3.6 °C, 4 m/s, 97.2 %

Pilsētā

Preces pa tiešo no zemniekiem
26/03/2009

«Jau šobrīd pāris Jelgavas veikaliem piegādājam mūsu pienu. Tāpat šad tad aizvedam to saviem draugiem un radiem, taču, ja pilsētā būtu speciāli ierādītas vietas, kur zemniekiem tirgoties ar savu produkciju, tas būtu apsveicami. Mēs noteikti to izmantotu,» spriež Jelgavas rajona zemnieku saimniecības «Rudeņi» īpašniece Jolanta Knope, vērtējot pašvaldības iniciatīvu noteikt pašu zemniekiem tirdzniecības vietas pilsētā.

Kristīne Langenfelde
«Jau šobrīd pāris Jelgavas
veikaliem piegādājam mūsu pienu. Tāpat šad tad aizvedam to saviem
draugiem un radiem, taču, ja pilsētā būtu speciāli ierādītas
vietas, kur zemniekiem tirgoties ar savu produkciju, tas būtu
apsveicami. Mēs noteikti to izmantotu,» spriež Jelgavas rajona
zemnieku saimniecības «Rudeņi» īpašniece Jolanta Knope, vērtējot
pašvaldības iniciatīvu noteikt pašu zemniekiem tirdzniecības vietas
pilsētā.
 
Jelgavas pašvaldībai daži zemnieki jau izrādījuši interesi par
iespēju savu produkciju tirgot pašvaldības noteiktās vietās
pilsētā, un pašvaldība operatīvi radusi iespēju to arī nodrošināt,
tā atbalstot gan zemniekus, gan pilsētniekus – vieni, krīzes
spiesti, meklē jebkuru iespēju, kā realizēt savus labumus, bet otri
iegūst īstu Latvijas ražojumu tieši no audzētāja. Preses sekretāre
Līga Klismeta informē, ka pašvaldība jau noteikusi piecus
iekšpagalmus kā vietas, kur zemnieki varēs tirgoties. Trīs no
minētajām vietām atrodas RAF dzīvojamā masīvā – Loka maģistrāles,
Pērnavas un Rīgas ielas pagalmos; viens – Satiksmes ielā starp
pasta nodaļas ēku un bērnudārzu, kā arī Puķu un Māras ielas
pagalmā. Zemnieki, kuriem ir interese par iespēju tirgoties
noteiktajās vietās, precīzāku informāciju var saņemt, zvanot pa
tālruni 63005511. 
L.Klismeta gan piebilst, ka produkcijas tirgotājiem ir
jānodrošina visu atbildīgo dienestu atļaujas šādai
tirdzniecībai.
«Realitāte ir tāda, ka jau šobrīd daudzviet zemnieki, meklējot
iespējas, savu produkciju tirgo vārtrūmēs. Tātad process notiek,
bet tas nav īsti legāls. Taču Jelgavā līdz ar pašvaldības
iniciatīvu tas tiek legalizēts. Ir būtiski saprast, ka viena lieta
ir vārtrūmē no kanniņas kanniņā ieliet lauku pienu, bet pavisam kas
cits, ja tas notiek kontrolēti, speciāli iekārtotās vietās – tas
nozīmē, ka zemnieks, kas tur tirgosies, būs saņēmis visas
nepieciešamās atļaujas, to stingri uzraudzīs Pārtikas un
veterinārais dienests, tāpēc pircējs varēs būt drošs par kvalitāti.
Tas ir galvenais, kas šajā sistēmā ir jānodrošina – nevainojama
kvalitāte. Tāpēc es uzskatu, ka atbildīgo dienestu prasības, ja tās
ir ņemtas pēc būtības, mūsu valstī pret zemniekiem nemaz nav tik
nesamērīgas. Mēs tās visas esam nokārtojuši, un tas tikai
apliecina, ka tas ir izdarāms. Tādai nopietnai saimniecībai tā jau
ir ikdiena – šeit piens uzreiz pēc izslaukšanas tiek kārtīgi
atdzesēts un uzglabāts, tā kā par kvalitāti nav pamata šaubīties,»
spriež J.Knope, kuras saimniecībā tiek audzētas 130 govis un dienā
iegūts ap trīs tonnām piena. 
Jau šodien, 26. martā, no pulksten 16 līdz 18 Jelgavas
Latviešu biedrība Driksas ielā, veikala «Silva» vasaras paviljonā,
rīko akciju «Atbalstīsim Zemgales zemnieku pašražoto produkciju»,
kuras laikā aicina pilsētniekus iegādāties produkciju tieši no mūsu
zemniekiem. Biedrības priekšsēdētājs Paulis Rēvelis skaidro, ka
akcijas mērķis ir pietuvināt zemniekus pilsētniekiem. «Jā, mums ir
savs tirgus, taču nebūtu slikti, ja arī pilsētas centrā noteiktās
vietās varētu pirkt zemnieku pašražotos produktus. Kāpēc man jāiet
uz lielveikalu un jāpērk itāliešu burkāns?» retoriski jautā
P.Rēvelis, piebilstot, ka tas ir kā sākums pašvaldības iniciatīvai
noteikt šādas tirdzniecības vietas. «Es ceru, ka pašvaldībai tas
arī izdosies, tāpēc arī mēs gribam savu artavu pielikt un rīkojam
šādu akciju,» tā P.Rēvelis.
P.Rēvelis piebilst, ka šajā laikā ikviens varēs tieši no
Zemgales zemniekiem nopirkt dārzeņus, saknes un piena
produktus.