Nav šaubu, ka Jelgava, tāpat kā pārējās lielās pilsētas, no veselības aprūpes jomā veiktajām reformām, vismaz pakalpojumu pieejamības ziņā, cietusi vismazāk, jo šeit saglabājusies gan slimnīca, kurā regulāri tiek veiktas investīcijas, gan pārējās veselības aprūpes iestādes. Tomēr valsts apmaksāto pakalpojumu skaits un apjoms pa gadiem sarucis teju uz pusi, tāpat kā pacientu maksātspēja. Toties veikto izmeklējumu skaits ir pat audzis. Līdz ar to tikai nosacīti var teikt, ka veselības aprūpes pieejamība pacientiem saglabājusies iepriekšējā līmenī.
Jānis Kovaļevskis
Neskatoties uz samazināto valsts finansējumu veselības aprūpei, Jelgavas poliklīnika, tāpat kā pilsētas slimnīca, 2010. gadu noslēgusi bez zaudējumiem. Par to, kāda situācija šobrīd ir veselības aprūpes jomā, saruna ar SIA «Jelgavas poliklīnika» valdes locekli Annu Zīverti.
Vai, jūsuprāt, līdz šim realizētās reformas veselības aprūpes jomā ir devušas gaidīto rezultātu? Līdz šim vismaz vārdos visas reformas tika vērstas uz to, lai vairāk līdzekļu novirzītu ambulatorajai aprūpei, tomēr faktiski lielākā daļa līdzekļu joprojām tiek lielajām slimnīcām, kurās ārstēšanās pēc būtības ir dārgāka. To apliecina arī skaitļi, jo valsts apmaksāto pakalpojumu apjoms Jelgavas poliklīnikai 2011. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, ir samazināts par 20 procentiem. Tā tas turpinās jau trešo gadu pēc kārtas. Lielākā kļūda šajā ziņā laikam bija tā, ka, apstākļu spiesti, sasteidzām šīs reformas un atkāpāmies no iepriekš izstrādātā māsterplāna, kurš paredzēja pakāpenisku pāreju no stacionārās uz ambulatoro aprūpi. Rezultātā veselības aprūpe kļuvusi nepieejamāka, aug invaliditātes gadījumu skaits un valsts kopējie izdevumi.
Kas būtisks pacientiem šogad mainīsies Jelgavas poliklīnikā? Ņemot vērā iepriekšējā gada pieredzi, kad decembra vidū kvotu izsīkuma dēļ bijām spiesti pārtraukt valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu, esam sadalījuši pieejamo finansējumu pa mēnešiem. Līdz ar to katru mēnesi par valsts finansējumu sniegsim pakalpojumus ierobežotam pacientu skaitam. Tas gan neattiecas uz maznodrošinātām personām un ģimenēm, kurām piešķirts trūcīgās statuss. Šiem pacientiem tiek izdalīts atsevišķs finansējums bez noteiktajiem kvotu ierobežojumiem. Tādēļ aicinu visus, kuri šobrīd ir nokļuvuši finansiālās grūtībās un var saņemt maznodrošinātā vai trūcīgas ģimenes statusu, izmantot šo iespēju un saņemt veselības aprūpes pakalpojumus bez maksas. Kā veidojas jūsu vadītās iestādes budžets? 2010. gadā 80 procentus no kopējā iestādes budžeta veidoja valsts pasūtījums un pacientu līdzmaksājumi, 16 procenti ieņēmumu bija no sniegtajiem maksas pakalpojumiem, bet atlikušos četrus procentus veidoja ieņēmumi no apdrošināšanas sabiedrībām. Šī sadaļa, salīdzinot ar 2009. gadu, ir sarukusi uz pusi, kas lielā mērā izskaidrojams ar to, ka uzņēmumi un no valsts vai pašvaldību budžeta finansētās iestādes pārsvarā gadījumu vairs neapdrošina savus darbiniekus.
Vai šogad plānojat arī kādus ieguldījumus infrastruktūrā, aparatūrā? Esam sagatavojuši projekta pieteikumu Kohēzijas fonda programmai par ģimenes ārstu tīkla attīstību. Jelgavas poliklīnikā ir astoņas ģimenes ārstu prakses vietas, tādēļ atbalsta gadījumā esam iecerējuši veikt pārbūves darbus poliklīnikas ēkas 2. stāvā, kur tās izvietotas. Plānots sakārtot pacientu plūsmu, atdalīt ārstu kabinetus no māsiņu darba vietām un iegādāties nepieciešamo aparatūru. Šī projekta kopējās izmaksas ir 120 tūkstoši latu, no kuriem 18 tūkstoši plānoti kā poliklīnikas līdzfinansējums. Ja viss noritēs, kā plānots, projekta realizāciju varētu uzsākt jau martā. Tāpat esam paplašinājuši poliklīnikas stāvlaukumu, uzlabojot pieejamību. Šīs izmaiņas pacienti izjutīs jau pavasarī. Savukārt ēkas vecajā korpusā plānojam izbūvēt jaunu liftu.
Kuri no pēdējos gados ieviestajiem poliklīnikas papildu pakalpojumiem guvuši lielāko pacientu atsaucību? Nevaram izdalīt kādus konkrētus pakalpojumus, jo akcentu vienmēr esam likuši uz pakalpojumu kvalitāti un speciālistu profesionalitāti. Mūsu rīcībā ir pietiekami moderna aparatūra, ko novērtē arī pacienti. Pēdējos gados visvairāk esam ieguldījuši rentgena aparatūrā, kas devis rezultātu – šobrīd jau dienas laikā varam apkalpot līdz pat 150 pacientiem. Arī pārējās jomās ir uzlabojusies izmeklējumu kvalitāte, un mūsu atzinumus ņem vērā arī atzītākie nozares profesionāļi. Nav noslēpums, ka pirms kāda laika Rīgas mediķiem pret reģionos veiktajiem izmeklējumiem un analīzēm bija visai skeptiska attieksme, bet šobrīd tas tā vairs nav.
Pie kuriem speciālistiem veidojas vislielākās rindas uz pieņemšanu? Laikam jāsāk ar to, ka rindas pie speciālistiem uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem nav nekas unikāls. Tā tas ir lielākajā daļā Eiropas valstu. Rindas atkarīgas arī no katra konkrētā mediķa darba specifikas, cik bieži pacientam jāvēršas pie speciālista. Poliklīnikā vislielākās rindas ir pie acu ārsta. Atsevišķos gadījumos tā var sasniegt pat 90 dienas. Rindas līdz 60 dienām veidojas arī uz ultrasonogrāfiju, doplerogrāfiju un ehokardioloģiskajiem izmeklējumiem. Pie pārējiem speciālistiem pieraksts parasti nepārsniedz divas nedēļas.
Uz atsevišķiem pakalpojumiem, piemēram, rentgenogrāfiskajiem izmeklējumiem, poliklīnikā joprojām darbojas dzīvās rindas princips. Vai nav meklētas iespējas arī šeit izveidot pieraksta sistēmu? Šāds princips joprojām darbojas arī reģistratūrā un pie kases, veicot samaksu par saņemto pakalpojumu. Kā labākais risinājums šim jautājumam varētu būt rindu regulators, līdzīgi kā bankā. Šādas sistēmas ieviešana izmaksātu ap 10 tūkstošiem latu. Otra iespēja ir sadalīt laikus, kad pacientus pieņem dzīvajā rindā un kad veido pierakstu. Kādu no šiem risinājumiem noteikti ieviesīsim jau tuvākajā laikā, jo apzinos, ka strādājošiem cilvēkiem nav laika pusi dienas pavadīt poliklīnikas rindā.
Pacienti nav apmierināti ar situāciju, ka viņiem pat pēc standartizētu izmeklējumu rezultātiem jāierodas personīgi. Vai šos rezultātus nav iespējams nosūtīt speciālistiem elektroniski? Te ir runa par e-medicīnas sistēmu, kura mūsu valstī vēl ir ieviešanas stadijā. Faktiski tam esam gatavi, jo visi dati jau šobrīd tiek elektroniski reģistrēti. Tomēr arī tas prasīs papildu resursus, kas varētu atstāt iespaidu uz pakalpojuma pašizmaksu. Plānojam, ka sāksim šīs sistēmas ieviešanu ar mūsu ģimenes ārstiem, kuriem elektroniskā veidā nosūtīsim pacientu izmeklējumu rezultātus. Jārēķinās gan, ka šiem jaunievedumiem būs nepieciešams arī zināms pārejas laiks.
Kāpēc joprojām daudzi jelgavnieki izvēlas saņemt veselības aprūpes pakalpojumus galvaspilsētā? Tas ir saistīts ar plašāku pakalpojumu pieejamību vai ar citiem faktoriem? Galvenokārt tas saistīts ar to, ka liela daļa jelgavnieku strādā Rīgā. Zināmu lomu, protams, spēlēja arī tas, ka daudziem, īpaši galvaspilsētā strādājošajiem, bija veselības apdrošināšanas polises, tādēļ ne vienmēr tika samērota piedāvātā pakalpojuma kvalitāte ar cenu. Šobrīd šī tendence ir mazinājusies – gan tādēļ, ka sarucis apdrošināto personu loks, gan tādēļ, ka cilvēki vairāk sākuši kalkulēt, vai konkrētais izmeklējums patiešām ir nepieciešams. Jāņem vērā, ka mūsu valstī pastāvošā veselības apdrošināšanas sistēma ir mazliet deformēta, jo katrs, kuram ir polise, cenšas to izmantot pilnībā. Apdrošināšana pēc būtības nedarbojas. Labāks risinājums noteikti būtu uzkrājošais princips.
Pēc kādiem kritērijiem tiek aprēķināta poliklīnikai piešķirtā valsts apmaksāto pakalpojumu kvota? Aprēķins tiek veikts, ņemot vērā iepriekšējā gadā faktiski apkalpoto pacientu skaitu un noteikto pakalpojuma cenu. Tomēr tas nav absolūti. Kā jau minēju, mūsu gadījumā veikto izmeklējumu skaits pat ir audzis, tomēr finansējums tik un tā samazināts. Arī iepriekš noteiktās pakalpojuma cenas vairs īsti neatbilst faktiskajām izmaksām. Piemēram, pašizmaksa analīžu veikšanai ir būtiski augusi, jo dārgāki kļuvuši reaģenti un materiāli, bet noteiktā likme saglabājusies iepriekšējā līmenī. Pakalpojumu cenas noteikti būtu jāpārskata, jo jau sākotnēji tās tika noteiktas, vadoties no tā, cik pārliecinoši savu viedokli aizstāvēja katra konkrētā profesionālā asociācija, ne tik daudz pēc faktiskās kalkulācijas. Kāds ir vispārējais pacientu noskaņojums? Diemžēl jāatzīst, ka pacientu noskaņojums nav tas pozitīvākais un tas, protams, ietekmē arī mediķus. Bieži vien ikdienā, komunicējot ar pacientiem, saņemam nepamatotus pārmetumus, un ar laiku šīs emocijas uzkrājas. Profesionāli cenšamies norobežoties no pacientu emocijām, tomēr ne vienmēr tas izdodas. Esmu pārliecināta, ka, mainoties pacientu attieksmei pret mediķiem, situācija uzlabotos.
Cik pamatots ir veselības ministra viedoklis, ka pacienti par medikamentiem pagājušajā gadā pārmaksājuši septiņus miljonus latu, un kā vērtējat ministrijas iniciatīvu uzlikt par pienākumu pacientam pirmajā reizē izrakstīt lētāko medikamentu? Lai risinātu šo problēmu, Igaunijā pērn pat tika realizēta sociālā kampaņa «Vienīgā atšķirība ir cenā». Jautājums par medikamentiem nav tik vienkāršs, jo neesmu pārliecināta, ka mediķis apzināti izrakstītu dārgākas zāles. Katram speciālistam darba gaitā ir uzkrājusies zināma pieredze par dažādiem medikamentiem, un, ja tā ir pozitīva, tad kāpēc riskēt un piedāvāt pacientam alternatīvu? Parasti dārgāki ir oriģinālpreparāti, kuru izstrādē ieguldīti lieli līdzekļi. Izstrādāto oriģinālpreparātu patentus iegādājas arī citas farmācijas kompānijas, kuras tad arī piedāvā lētākus medikamentus, bet to ārstnieciskais efekts ne vienmēr ir identisks. Arī savā praksē priekšroku dodu oriģinālpreparātiem, īpaši jau gadījumos, ja to cena ir līdzvērtīga citu ražotāju piedāvātajai alternatīvai.
Pēdējā laikā arvien biežāk izskan, ka daudzi mediķi dodas labāk apmaksāta darba meklējumos uz ārvalstīm. Vai ar šo problēmu ir saskārusies arī Jelgavas poliklīnika? Vai galvenais iemesls patiešām ir atalgojuma līmenis? Nevarētu teikt, ka medicīnas darbinieki, vismaz speciālistu līmenī, būtu ļoti zemu atalgoti. Te gan jāņem vērā, ka liela daļa mediķu strādā vairākās vietās, no kā veidojas pārslodze, un cilvēki emocionāli izdeg. Arī no mūsu iestādes pagājušajā gadā divas māsiņas aizbrauca strādāt uz Norvēģiju. Cik zinu, vairāki mūsu pilsētas ārsti šobrīd strādā Anglijā, Francijā un Dānijā. Mūsu mediķu izglītība atbilst visaugstākajām prasībām, tādēļ atrast darbu Eiropā nav sarežģīti. Tomēr vismaz mūsu iestādē problēmas ar personālu neveidojas. Piesaistīt speciālistus pat kļuvis mazliet vieglāk saistībā ar vairāku veselības aprūpes iestāžu slēgšanu. Problēmas ar speciālistiem veidojas reģionos. Piemēram, Saldū pat nav ginekologa, pacienti brauc pie mums uz Jelgavu.
Vai var teikt, ka gripas epidēmija pilsētā tuvojas beigām? Nē, jo šogad gripa ir īpaši smaga, ar izteiktām komplikācijām. 80 procentos gadījumu cilvēki slimo ar tā sauktās cūku gripas paveidu, kam raksturīga augsta temperatūra līdz pat septiņām dienām un kaulu laušana. Gripa ir ļoti smaga saslimšana, kuru bieži jauc ar dažādiem vīrusiem. Šogad īpaši slimo bērni un jaunieši, kuriem nav izstrādājusies imunitāte pret šo vīrusu, kurš bija izplatīts pirms kāda laika. Mūsu iestādē janvārī gan reģistrēti tikai 19 gripas gadījumi – varbūt tāpēc, ka poliklīnikas pacienti pārsvarā ir vecāka gadagājuma cilvēki. Gripas epidēmija pilsētā zināmā mērā saistīta ar to, ka cilvēki vairs nevakcinējas. Ja vēl 2005. un 2006. gadā vakcinējām aptuveni tūkstoti pacientu, tad šogad šis skaitlis pat nesasniedz simtu, bet vakcinēšanās joprojām ir drošākais veids, kā sevi pasargāt no saslimšanas.
17.6 °C,
1.7 m/s,
96.9 % 
17.6 °C,
1.7 m/s,
96.9 %