«Jā, pēdējā laikā uzsākts salīdzinoši daudz lietu pret mūsu pašu policijas darbiniekiem. Taču tas nav tāpēc, ka pēkšņi policisti masveidā būtu sākuši strādāt sliktāk – tā ir mūsu politika: negaidām, kamēr kāds pārkāpums izskanēs ārpus mūsu pārvaldes, negodīgos darbiniekus izķeram paši. Visbiežāk šāds policists pēc pārkāpuma izdarīšanas pēkšņi atceras, ka viņam ir arī sieva un bērni, kas jāuztur, lūdz atstāt darbā, bet tad jau ir par vēlu…» uzsver Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks Haralds Laidiņš.
Kristīne Langenfelde
Vēl nav divi gadi, kopš H.Laidiņš vada visu Zemgales policistu darbu. Stājoties amatā, «Jelgavas Vēstnesim» viņš ieskicēja vairākas sava darba prioritātes un norādīja arī konkrēti paveicamos darbus. «Jelgavas Vēstnesis» jautā: kas no tā ir izdarīts?
Viena no būtiskākajām jūsu iecerētajām reformām bija apvienot ceļu policistus ar patruļdienestu – vienkārši sakot, katrā ekipāžā būtu viens ceļinieks un viens patruļdienesta policists, kas ļautu ātrāk reaģēt uz jebkuru pārkāpumu. Vai tas ir attaisnojies? Jāatzīst, ka viegli tas nebija – policistus vispirms vajadzēja apmācīt, lai ceļinieks mācētu reaģēt uz laupīšanas, zagšanas, ģimenes skandāla izsaukumu vai citu pārkāpumu, bet patruļnieks, savukārt, zinātu, kā noformēt ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu. Bija arī sava veida pretestība – vairāk no ceļu policijas darbiniekiem, kuri nevēlējās šādu apvienošanu un sava darbalauka paplašināšanu. Taču rezultātā visi ar jauno kārtību samierinājās un nevienam tas nebija iemesls darbu policijā pamest. Vai jūtam, ka tas ir devis rezultātu? Jā. Tikai viens rādītājs – ir samazinājies vidējais reaģēšanas laiks uz katru izsaukumu. Un tas ir loģiski, ka policija var atbraukt ātrāk, ja, piemēram, izsaukums ir uz 5. līniju un tobrīd ceļinieku ekipāža ķer ātrumpārkāpējus 4. līnijā. Tas ir turpat blakus – nav taču loģiski, ka uz izsaukumu brauktu citi, bet šie turpinātu sēdēt ceļa malā… Otrs rādītājs – pēc šīs kārtības ieviešanas pagājušajā gadā ir dubultojies to noziegumu skaits, ko esam atklājuši «uz karstām pēdām». Arī šajā gadījumā skaidrs, ka svarīgākais ir reaģēšanas ātrums un policijas atrašanās pēc iespējas tuvāk izsaukuma vietai. Arī Valsts policijas priekšnieks Artis Velšs klausās policijas rāciju un ir pamanījis, ka Zemgalē ieviestā kārtība dod rezultātu – mēs bijām pirmie, kas apvienoja ceļiniekus ar patruļniekiem. Tagad jau Valsts policija ir izvirzījusi par mērķi šāda veida reorganizāciju ieviest visā valstī.
Viens no Jelgavā skaļāk izskanējušiem notikumiem un vienlaikus arī mīklainākajiem gadījumiem, kad Rīgas šosejas malā tika notriekta stirna, ko vēlāk, pārkāpjot likumu, savā mašīnā aizveda Jelgavas domes deputāts Sergejs Ņevoļskis, gan īsti neapstiprina to, ka ceļinieku un patruļnieku kopā strādāšana vienmēr dod rezultātu. Šajā gadījumā policisti tā arī nepamanīja, ka noticis ne tikai ceļu satiksmes negadījums, bet arī cits pārkāpums. Ja būtu reaģēts uzreiz, notikuma brīdī, iespējams, tagad ilgstošā izmeklēšana un pretrunīgās liecības ietu secen. Protams, mūsu jaunās sistēmas darbs ir jāpilnveido un ne vienmēr tas nostrādā nevainojami. Arī šajā gadījumā grūti pateikt, kas policistam izsaukuma brīdī bija galvā un kāpēc viņš acīmredzamo nepamanīja. Tieši tāpēc pret šiem darbiniekiem uzsākta dienesta pārbaude. Arī konkrētajā lietā jau esam runājuši ar Drošības policiju un noskaidrojuši notikumā iesaistītās personas paziņu loku, lai turpinātu izmeklēt, vai patiesībai varētu atbilst fakts, ka S.Ņevoļskis stirnu savācis kopā ar esošo vai bijušo policijas darbinieku. Pagaidām gan neko vairāk komentēt nav iespējams, jo turpinās izmeklēšana.
Jūs tikko minējāt vienu notikumu, par kuru pret saviem darbiniekiem esat ierosinājis dienesta pārbaudi, bet kādi ir citi smagākie pārkāpumi, par kuriem pie atbildības tiek saukti paši policisti? Vissmagākie pārkāpumi, par kuriem šobrīd notiek izmeklēšana pret pašiem policistiem, ir operatīvās informācijas nopludināšana. Piemēram, paši atklājām, ka konkrēts policists nopludina informāciju narkodīleriem, un tas ir iemesls, kāpēc mūsu operācijas izgāžas. Tāpat citā lietā kāds policists informāciju nopludināja nelegālajiem akcizēto preču tirgoņiem – cigarešu un alkohola kontrabandistiem. Vēl bija gadījums, kad pašu darbinieks īslaicīgās aizturēšanas izolatorā aizturētajam ienesa telefonu. Jūs saprotat, cik šīs lietas ir nopietnas?! Tās būtiski maina izmeklēšanas un noziegumu atklāšanas gaitu! Ko nozīmē telefons aizturētajam?! Viņš taču var vienoties un saskaņot liecību sniegšanu ar tiem, kas palikuši ārā! Vēl viena epizode – naftas vada zādzības lietā policists laikus neizņēma lietiskos pierādījumus, un tie vienkārši pazuda… Visas šīs minētās lietas esam nodevuši Valsts policijas Iekšējās drošības birojam, kas turpina izmeklēšanu pret šiem policistiem. Protams, policisti nekavējoties no amata atstādināti. Tādiem cilvēkiem nav vietas mūsu pārvaldē – es to paziņoju, jau stājoties amatā, un pie tā strikti turos arī šodien. Savējo «piesegšana» nenotiks – ja esi negodīgs, par to jāatbild.
Bieži vien šādos gadījumos, kad pret kādu policistu sāk dienesta pārbaudi, ātri vien pats policists iesniedz atlūgumu – tā vien šķiet, ka ar to arī lieta noklust. Ir, ir mums arī tādi policisti, kuriem šķiet: ātri uzrakstīšu atlūgumu, un lieta izbeigta. Taču viņi, iespējams, neapzinās, ka darba attiecību pārtraukšana nebūt nenozīmē, ka lieta pret viņu ir izbeigta. Jau minētajos smagākajos gadījumos tā ir kriminālatbildība, kas draud šādiem policistiem pat ar vairāku gadu cietumsodu. Protams, ir arī vieglāki pārkāpumi, varbūt nolaidība, neapdomība, taču arī tajos mēs uzsākam disciplinārlietu un vainīgais saņem piezīmi, rājienu. Dažam varbūt tā būs vienīgā piezīme mūžā, taču arī tā disciplinēs darbinieku. Arī sīka nolaidība nevar palikt nepamanīta.
Taču es negribētu teikt, ka policijā strādā tikai negodīgi cilvēki – sliktu darbinieku var atrast jebkurā darba vietā, tieši tāpēc mūsu uzdevums ir no tādiem atbrīvoties. Tad jau es piekrītu valsts virzītajai reorganizācijai – samazināt policistu skaitu, lai labākajiem varētu paaugstināt algas. Mums nav vajadzīgs liekēdis, kuram darba ražīgums nekāds, bet viņš saņem tikpat, cik labs policists.
Cik tad saņem Jelgavas policists? Ja runājam par vienkāršiem policistiem, tad kārtībnieks saņem vidēji 250 – 280 latus «uz rokas», bet iecirkņa priekšnieks – līdz 400 latiem «uz rokas». Tas, protams, nav daudz, bet vēlreiz apliecina, ka policija nav tā vieta, kur nākt strādāt tikai algas dēļ – es ikvienam savam darbiniekam saku: ja nepatīk savs darbs, ej mājās, bet, ja strādā, tad ar pilnu atdevi. Vienkārši tas klikšķis ir jātaisa galvā – kāpēc es nāku uz darbu.
Viegli pateikt – ej mājās, bet vai ir ko likt vietā? Šobrīd Jelgavā ir tikai piecas vakances, reģionā kopā – 44, taču pagaidām šīs vakances nemaz nekomplektējam, jo gaidām, kāda būs valsts tālākā rīcība. Ja darbs būs jāreorganizē, samazinot policistu skaitu, tad nāksies vēl kādam darbu uzteikt, nevis meklēt, kas strādās viņa vietā. Es saprotu, ka ir jau viegli čīkstēt – grūti laiki, grūti laiki… Paskatieties, visi interneta komentāri no tā vien sastāv – zākā, gaužas, bet ko liek pretī? Neko! Ir jau viegli pateikt, ka kāds kaut ko nolaidis greizi, nav izdarījis, bet – kāds ir tavs piedāvājums? Es skaidri apzinos, ka darbs nemitīgi jāpilnveido. Ticiet man, joprojām ir iespējams apdomīgi samazināt resursus, lai iegūtu labāku rezultātu. Nav tā, ka mums viss valstī tiktāl būtu sakārtots, ka vairs nav ko uzlabot – arī policijā. Tikai tas ir jādara profesionāli.
Kā ar videonovērošanas kamerām pilsētā – palīdz darbā? Pār tām tiešām ir jāsaka liels paldies pilsētai. Mums ir lieliska sadarbība ar Pašvaldības policijas Videonovērošanas centru, un, tieši pateicoties kamerām, pilsētā ir izdevies atklāt ne vienu vien noziegumu. Bet interesanti, ka te parādās vēl kāda nianse – atklājam ne tikai noziegumu, bet arī melus. Piemēram, iesniedzējs raksta: tajā un tajā ielā tikos un tikos mani apzaga, bet videokameras rāda pavisam ko citu. Izrādās, notikums bijis pavisam citāds. Vienkāršs piemērs – pusaudzis samelojis, ka viņam nozagts telefons, jo baidījies vecākiem teikt, ka to pazaudējis. Vai arī ceļu satiksmes negadījumā atklājas, ka iesaistītie melojuši, bet kameras parāda, kā īsti tas noticis.
Vai ir vietas pilsētā, kur šobrīd policija vēlētos, lai vēl būtu ierīkota videonovērošana? Mums aktuālākais noteikti ir Jelgavas tirgus. Patlaban mums tur ir savi patruļdarbinieki, taču videokameras šo darbu noteikti atslogotu. Nenoliegšu, ka dažs labs gribētu, lai policijas tirgū nav – tā kādam dikti traucē. Ne tikai nelegālajiem darboņiem, bet arī tiem, kas viņus «piesedz». Brīžiem šķiet, ka pat visi tirgotāji nostājas pret policiju, jo mēs it kā atbaidot pircējus, taču arī es pats ar sievu nedēļas nogalēs iepērkos tirgū – man gan policija netraucē. Gluži pretēji, tirgū jūtos drošāk. Mēs jau ar smaidu sakām, ka tirgū ir tāda kā ēnu diena «Mans labākais draugs – policists»: katram policistam līdzi ir jau pieķerto pārkāpēju bildes, tāpēc ļoti efektīvi iespējams pamanīt, kad viņi atkal parādās tirgū un ar ko tur nodarbojas.
Vēl savulaik solījāt akcijas veidā vērsties ne tikai pret policistiem kukuļņēmējiem, bet arī tiem šoferiem, kas piedāvā kukuli. Esat to darījuši? Jā, tādus eksperimentus esam veikuši – doma vienkārša: ceļiniekam klāt pieliek kriminālpolicistu. Tā nav ikdienas komanda, un, ja kāds šoferis provocē uz kukuli, viņu var saukt pie atbildības. Šādā veidā cenšamies pakarot, bet tas jau nav tas iespaidīgākais veids. Te atkal jāsaka tā pati banālā frāze: kamēr nemainīsies cilvēku domāšana, kukuļi būs. Attīstītā valstī nevienam šoferim prātā neienāks doma piedāvāt kukuli, jo viņš tajā pašā brīdī tiks aizturēts… Pie mums tā ir nākotne. Nemitīgi domāju jaunus veidus, kas varētu mainīt negodīgo ceļinieku domāšanu. Es viņiem tā arī saku: «Jūs jau nolaižaties zemāk par prostitūtām, ja esat gatavi sevi pārdot par piecīti.»
Ir vēl kāds eksperiments, kas sniedz ļoti labu rezultātu, – ceļu policistu ekipāžu rotācija: šodien tukumnieki brauc strādāt uz Jelgavu, bet jelgavnieki – uz Tukumu. Un tad jums vajadzētu redzēt, kāda ir dienas bilance! Tukumnieki pie mums fiksē neiedomājami vairāk pārkāpumu nekā ikdienā vietējie – te «uzpeld» gan tas, ka mašīnām nav tehniskās apskates, apdrošināšanas un citas lietas, kas vietējo protokolos neparādās. Viņi paši saka: re, kā tukumniekiem paveicās! Bet es ļoti labi zinu, ka tas ir mazpilsētu sindroms. Lai arī kā kādam negribētos Jelgavu saukt par mazpilsētu, mēs to ļoti labi redzam: savējie savējiem palīdz. Bet mūsu mērķis ir izskaust šādu savējo palīdzēšanu jebkurā policijas darbā.
Foto: Ivars Veiliņš