17.4 °C, 1.8 m/s, 90.9 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāPolicija: «Cilvēki joprojām uzķeras uz dažādām krāpšanas shēmām»
Policija: «Cilvēki joprojām uzķeras uz dažādām krāpšanas shēmām»
22/02/2018

Edgars, Aivis – katru reizi, iepazīstoties ar jaunu upuri, arī jauns vārds. Iemantota uzticība, nelielu summu aizņemšanās ceļam vai zobārstam, vēlāk mantu un naudas zagšana, visbeidzot – klaja naudas piesavināšanās. Apmēram pēc tādas shēmas vairākus gadus Jelgavā uzdarbojās 1980. gadā dzimis vīrietis, kuru šobrīd policija jau ir notvērusi. Likumsargiem zināms par četrām šādām epizodēm mūsu pilsētā, tomēr viņi aicina atsaukties arī citus iespējamos upurus, jo pieļauj – tādu varētu būt vairāk.

«Mūsu redzeslokā bija nonācis vīrietis, kurš vairāku gadu garumā
apkrāpa kādu vecu sievieti. Iepazinās viņi nejauši, uz ielas. Abiem
raisījās saruna, kurā vīrietis atklāja, ka viņam jānokļūst punktā
A, bet nav naudas. Sievietei kļuva viņa žēl, un viņa naudu iedeva.
Bet šīs sarunas laikā kundze bija izpļāpājusi savu adresi – ka
dzīvo Rūpniecības ielā –, un viņš vēlāk sāka pie viņas piestaigāt,»
notikušā detaļas atklāj Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes
Jelgavas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas vecākais inspektors
Andris Skrūzmanis.

Pārdzīvo par barikāžu dalībnieka piemiņas
zīmi

Vīrietis, kurš ar 87 gadus veco kundzi bija iepazinies kā Edgars
Ozoliņš, sāka viņu laiku pa laikam apciemot un ar izdomātiem
stāstiem par dažādām nepieciešamībām izvilkt naudu. Tā kā viņš bija
noskaidrojis, ka sieviete ir viena un ne ģimenes, ne radu viņai
nav, ar laiku kļuva nekaunīgāks un drošāks. Lai gan vēlāk sievietei
radušās aizdomas, ka vīrietis viņu krāpj, viņa tomēr turpinājusi
dot naudu – jo viņai bijis bail. A.Skrūz­manis stāsta, ka vainīgais
kundzei esot izteicis draudus izsist logus, ja viņu nelaidīšot
iekšā dzīvoklī, un pieļauj, ka tā saucamais Edgars kundzi
ietekmējis arī psiholoģiski.

Apmēram divus gadus viņš dzīvoja uz šīs sievietes rēķina, nesa
no mājām ārā mantas, vēlāk klaji zaga naudu, ko viņa pat mēģināja
slēpt. A.Skrūzmanis stāsta, ka nelūgtais viesis zadzis visu, ko var
pārdot, piemēram, mobilo telefonu, kundzes nelaiķa vīra pulksteni,
spiningu, sudraba karoti, bižutēriju. Ko varējis, ieķīlājis
lombardā, bet citas lietas tirgojis no rokas uz ielas. «Dažas
lietas izdevās atgūt, bet visvairāk cietušajai sirds sāpēja par to,
ka viņš nozaga 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi,»
piebilst inspektors. Pēc krāpnieka teiktā, lombardos šo zīmi nav
ņēmuši, tāpēc viņš to pārdevis uz ielas, un nupat policija saņēmusi
informāciju, ka tā varētu atrasties antikvariātā – tas gan vēl
jāpārbauda.

Ziņo kaimiņiene

Izrādās, ka kundze kādā brīdī bija ielūkojusies sava ciemiņa
somā un atradusi viņa pasi – tā sapratusi, ka Edgars nemaz nav
Edgars, tomēr tik un tā policijai nav ziņojusi un turpinājusi
pakļauties viņa ietekmei. Lai gan sieviete nespēj precīzi pateikt
viņai nodarīto zaudējumu apmēru, policija lēš, ka divu gadu laikā
izkrāpti vairāk nekā 1000 eiro.

Policijai par šo vīrieti ziņoja cietušās kaimiņiene. Viņa arī
bija izplatījusi sociālajā tīklā facebook.com brīdinājumu par šo
personu, pievienojusi fotogrāfiju. «Paldies par to, ka kaimiņiene
nebija vienaldzīga. Arī citus aicinu būt vērīgiem un ziņot, ja kas
šķiet aizdomīgs,» tā A.Skrūzmanis, piebilstot, ka pēdējos gados
pilsētā bijuši vairāki līdzīgi gadījumi, kad tiek apkrāpti
lētticīgāki cilvēki, un lielākoties par krāpnieku upuriem kļūst
gados vecāki ļaudis.

Noķer Jēkabpilī

Apstākļu sakritības dēļ policijai viltus Edgaru Ozoliņu izdevās
aizturēt. Tas notika šomēnes Jēkabpilī. «Pēc viņa teiktā, viņš turp
bija aizbraucis meklēt darbu. Aizgājis uz firmu, kurā agrāk
strādājis, bet priekšnieka kabinetā nebija. Nenoturējies, nozadzis
viņa mobilo tālruni un devies prom. Priekšnieks, konstatējis, ka
pazudis telefons, meties pie loga un ieraudzījis, ka pa vienīgo
uzņēmuma piebraucamo ceļu prom dodas kāds vīrietis. Viņš skrējis
pakaļ, noķēris un izsaucis policiju. Izrādījies, ka aizturētais ir
meklēšanā pie Jelgavas kolēģiem.

Šobrīd šis vīrietis, kurš jau agrāk vairākkārt tiesāts par
mantiska rakstura noziegumiem, ir aizturēts. Par vecu sieviešu
apkrāpšanu Jelgavā policija reģistrējusi viņam četras epizodes,
tomēr pieļauj, ka tādu ir vairāk. «Viņam tā jau bija sistēma. Savus
upurus viņš noskatīja uz ielas. Jautāju, pēc kādiem principiem viņš
tos izvēlējās. Atbildēja, ka, piemēram, pēc apģērba – ja ir labi
ģērbies, tātad nauda ir,» stāsta Kriminālpolicijas inspektors,
piebilstot, ka aizturētais ir deklarēts Jelgavā.

Uzdevies arī par pastnieku

Policija noskaidrojusi, ka vienā no epizodēm krāpnieks uzdevies
par pastnieku – no kādas Dambja ielas privātmājas past­kastītes no
rīta izvilcis avīzi, pieklauvējis pie durvīm un uzdevies par
pastnieku. Sakot, ka nosalis, lūdzis ielaist viņu iekšā pasildīties
un iedzert tēju. Rezultātā viņš no mājas saimnieces izprasījis 25
eiro. Kādai kundzei Lietuvas šosejā gada laikā viņš izkrāpis 450
eiro, bet Platones ielā, izlūdzoties pasildīties, mājas saimniecei
nozadzis mobilo telefonu. Visi upuri bija vecumā no 79 līdz 88
gadiem.

Policijas rīcībā nonākusi informācija, ka upuru vidū varētu būt
arī kāds kungs gados 4. līnijā, bet tas vēl jāpārbauda. Pieļaujot,
ka upuri ir vēl, policija izplatījusi aizturētā krāpnieka
fotogrāfiju un, zvanot pa tālruni 63004200, 63004202 vai 110 vai
vēršoties policijā, lūdz atsaukties tos, kas cietuši no viņa
darbībām.

Tirgo pārdevējam aiz muguras

«Krāpšana aktuāla ir visu laiku – krāpnieki tikai pilnveido
esošās un izdomā jaunas shēmas. Un joprojām ir cilvēki, kas uz tām
uzķeras. To novērst varam, informējot sabiedrību par krāpnieku
metodēm,» uzsver Valsts policijas Jelgavas iecirkņa priekšniece
Tatjana Flandere, norādot, ka pēdējā laikā Jelgavā parādījušās
vairākas krāpšanas shēmas.

Viena no metodēm, kā apkrāpti citi, ir ar sludinājumu portāla
www.ss.com starpniecību. «Persona bija ievietojusi sludinājumu, ka
pārdod sadzīves tehniku. Interesents sazinājās ar viņu un sācis
saraksti. Tajā puses vienojās par to, ka pircējs pārskaitīs naudu,
bet preci viņam nosūtīs uz pakomātu. Nauda, apmēram 300 eiro, tika
samaksāta, bet preces kā nebija, tā nebija. Uz lūgumu atmaksāt
naudu pārdevējs nereaģēja un vēlāk arī vairs neatbildēja uz
telefona zvaniem,» shēmu atklāj T.Flandere. Viņa piebilst, ka
pircējā uzticību raisījis tas, ka pārdevējs viņam atsūtījis
ieskenētus preces garantijas dokumentus. Izrādās, šo preci pārdot
vēlējās pavisam cita persona – krāpnieks, izliekoties par
ieinteresētu pircēju, sazinājās ar viņu, dabūja preces
fotogrāfijas, garantijas dokumentus un sāka to pārdot pats.

Policijas darbinieki aicina būt piesardzīgiem un pret šāda veida
sludinājumiem internetā izturēties kritiski.

Izmanto odnoklasniki.ru

Jelgavā novērota arī krāpšanas shēma, izmantojot saziņas portālu
odnoklasniki.ru. Sākas viss ar to, ka upurim atraksta pazīstams
cilvēks no sava profila un lūdz atsūtīt telefona numuru, jo tas ir
nozaudēts. «Tad draugs raksta, ka pa tālruni tiks nosūtīts
četrciparu kods, ko lūdz pārsūtīt viņam. Bet pēc tam nepieciešams
apstiprināt informāciju,» ieskicē T.Flandere. Policija informē, ka
četrciparu kodi tiek sūtīti no šādiem numuriem: 1819 vai 1896.
Apstiprinot informāciju, no upura tālruņa konta tiek veikti desmit
maksājumi, katrs par 4,99 eiro. «Šī summa nav pārāk liela, tāpēc ne
visi apkrāptie vēršas policijā,» piebilst Jelgavas iecirkņa
priekšniece, norādot: tā kā šis portāls reģistrēts Krievijā,
izmeklēšana ir ļoti sarežģīta un laikietilpīga.

Lai izvairītos no nepatīkamām situācijām, viņa aicina: saņemot
lūgumu iedot tālruņa numuru, vajadzētu sazināties ar paziņu citos
veidos, varbūt palūgt viņam numuru un piezvanīt, lai pārliecinātos,
ka tas tiešām ir viņš. Savukārt, ja numurs ir nosūtīts, nekādā
gadījumā nevajag pārsūtīt kodus vai apstiprināt kaut kādu
informāciju.

Šobrīd policijai zināmajos gadījumos izmantots saziņas portāls
odnoklasniki.ru, tomēr nav izslēgts, ka šādas shēmas varētu tikt
izmantotas arī citās sociālās saziņas vietnēs.

Izplatīti naudas mūļi

Arvien biežāk policija saskaras ar tā sauktajiem naudas mūļiem –
cilvēkiem, kuru bankas konti tiek izmantoti nelegāli iegūtas naudas
atmazgāšanai. «Principā tā ir tā pati bankas datu nodošana trešajai
personai, par kuru esam runājuši un brīdinājuši daudz, bet uz ko
cilvēki joprojām turpina uzķerties,» stāsta Jelgavas iecirkņa
Kriminālpolicijas nodaļas vecākais inspektors Aleksandrs Gorohovs.
Krāpnieki savus upurus pārliecina ļaut izmantot kontu naudas
pārskaitīšanai. Nereti tas ir stāsts par to, ka radinieks no
ārzemēm grib pārskaitīt naudu, bet nav uz kurieni: «Vai var
izmantot tavu kontu? Iedošu tev arī par to kādus eiro». «Parasti
tas piedāvājums sākotnēji ir vilinošs, tāpēc upuris uzķeras un
kļūst par naudas mūli,» norāda A.Gorohovs. Iespējams, šādi
pakalpojumi jāizdara vairākkārt, tādējādi iegūstot uzticību un
izprasot bankas datus – kartes PIN kodu, internetbankas paroli vai
citus. Vēlāk visbiežāk uz upura vārda tiek noformēts kredīts, un
viņš par to uzzina tikai tad, kad tas jāsāk atmaksāt.

Bieži vien naudas mūļi ir sociāli nenodrošinātas personas bez
pas­tāvīgas dzīvesvietas, bezdarbnieki vai studenti, un, lai
cīnītos ar šo parādību, Valsts policija uzsākusi informatīvu
kampaņu. Būtiskākais ir tas, ka atvērt pēc citas personas lūguma
bankas kontu vai uzņēmumu uz sava vārda un pēc tam ļaut tai
rīkoties ar kontu vai uzņēmumu ir noziegums un par to ir paredzēta
kriminālatbildība. Par to pienākas naudas sods, mantas konfiskācija
un brīvības atņemšana pat līdz 12 gadiem. Turklāt policija
atgādina, ka uzticības izmantošana, nezināšana vai naivums no soda
vai atbildības neatbrīvo.

Nezināmie e-pasti

A.Gorohovs stāsta, ka tāpat cilvēki joprojām uzķeras uz e-pasta
vēstulēm no nepazīstamiem un nezināmiem adresātiem, bet arvien
biežāk šie sliktie e-pasti slēpjas zem reklāmām (arī no zināmiem
zīmoliem līdzīgiem nosaukumiem) vai ziņojumiem par laimestu. «Katrā
gadījumā primārais ir ieinteresēt, lai cilvēks noklikšķinātu uz
e-pastā pievienotās saites. Var arī neatvērties nekāda interneta
lapa, bet visi jūsu datorā esošie dati tajā brīdī saglabāsies tur,
kur tiem nevajag būt,» shēmu skaidro inspektors. Šādā gadījumā
cilvēks pat var nenojaust, ka kļuvis par krāpšanas upuri, – līdz
brīdim, kad, piemēram, viņam sāks nākt vēstules par kredīta atmaksu
vai saistībām kā fiktīva uzņēmuma valdes loceklim.

Lai sevi pasargātu, nevajadzētu vērt vaļā aizdomīgus e-pastus un
klikšķināt uz saitēm, kas nav drošas. Tāpat būtiski jebkurā vecumā
ir izglītoties par drošību internetā, jo tehnoloģijas attīstās ļoti
strauji un ir grūti visu laiku būt zinošam par aktuālo.

Foto: VP