16.9 °C, 3.2 m/s, 67.8 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāProjekts pirmo reizi ļāvis apmaksāt prakšu vadītāju darbu
Projekts pirmo reizi ļāvis apmaksāt prakšu vadītāju darbu
03/07/2008

Jelgavas Amatu vidusskolā šajā mācību gadā ar Eiropas Sociālā fonda atbalstītu projektu pirmo reizi bija iespēja nodrošināt atalgojumu prakšu vadītājiem.

Jelgavas Amatu vidusskolā šajā mācību gadā ar Eiropas
Sociālā fonda atbalstītu projektu pirmo reizi bija iespēja
nodrošināt atalgojumu prakšu vadītājiem.

Skolas direktore Edīte Bišere skaidro, ka atbalstīti tika četri
prakšu projekti – pavāru, frizieru, drēbnieku un atslēdznieku.
«Katras specialitātes mācību grupai 3. kursā jāiziet kvalifikācijas
prakse, kas ilgst no janvāra līdz maijam. Neapšaubāmi, gadu gaitā
mums izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Jelgavas uzņēmumiem, kas
gatavi nodrošināt kā prakšu vietas mūsu audzēkņiem, tā arī prakšu
vadītājus, kuri nesavtīgi savas zināšanas vairāku mēnešu garumā
nodod topošajiem speciālistiem, taču līdz šim viņi par savu
ieguldījumu atalgojumu nesaņēma,» tā E.Bišere.
Projekts pavēra iespēju prakšu vadītājiem nodrošināt atalgojumu 90
latu mēnesī. «Protams, tā nav liela summa, jo finansējuma apjoms
projektā tika iestrādāts tā tapšanas gaitā jau 2005. gadā, kad
ekonomiskā situācija valstī bija mazliet cita, taču tas tik un tā
ir ievērojams atbalsts,» spriež E.Bišere.
Jāatzīst, ka projekta ieguvums bija ne tikai prakšu vadītāju
no­drošināšana ar atalgojumu, bet arī tas, ka tapa jauni prakšu
plāni, kurus kopīgi veidoja kā pedagogi, tā uzņēmēji. «Līdz ar to
prakšu plāns nedaudz mainījās, tika uzlabots, jo pirmo reizi tā
izstrādē savus priekšlikumus izteica arī uzņēmēji,» tā
E.Bišere.
Tāpat projekta gaitā iesaistītajiem pedagogiem bija iespēja
apmeklēt 36 stundu kursus, kuros viņi papildināja zināšanas
psiholoģijā, saskarsmē, darba drošībā, dokumentu kārtošanā un citās
jomās.
Arī uzņēmēji projekta realizāciju atzīst par izdevušos. Tā uzņēmēja
Edīte Krūmiņa neslēpj, ka finansiālais atbalsts bijis stimuls vēl
sekmīgākai sadarbībai. «Protams, katra audzēkņa apmācīšana, prasmju
nostiprināšana prasa gan laiku, gan enerģiju,» tā E.Krūmiņa.
Arī salona «Karmena» īpašniece Marina Hrustaļova atzīst, ka prakses
laikā jau pa nedēļām var vērot, kā audzēknis izaug. «Skolas
uzdevums ir ielikt pašus specialitātes pamatus, bet bez praktiskām
nodarbībām izaugsme nav iedomājama. Mēs savā salonā ļoti izjūtam,
kā prakses laikā topošās frizieres patiesi mainās – un tad jau ir
skaidrs, vai tur sanāks kārtīgs meistars,» spriež M.Hrustaļova.
Kopumā projekta gaitā vairāk nekā 70 četru specialitāšu audzēkņi
apguva praksi aptuveni 50 pilsētas uzņēmumos.