«Pēc ilgas gaidīšanas beidzot es kā trīs bērnu māte no pašvaldības esmu saņēmusi jaunu īres dzīvokli – vecajā pašvaldības īres dzīvoklī Rožu ielā, kur dzīvoju jau ap 20 gadu, ar bērniem dzīvot vairs nebija iespējams, jo māja ir veca, briesmīgā stāvoklī. Saņēmām dzīvokli Uzvaras ielā, un jau no 19. septembra man ir noslēgts īres līgums. Taču izrādās, ka dzīvoklī nav ne elektrības, ne gāzes – kā lai es ar bērniem tur dzīvoju?» jautā Sandra Paulsone.
Viņa stāsta: «Līdz ar īres līguma noslēgšanu domē man teica, ka jādodas uz «Latvijas gāzi» un «Latvenergo» slēgt jaunu līgumu par pakalpojuma nodrošināšanu. Tūlīt arī devos uz abiem valsts «kantoriem», bet man tur paziņo, ka ar mani līgumu neslēgs, kamēr pašvaldība nebūs nomaksājusi iepriekšējā īrnieka radītos parādus. Par gāzi parāds ir ap 90 eiro, bet par elektrību skaitītāja rādījumi nesakrīt par 10 kilovatstundām. Jā, kāds teiks, ka tās 10 kilovatstundas jau nav nekas daudz, bet es principa pēc par tām maksāt negrasos. Nav mans pienākums ar tādām lietām nodarboties,» sieviete vēlas noskaidrot, vai šāda prakse ir normāla.
Jelgavas pašvaldības Īpašumu konversijas pārvaldes galvenais speciālists dzīvokļu jautājumos Renārs Urtāns skaidro, ka šāda situācija diemžēl gadās diezgan bieži, izīrējot pašvaldības dzīvokli jaunam īrniekam, jo to nosaka nevis pašvaldība, bet gan pakalpojuma sniedzējs. «Piemēram, «Latvijas gāzes» kārtība ir šāda: līdzko pašvaldības dzīvoklis tiek izīrēts nākamajam īrniekam, īrnieks ierodas uzņēmumā, lai paziņotu par vēlmi slēgt jaunu līgumu. Tikai tad «Latvijas gāze» pašvaldībai sagatavo rēķinu par iepriekšējā īrnieka parādu un lūdz to apmaksāt pašvaldībai. Tiklīdz rēķins sagatavots, pašvaldība to apmaksā, lai vēlāk parādu atgūtu no iepriekšējā īrnieka. Praksē tas parasti ilgst ne vairāk par pāris dienām. Vienmēr cenšamies rēķinus samaksāt pēc iespējas ātrāk, lai jaunajam īrniekam tiktu nodrošināti visi nepieciešamie pakalpojumi.»
Šādu kārtību apstiprina arī «Latvijas gāzes» Jelgavas iecirkņa vadītājs Uldis Auniņš.
Savukārt par elektrības parādu konkrētajā dzīvoklī R.Urtāns skaidro: «Parasti, tiklīdz pašvaldības dzīvokli atbrīvo iepriekšējais īrnieks, pašvaldība lūdz «Latvenergo» īpašumā atslēgt elektrību. Šajā gadījumā tas nav noticis. Pirms jaunu īrnieku ienākšanas dzīvoklī veikti nelieli remontdarbi, kuru laikā tad arī remontdarbu veicēji šos 10 kilovatus elektroenerģijas ir patērējuši. Parasti remontstrādnieki izmanto savus ģeneratorus, tāpēc elektrības patēriņa nav. Uzzinot par šo situāciju, uzreiz sazinājāmies ar uzņēmumu, kas veica remontdarbus, un viņi uzreiz bija gatavi samaksāt par patērēto elektrību. Līdz ar to elektrība dzīvoklim nekavējoties pieslēgta.»
Pašvaldība operatīvi samaksāja arī «Latvijas gāzes» izrakstīto rēķinu, līdz ar to S.Paulsonei vairs nav nekādu šķēršļu, lai noslēgtu jaunu līgumu par gāzes un elektrības pakalpojumu saņemšanu.
Foto: no JV arhīva