0.6 °C, 2.8 m/s, 59.7 %

Pilsētā

Policija ķer savējos
03/04/2011

«Jā, pēdējā laikā uzsākts salīdzinoši daudz lietu pret mūsu pašu policijas darbiniekiem. Taču tas nav tāpēc, ka pēkšņi policisti masveidā būtu sākuši strādāt sliktāk – tā ir mūsu politika: negaidām, kamēr kāds pārkāpums izskanēs ārpus mūsu pārvaldes, negodīgos darbiniekus izķeram paši. Visbiežāk šāds policists pēc pārkāpuma izdarīšanas pēkšņi atceras, ka viņam ir arī sieva un bērni, kas jāuztur, lūdz atstāt darbā, bet tad jau ir par vēlu…» uzsver Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks Haralds Laidiņš.

Kristīne Langenfelde

«Jā, pēdējā laikā uzsākts salīdzinoši daudz lietu pret mūsu
pašu policijas darbiniekiem. Taču tas nav tāpēc, ka pēkšņi
policisti masveidā būtu sākuši strādāt sliktāk – tā ir mūsu
politika: negaidām, kamēr kāds pārkāpums izskanēs ārpus mūsu
pārvaldes, negodīgos darbiniekus izķeram paši. Visbiežāk šāds
policists pēc pārkāpuma izdarīšanas pēkšņi atceras, ka viņam ir arī
sieva un bērni, kas jāuztur, lūdz atstāt darbā, bet tad jau ir par
vēlu…» uzsver Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes
priekšnieks Haralds Laidiņš.

Vēl nav divi gadi, kopš H.Laidiņš vada visu Zemgales policistu
darbu. Stājoties amatā, «Jelgavas Vēstnesim» viņš ieskicēja
vairākas sava darba prioritātes un norādīja arī konkrēti paveicamos
darbus. «Jelgavas Vēstnesis» jautā: kas no tā ir izdarīts?

Viena no būtiskākajām jūsu iecerētajām reformām bija
apvienot ceļu policistus ar patruļdienestu – vienkārši sakot, katrā
ekipāžā būtu viens ceļinieks un viens patruļdienesta policists, kas
ļautu ātrāk reaģēt uz jebkuru pārkāpumu. Vai tas ir
attaisnojies?

Jāatzīst, ka viegli tas nebija – policistus vispirms vajadzēja
apmācīt, lai ceļinieks mācētu reaģēt uz laupīšanas, zagšanas,
ģimenes skandāla izsaukumu vai citu pārkāpumu, bet patruļnieks,
savukārt, zinātu, kā noformēt ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu.
Bija arī sava veida pretestība – vairāk no ceļu policijas
darbiniekiem, kuri nevēlējās šādu apvienošanu un sava darbalauka
paplašināšanu. Taču rezultātā visi ar jauno kārtību samierinājās un
nevienam tas nebija iemesls darbu policijā pamest. Vai jūtam, ka
tas ir devis rezultātu? Jā. Tikai viens rādītājs – ir samazinājies
vidējais reaģēšanas laiks uz katru izsaukumu. Un tas ir loģiski, ka
policija var atbraukt ātrāk, ja, piemēram, izsaukums ir uz 5.
līniju un tobrīd ceļinieku ekipāža ķer ātrumpārkāpējus 4. līnijā.
Tas ir turpat blakus – nav taču loģiski, ka uz izsaukumu brauktu
citi, bet šie turpinātu sēdēt ceļa malā… Otrs rādītājs – pēc šīs
kārtības ieviešanas pagājušajā gadā ir dubultojies to noziegumu
skaits, ko esam atklājuši «uz karstām pēdām». Arī šajā gadījumā
skaidrs, ka svarīgākais ir reaģēšanas ātrums un policijas atrašanās
pēc iespējas tuvāk izsaukuma vietai. Arī Valsts policijas
priekšnieks Artis Velšs klausās policijas rāciju un ir pamanījis,
ka Zemgalē ieviestā kārtība dod rezultātu – mēs bijām pirmie, kas
apvienoja ceļiniekus ar patruļniekiem. Tagad jau Valsts policija ir
izvirzījusi par mērķi šāda veida reorganizāciju ieviest visā
valstī.

Viens no Jelgavā skaļāk izskanējušiem notikumiem un
vienlaikus arī mīklainākajiem gadījumiem, kad Rīgas šosejas malā
tika notriekta stirna, ko vēlāk, pārkāpjot likumu, savā mašīnā
aizveda Jelgavas domes deputāts Sergejs Ņevoļskis, gan īsti
neapstiprina to, ka ceļinieku un patruļnieku kopā strādāšana
vienmēr dod rezultātu. Šajā gadījumā policisti tā arī nepamanīja,
ka noticis ne tikai ceļu satiksmes negadījums, bet arī cits
pārkāpums. Ja būtu reaģēts uzreiz, notikuma brīdī, iespējams, tagad
ilgstošā izmeklēšana un pretrunīgās liecības ietu
secen. 

Protams, mūsu jaunās sistēmas darbs ir jāpilnveido un ne vienmēr
tas nostrādā nevainojami. Arī šajā gadījumā grūti pateikt, kas
policistam izsaukuma brīdī bija galvā un kāpēc viņš acīmredzamo
nepamanīja. Tieši tāpēc pret šiem darbiniekiem uzsākta dienesta
pārbaude. Arī konkrētajā lietā jau esam runājuši ar Drošības
policiju un noskaidrojuši notikumā iesaistītās personas paziņu
loku, lai turpinātu izmeklēt, vai patiesībai varētu atbilst fakts,
ka S.Ņevoļskis stirnu savācis kopā ar esošo vai bijušo policijas
darbinieku. Pagaidām gan neko vairāk komentēt nav iespējams, jo
turpinās izmeklēšana.

Jūs tikko minējāt vienu notikumu, par kuru pret saviem
darbiniekiem esat ierosinājis dienesta pārbaudi, bet kādi ir citi
smagākie pārkāpumi, par kuriem pie atbildības tiek saukti paši
policisti?

Vissmagākie pārkāpumi, par kuriem šobrīd notiek izmeklēšana pret
pašiem policistiem, ir operatīvās informācijas nopludināšana.
Piemēram, paši atklājām, ka konkrēts policists nopludina
informāciju narkodīleriem, un tas ir iemesls, kāpēc mūsu operācijas
izgāžas. Tāpat citā lietā kāds policists informāciju nopludināja
nelegālajiem akcizēto preču tirgoņiem – cigarešu un alkohola
kontrabandistiem. Vēl bija gadījums, kad pašu darbinieks īslaicīgās
aizturēšanas izolatorā aizturētajam ienesa telefonu. Jūs saprotat,
cik šīs lietas ir nopietnas?! Tās būtiski maina izmeklēšanas un
noziegumu atklāšanas gaitu! Ko nozīmē telefons aizturētajam?! Viņš
taču var vienoties un saskaņot liecību sniegšanu ar tiem, kas
palikuši ārā! Vēl viena epizode – naftas vada zādzības lietā
policists laikus neizņēma lietiskos pierādījumus, un tie vienkārši
pazuda… Visas šīs minētās lietas esam nodevuši Valsts policijas
Iekšējās drošības birojam, kas turpina izmeklēšanu pret šiem
policistiem. Protams, policisti nekavējoties no amata atstādināti.
Tādiem cilvēkiem nav vietas mūsu pārvaldē – es to paziņoju, jau
stājoties amatā, un pie tā strikti turos arī šodien. Savējo
«piesegšana» nenotiks – ja esi negodīgs, par to jāatbild.

Bieži vien šādos gadījumos, kad pret kādu policistu sāk
dienesta pārbaudi, ātri vien pats policists iesniedz atlūgumu – tā
vien šķiet, ka ar to arī lieta noklust.

Ir, ir mums arī tādi policisti, kuriem šķiet: ātri uzrakstīšu
atlūgumu, un lieta izbeigta. Taču viņi, iespējams, neapzinās, ka
darba attiecību pārtraukšana nebūt nenozīmē, ka lieta pret viņu ir
izbeigta. Jau minētajos smagākajos gadījumos tā ir
kriminālatbildība, kas draud šādiem policistiem pat ar vairāku gadu
cietumsodu. Protams, ir arī vieglāki pārkāpumi, varbūt nolaidība,
neapdomība, taču arī tajos mēs uzsākam disciplinārlietu un
vainīgais saņem piezīmi, rājienu. Dažam varbūt tā būs vienīgā
piezīme mūžā, taču arī tā disciplinēs darbinieku. Arī sīka
nolaidība nevar palikt nepamanīta.

Taču es negribētu teikt, ka policijā strādā tikai negodīgi
cilvēki – sliktu darbinieku var atrast jebkurā darba vietā, tieši
tāpēc mūsu uzdevums ir no tādiem atbrīvoties. Tad jau es piekrītu
valsts virzītajai reorganizācijai – samazināt policistu skaitu, lai
labākajiem varētu paaugstināt algas. Mums nav vajadzīgs liekēdis,
kuram darba ražīgums nekāds, bet viņš saņem tikpat, cik labs
policists.

Cik tad saņem Jelgavas policists?
Ja runājam par vienkāršiem policistiem, tad kārtībnieks saņem
vidēji 250 – 280 latus «uz rokas», bet iecirkņa priekšnieks – līdz
400 latiem «uz rokas». Tas, protams, nav daudz, bet vēlreiz
apliecina, ka policija nav tā vieta, kur nākt strādāt tikai algas
dēļ – es ikvienam savam darbiniekam saku: ja nepatīk savs darbs, ej
mājās, bet, ja strādā, tad ar pilnu atdevi. Vienkārši tas klikšķis
ir jātaisa galvā – kāpēc es nāku uz darbu.

Viegli pateikt – ej mājās, bet vai ir ko likt
vietā?

Šobrīd Jelgavā ir tikai piecas vakances, reģionā kopā – 44, taču
pagaidām šīs vakances nemaz nekomplektējam, jo gaidām, kāda būs
valsts tālākā rīcība. Ja darbs būs jāreorganizē, samazinot
policistu skaitu, tad nāksies vēl kādam darbu uzteikt, nevis
meklēt, kas strādās viņa vietā. Es saprotu, ka ir jau viegli
čīkstēt – grūti laiki, grūti laiki… Paskatieties, visi interneta
komentāri no tā vien sastāv – zākā, gaužas, bet ko liek pretī?
Neko! Ir jau viegli pateikt, ka kāds kaut ko nolaidis greizi, nav
izdarījis, bet – kāds ir tavs piedāvājums? Es skaidri apzinos, ka
darbs nemitīgi jāpilnveido. Ticiet man, joprojām ir iespējams
apdomīgi samazināt resursus, lai iegūtu labāku rezultātu. Nav tā,
ka mums viss valstī tiktāl būtu sakārtots, ka vairs nav ko uzlabot
– arī policijā. Tikai tas ir jādara profesionāli.

Kā ar videonovērošanas kamerām pilsētā – palīdz
darbā?

Pār tām tiešām ir jāsaka liels paldies pilsētai. Mums ir lieliska
sadarbība ar Pašvaldības policijas Videonovērošanas centru, un,
tieši pateicoties kamerām, pilsētā ir izdevies atklāt ne vienu vien
noziegumu. Bet interesanti, ka te parādās vēl kāda nianse –
atklājam ne tikai noziegumu, bet arī melus. Piemēram, iesniedzējs
raksta: tajā un tajā ielā tikos un tikos mani apzaga, bet
videokameras rāda pavisam ko citu. Izrādās, notikums bijis pavisam
citāds. Vienkāršs piemērs – pusaudzis samelojis, ka viņam nozagts
telefons, jo baidījies vecākiem teikt, ka to pazaudējis. Vai arī
ceļu satiksmes negadījumā atklājas, ka iesaistītie melojuši, bet
kameras parāda, kā īsti tas noticis.

Vai ir vietas pilsētā, kur šobrīd policija vēlētos, lai vēl
būtu ierīkota videonovērošana? 

Mums aktuālākais noteikti ir Jelgavas tirgus. Patlaban mums tur ir
savi patruļdarbinieki, taču videokameras šo darbu noteikti
atslogotu. Nenoliegšu, ka dažs labs gribētu, lai policijas tirgū
nav – tā kādam dikti traucē. Ne tikai nelegālajiem darboņiem, bet
arī tiem, kas viņus «piesedz». Brīžiem šķiet, ka pat visi tirgotāji
nostājas pret policiju, jo mēs it kā atbaidot pircējus, taču arī es
pats ar sievu nedēļas nogalēs iepērkos tirgū – man gan policija
netraucē. Gluži pretēji, tirgū jūtos drošāk. Mēs jau ar smaidu
sakām, ka tirgū ir tāda kā ēnu diena «Mans labākais draugs –
policists»: katram policistam līdzi ir jau pieķerto pārkāpēju
bildes, tāpēc ļoti efektīvi iespējams pamanīt, kad viņi atkal
parādās tirgū un ar ko tur
nodarbojas.     

Vēl savulaik solījāt akcijas veidā vērsties ne tikai pret
policistiem kukuļņēmējiem, bet arī tiem šoferiem, kas piedāvā
kukuli. Esat to darījuši?

Jā, tādus eksperimentus esam veikuši – doma vienkārša: ceļiniekam
klāt pieliek kriminālpolicistu. Tā nav ikdienas komanda, un, ja
kāds šoferis provocē uz kukuli, viņu var saukt pie atbildības. Šādā
veidā cenšamies pakarot, bet tas jau nav tas iespaidīgākais veids.
Te atkal jāsaka tā pati banālā frāze: kamēr nemainīsies cilvēku
domāšana, kukuļi būs. Attīstītā valstī nevienam šoferim prātā
neienāks doma piedāvāt kukuli, jo viņš tajā pašā brīdī tiks
aizturēts… Pie mums tā ir nākotne. Nemitīgi domāju jaunus veidus,
kas varētu mainīt negodīgo ceļinieku domāšanu. Es viņiem tā arī
saku: «Jūs jau nolaižaties zemāk par prostitūtām, ja esat gatavi
sevi pārdot par piecīti.»

Ir vēl kāds eksperiments, kas sniedz ļoti labu rezultātu, – ceļu
policistu ekipāžu rotācija: šodien tukumnieki brauc strādāt uz
Jelgavu, bet jelgavnieki – uz Tukumu. Un tad jums vajadzētu redzēt,
kāda ir dienas bilance! Tukumnieki pie mums fiksē neiedomājami
vairāk pārkāpumu nekā ikdienā vietējie – te «uzpeld» gan tas, ka
mašīnām nav tehniskās apskates, apdrošināšanas un citas lietas, kas
vietējo protokolos neparādās. Viņi paši saka: re, kā tukumniekiem
paveicās! Bet es ļoti labi zinu, ka tas ir mazpilsētu sindroms. Lai
arī kā kādam negribētos Jelgavu saukt par mazpilsētu, mēs to ļoti
labi redzam: savējie savējiem palīdz. Bet mūsu mērķis ir izskaust
šādu savējo palīdzēšanu jebkurā policijas darbā.

Foto: Ivars Veiliņš