Jelgavā notika Latvijas Teritoriālplānotāju asociācijas izbraukuma seminārs, kurā galvenais uzdevums bija piedāvāt jaunas idejas, kā attīstīt Hercoga Jēkaba laukumu. Jāsaka, ka pašvaldību šis jautājums nodarbina jau sen un ir rīkoti vairāki plenēri un semināri, kuru galvenais mērķis ir viens – ģenerēt idejas, lai atrastu vispiemērotāko. Tomēr arī šādos sabraukumos ir vīzijas, kas atkārtojas no reizes uz reizi. Biežāk dzirdētie priekšlikumi ir laukumā izveidot kanālu, kas sasauktos ar vēstures liecībām par Hercoga Jēkaba kanālu, kā arī pilsētā ienākošo transportu novirzīt vai nu pazemē, vai pa gaisa pārvadu. Ko šoreiz piedāvāja Latvijas Teritoriālplānotāju asociācijas biedri?
Latvijas Teritoriālplānotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Lolita Čače, apkopojot semināra dalībnieku priekšlikumus, definē kopējo viedokli. Tā centrālais motīvs ir doma, ka Hercoga Jēkaba laukumam ir jādod skaidrs telpisks ietvars: • K.Barona iela, kas atrodas starp laukumu un kultūras namu, ir jāslēdz. Uz pasākumiem satiksmei jāslēdz arī Lielās ielas posms; • lai iezīmētu telpu, kur sākas laukums, Lielajā ielā varētu mainīt profilu un šo posmu izveidot no cita materiāla; • laukuma rietumu pusē, kur atrodas piecstāvu apbūve, varētu izbūvēt transformējamus tirdzniecības paviljonus un gājēju ielu, kas atdalītu apbūvi no laukuma; • laukuma austrumu pusē jāliek lielāki apbūves akcenti, te iederētos pilsētas domes ēka vai cits sabiedrisks objekts, piemēram, kultūras centrs, bibliotēka, izstāžu zāle; • laukumā neiederētos bērnu rotaļu zona, jo tā aizņem daudz vietas, bet var izvietot transformējamus objektus – batutu, šūpoles; • arī apbūvējot laukumu, paliks pietiekami plaša vieta, kur pulcēties cilvēkiem nozīmīgos svētkos. Pēc teritorijas plānotāju aprēķiniem, laukumā ietilps 5000 – 6000 cilvēku.
Ilma Valdmane, arhitekte, Ekonomikas un kultūras augstskolas pasniedzēja: «Es studentiem lasu lekciju kursu «Apdzīvoto vietu ilgtspējīga attīstība», kurā apskatīti kompaktas pilsētas, jauktas zemes izmantošanas, transporta plānošanas un publiskās ārtelpas jēdzieni. Par šīm tēmām Eiropā un pasaulē ir izstrādāti koncepti un teorijas, radušās kustības, lai tās īstenotu. Ir pilsētas, kur šie principi tiek konsekventi īstenoti, – Barselona, Liona, Kopenhāgena, Portlenda.
Atslēga ir mūsdienu pilsētplānošanas principi – pievilcīgas pilsētvides veidošana iedzīvotājiem, pilsētas centru pielāgošana jaunām sabiedriskajām funkcijām, esošo apbūves teritoriju racionāla un efektīva izmantošana, jaukta zemes izmantošana un daudzveidība.
Runājot par Hercoga Jēkaba laukumu Jelgavā, tajā jāapvieno vismaz astoņas funkcijas. Laukumam jābūt tādam, lai tajā ir, kur apsēsties, ir iespēja izklaidēties, baudīt mākslu, klausīties mūziku, lai var paēst, lai manāms vēstures konteksts, lai te ir iespēja satikt cilvēkus, iepirkties. Kāpēc nepieciešams paplašināt laukuma funkcijas? Jo tikai ar daudzveidību var piesaistīt cilvēkus. Ko darīt? Vienā laukuma pusē noteikti nepieciešama apbūve, tur varētu izvietot dažādus veikaliņus, salonus, kafejnīcas, maiznīcas, lai ir, kas piesaista cilvēkus. Tāpat laukumā noteikti jābūt soliņiem un jāskan «dzīvajai» mūzikai. Šobrīd šajā laukumā cilvēkiem tā īsti nav ko darīt.
Otra lieta ir, ka pilsētā nepietiek ar vienu ievērojamu vietu – ielu vai laukumu, ir jāveido publisko telpu sistēma. Un te nav būtiski, cik katrs centrs ir liels vai mazs, galvenais, lai dažādas nozīmīgas publiskas vietas tiek sasaistītas kājāmgājēja maršrutā. Manuprāt, Jelgavā jau pie tā tiek strādāts, un visspilgtāk to apliecina netālu no laukuma esošais atjaunotais Svētās Trīsvienības baznīcas tornis. Tāpat salīdzinoši netālu ir Jelgavas pils un promenāde Lielupes krastā. Arī tās ir vietas, kur pulcējas cilvēki, un, ja Hercoga Jēkaba laukumā būs ko darīt, gājēji plūdīs uz to.
Vēl būtu jārisina jautājumi, kas saistīti ar transporta kustību gar laukumu. Lielā iela ir nozīmīga pilsētas maģistrāle, un tai pašlaik nav alternatīvas, tomēr vajadzētu panākt, ka ap laukumu ir transporta daudzveidība – lai ērti ir gan autovadītājiem, gan velosipēdistiem, gan gājējiem. Lai radītu līdzvērtīgas iespējas visiem satiksmes dalībniekiem, pasaulē tiek pielietoti dažādi tehniski risinājumi un paņēmieni, kas nemaksā dārgi, tostarp ātruma ierobežojumi atsevišķos ielas posmos. Ievērojamākie pilsētplānotāji uzskata, ka transports (gājēji vai automašīnas) pazemē ir sava veida diskriminācija un nevienlīdzība, tāpēc, manuprāt, arī Jelgavā nevajadzētu satiksmi «laist pazemē».
Ir vēl divi mūsdienu pilsētplānošanas principi, kas attiecas uz laukumiem. Pirmkārt, tam jābūt universālam un viegli transformējamam, lai tam būtu maksimāls pielietojums. Nevajadzētu laukumā būvēt lielas, stacionāras konstrukcijas un būves, lai tajā varētu izvietot, piemēram, karuseļus. Vēl laukumam jābūt pieejamam visiem, arī cilvēkiem ratiņkrēslā, ar bērnu ratiņiem, velosipēdistiem. Otrkārt, laukuma mērogam jābūt tādam, lai cilvēks tajā nejustos pazudis. Ja Hercoga Jēkaba laukums būs tukšs, tas būs par lielu, bet to varētu risināt ar apstādījumiem. Vienā vietā varētu būt pilsētas egle, bet citur – sagrupēti apstādījumi.
Visbeidzot – ir divu veidu laukumi: laukums kā galamērķis un laukums kā vieta, ko šķērso. Plānojot Hercoga Jēkaba laukumu, jāpatur prātā, ka tas ir gan galamērķis, gan tranzīta ceļš gājējiem.»
Vents Grietēns, «Projektu biroja Grietēns un Kagainis» arhitekts: «Jebkurā pilsētā ir nepieciešams savs kodols, centrs – vieta, kur kulminē publiskās aktivitātes, kur satikties. Tāds pēc būtības ir Hercoga Jēkaba laukums. Pašlaik šis laukums ir kā paplašināta ielas telpa ar tranzīta funkciju – gan transportam (Lielā iela, Uzvaras iela), gan gājējiem (maršrutā stacija–tirgus). Laukuma izvietojums un forma (neregulārā) ir atšķirīga no vēsturiskās (regulārās), kā arī retinātā un savērstā apbūve austrumu malā padara to bezveidīgu un izplūdušu. Ar Uzvaras ielas trīs braukšanas joslām un bezpersonisko apbūvi gar to ir iznīcināta jebkāda sasaiste ar upes promenādi.
Risinājuma meklējumi šai tēmai aizsākās jau 2004. gadā, kad tika rīkots pirmais arhitektu plenērs, un turpinās vēl šobrīd, apspriežot to plānotāju forumā. Idejiski domas un idejas pamatvirzienos sakrīt.
Lai Hercoga Jēkaba laukumam atgrieztu tā saturu pilsētas struktūrā, būtu nepieciešams mazināt piegulošo maģistrālo ielu transporta plūsmu – Akadēmijas ielu pārveidot par divvirzienu kustības (tādā veidā mazinot arī Čakstes bulvāra noslodzi) un ierobežot transporta plūsmu pa Lielo ielu, daļēji to novirzot pa Uzvaras un Dobeles ielu. Savukārt Uzvaras ielas un K.Barona ielas posmiem gar laukumu vajadzētu nomainīt asfalta segumu ar bruģakmens segumu, tā izveidojot vienotu ieseguma koncepciju ar laukumu. Vēl viens pasākums, kas atgrieztu laukumam tā cilvēkmērogu un piešķirtu motivētu funkciju, būtu nelieli, bet akcentēti apbūves elementi gar Uzvaras ielu ar uzsvērtu akcentu dienvidaustrumu stūrī – tādā veidā radot laukuma fonu un paša laukuma balsta elementu. Tur varētu būt, piemēram, moderna digitālā publiskā bibliotēka, konferenču centrs, izstāžu zāle, kinoteātris.
Lai mazinātu rietumu malas piecstāvu apbūves lielā mēroga ietekmi, varētu veidot nelielu vienstāva paviljona tipa apbūvi paralēli šīm piecstāvu ēkām un savienot esošo un perspektīvo pasāžas veidā – izveidotos organisks Katoļu ielas turpinājums (tā arī varētu būt gājēju iela) tirdzniecības ieliņas veidolā. Centrālā daļa būtu jāveido kā atklāts publiskais laukums ar kādu ūdens klātbūtnes elementu. Šo laukumu varētu izmantot dažādiem publiskiem pasākumiem – tirdziņiem, sarīkojumiem, slidošanai, ielu basketbolam, Ledus un Smilšu skulptūru festivālam, ielu kafejnīcām un tamlīdzīgi –, un tā būtu dinamiska transformējama vide jeb vieta, kur viss notiek. Tādā veidā laukums iegūtu saturu. Tas tiktu atdots pilsētniekiem.
Kā pastaigu un klusie laukumi varētu darboties pārējie skvēri un parki, kuri izkārtojušies paralēli galvenajām gājēju maģistrālēm gar Pasta ielu un Katoļu ielu.
Tiesa, jāpatur prātā, ka Jelgavas sociālā struktūra ir stipri atšķirīga ziemā un vasarā – studentu īpatsvars ir ļoti jūtams. Šī sabiedrības kategorija ir iniciatīvas un enerģijas pilna, ar atšķirīgu dzīves ritmu un milzu potencēm. Ja viņiem kopā ar citiem aktīvajiem cilvēkiem izveidotu īpašu pilsētvides telpu – laukumu –, domāju, centrā atgrieztos īsta dzīvība, pilsēta iegūtu jaunus vaibstus.»
Ilze Rukšāne, LLU Lauku inženieru fakultātes ainavu arhitektūras un plānošanas 4. kursa studente: «Pilsētas centrs ir vieta, kas akumulē pilsētniekus, un parasti tāda vieta ir vecpilsēta, bet Jelgavā vēsturiski šāda vieta, kur kūsāja dzīve, bija Tirgus laukums jeb tagadējais Hercoga Jēkaba laukums. Tā kā laukums atrodas salīdzinoši netālu no dzelzceļa stacijas, šo attālumu ir viegli pārvarēt kājām, tāpēc noteikti būtu jādomā, kā panākt, lai cilvēki neizjustu nepieciešamību pa pilsētas centru un maršrutu stacija–laukums pārvietoties ar automašīnu. Viens no variantiem ir šajā maršrutā radīt dzīvību, kas mudinātu cilvēkus iet kājām. Otrs veids ir ierobežot satiksmi laukuma tuvumā. Arī Jelgavā varētu izmantot metodi, kas pasaulē kļūst arvien populārāka, – dalītās telpas metodi, kas nozīmē, ka autovadītāji un gājēji, un velosipēdisti ir vienlīdzīgi. Ielas un ietves iesegumam būtu jābūt vienā līmenī, to atdalīšanai jāizmanto nevis tradicionālie bortakmeņi, bet citas metodes – ieseguma materiāla maiņa, stabiņi, bortakmeņi ar maksimālo augstumu divi centimetri. Tas ļautu uz lieliem pasākumiem, slēdzot ielas posmu, iegūt plašu pulcēšanās vietu. Līdzīgi ir Rīgā, kad, piemēram, pilsētas svētkos, 18. novembrī, tiek aizslēgta 11. novembra krastmala un tur pulcējas cilvēki. Un tas, ka transportam nebūs kur palikt, ir tikai atruna – Rīgas piemērs pierāda, ka, pareizi plānojot, var atrast ceļu, kā transportam nokļūt tur, kur nepieciešams. Šādā veidā veidoti laukumi daudzviet Eiropā – Beļģijā, Dānijā, Francijā un citur.
Savukārt pats laukums ar notikumu palīdzību jāveido kā vieta, kur atpūsties. Tas, ka laukums bija izraudzīts par Ledus skulptūru festivāla norises vietu, bija solis pareizajā virzienā. Tomēr vairāk un atraktīvāk vajadzētu izmantot līdzās esošo ēku pirmā stāva fasādes un izvietot tur kafejnīcas un citas vietas, kur cilvēki vēlētos palikt, pasēdēt. Hercoga Jēkaba laukumam ir visas iespējas atgūt bijušo centra statusu un atkal kļūt par satikšanās vietu, tikai laukumam un blakus teritorijām jāpiemēro mūsdienām atbilstošas funkcijas un estētiskais veidols. Tagad tur atrodas ēdnīca un lietotu apģērbu veikals – vietas, uz kurām cilvēks neiet pārāk bieži.»
Sagatavoja Ilze Knusle-Jankevica, foto Ivars Veiliņš
15.3 °C,
5.5 m/s,
95.7 % 
15.3 °C,
5.5 m/s,
95.7 %