cietuši no viņa darbībām.
Tirgo pārdevējam aiz muguras
«Krāpšana aktuāla ir visu laiku – krāpnieki tikai pilnveido esošās un izdomā jaunas shēmas. Un joprojām ir cilvēki, kas uz tām uzķeras. To novērst varam, informējot sabiedrību par krāpnieku metodēm,» uzsver Valsts policijas Jelgavas iecirkņa priekšniece Tatjana Flandere, norādot, ka pēdējā laikā Jelgavā parādījušās vairākas krāpšanas shēmas.
Viena no metodēm, kā apkrāpti citi, ir ar sludinājumu portāla www.ss.com starpniecību. «Persona bija ievietojusi sludinājumu, ka pārdod sadzīves tehniku. Interesents sazinājās ar viņu un sācis saraksti. Tajā puses vienojās par to, ka pircējs pārskaitīs naudu, bet preci viņam nosūtīs uz pakomātu. Nauda, apmēram 300 eiro, tika samaksāta, bet preces kā nebija, tā nebija. Uz lūgumu atmaksāt naudu pārdevējs nereaģēja un vēlāk arī vairs neatbildēja uz telefona zvaniem,» shēmu atklāj T.Flandere. Viņa piebilst, ka pircējā uzticību raisījis tas, ka pārdevējs viņam atsūtījis ieskenētus preces garantijas dokumentus. Izrādās, šo preci pārdot vēlējās pavisam cita persona – krāpnieks, izliekoties par ieinteresētu pircēju, sazinājās ar viņu, dabūja preces fotogrāfijas, garantijas dokumentus un sāka to pārdot pats.
Policijas darbinieki aicina būt piesardzīgiem un pret šāda veida sludinājumiem internetā izturēties kritiski.
Izmanto odnoklasniki.ru
Jelgavā novērota arī krāpšanas shēma, izmantojot saziņas portālu odnoklasniki.ru. Sākas viss ar to, ka upurim atraksta pazīstams cilvēks no sava profila un lūdz atsūtīt telefona numuru, jo tas ir nozaudēts. «Tad draugs raksta, ka pa tālruni tiks nosūtīts četrciparu kods, ko lūdz pārsūtīt viņam. Bet pēc tam nepieciešams apstiprināt informāciju,» ieskicē T.Flandere. Policija informē, ka četrciparu kodi tiek sūtīti no šādiem numuriem: 1819 vai 1896. Apstiprinot informāciju, no upura tālruņa konta tiek veikti desmit maksājumi, katrs par 4,99 eiro. «Šī summa nav pārāk liela, tāpēc ne visi apkrāptie vēršas policijā,» piebilst Jelgavas iecirkņa priekšniece, norādot: tā kā šis portāls reģistrēts Krievijā, izmeklēšana ir ļoti sarežģīta un laikietilpīga.
Lai izvairītos no nepatīkamām situācijām, viņa aicina: saņemot lūgumu iedot tālruņa numuru, vajadzētu sazināties ar paziņu citos veidos, varbūt palūgt viņam numuru un piezvanīt, lai pārliecinātos, ka tas tiešām ir viņš. Savukārt, ja numurs ir nosūtīts, nekādā gadījumā nevajag pārsūtīt kodus vai apstiprināt kaut kādu informāciju.
Šobrīd policijai zināmajos gadījumos izmantots saziņas portāls odnoklasniki.ru, tomēr nav izslēgts, ka šādas shēmas varētu tikt izmantotas arī citās sociālās saziņas vietnēs.
Izplatīti naudas mūļi
Arvien biežāk policija saskaras ar tā sauktajiem naudas mūļiem – cilvēkiem, kuru bankas konti tiek izmantoti nelegāli iegūtas naudas atmazgāšanai. «Principā tā ir tā pati bankas datu nodošana trešajai personai, par kuru esam runājuši un brīdinājuši daudz, bet uz ko cilvēki joprojām turpina uzķerties,» stāsta Jelgavas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas vecākais inspektors Aleksandrs Gorohovs. Krāpnieki savus upurus pārliecina ļaut izmantot kontu naudas pārskaitīšanai. Nereti tas ir stāsts par to, ka radinieks no ārzemēm grib pārskaitīt naudu, bet nav uz kurieni: «Vai var izmantot tavu kontu? Iedošu tev arī par to kādus eiro». «Parasti tas piedāvājums sākotnēji ir vilinošs, tāpēc upuris uzķeras un kļūst par naudas mūli,» norāda A.Gorohovs. Iespējams, šādi pakalpojumi jāizdara vairākkārt, tādējādi iegūstot uzticību un izprasot bankas datus – kartes PIN kodu, internetbankas paroli vai citus. Vēlāk visbiežāk uz upura vārda tiek noformēts kredīts, un viņš par to uzzina tikai tad, kad tas jāsāk atmaksāt.
Bieži vien naudas mūļi ir sociāli nenodrošinātas personas bez pastāvīgas dzīvesvietas, bezdarbnieki vai studenti, un, lai cīnītos ar šo parādību, Valsts policija uzsākusi informatīvu kampaņu. Būtiskākais ir tas, ka atvērt pēc citas personas lūguma bankas kontu vai uzņēmumu uz sava vārda un pēc tam ļaut tai rīkoties ar kontu vai uzņēmumu ir noziegums un par to ir paredzēta kriminālatbildība. Par to pienākas naudas sods, mantas konfiskācija un brīvības atņemšana pat līdz 12 gadiem. Turklāt policija atgādina, ka uzticības izmantošana, nezināšana vai naivums no soda vai atbildības neatbrīvo.
Nezināmie e-pasti
A.Gorohovs stāsta, ka tāpat cilvēki joprojām uzķeras uz e-pasta vēstulēm no nepazīstamiem un nezināmiem adresātiem, bet arvien biežāk šie sliktie e-pasti slēpjas zem reklāmām (arī no zināmiem zīmoliem līdzīgiem nosaukumiem) vai ziņojumiem par laimestu. «Katrā gadījumā primārais ir ieinteresēt, lai cilvēks noklikšķinātu uz e-pastā pievienotās saites. Var arī neatvērties nekāda interneta lapa, bet visi jūsu datorā esošie dati tajā brīdī saglabāsies tur, kur tiem nevajag būt,» shēmu skaidro inspektors. Šādā gadījumā cilvēks pat var nenojaust, ka kļuvis par krāpšanas upuri, – līdz brīdim, kad, piemēram, viņam sāks nākt vēstules par kredīta atmaksu vai saistībām kā fiktīva uzņēmuma valdes loceklim.
Lai sevi pasargātu, nevajadzētu vērt vaļā aizdomīgus e-pastus un klikšķināt uz saitēm, kas nav drošas. Tāpat būtiski jebkurā vecumā ir izglītoties par drošību internetā, jo tehnoloģijas attīstās ļoti strauji un ir grūti visu laiku būt zinošam par aktuālo.
Foto: VP
21.6 °C,
1.8 m/s,
72.2 % 
21.6 °C,
1.8 m/s,
72.2 %