4.8 °C, 4.8 m/s, 89.7 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāPusdienas skolā – vai tiešām dārgi un negaršīgi?
Pusdienas skolā – vai tiešām dārgi un negaršīgi?
17/04/2008

Aptaujātie skolu vadītāji atzīst, ka pašlaik situācija ēdināšanas jomā ir stabilizējusies un ar uzņēmumiem izveidojusies laba sadarbība. Gan ar ēdiena kvalitāti, gan arī ar tā cenu visi ir apmierināti, nenoliedzot, ka vienmēr jau var gribēt paēst vēl lētāk, vēl ātrāk, vēl garšīgāk. Taču galvenais, ka izglītības iestādē ir iespēja paēst siltas un veselīgas pusdienas.

Sintija Čepanone 

Aptaujātie skolu vadītāji atzīst, ka pašlaik situācija
ēdināšanas jomā ir stabilizējusies un ar uzņēmumiem izveidojusies
laba sadarbība. Gan ar ēdiena kvalitāti, gan arī ar tā cenu visi ir
apmierināti, nenoliedzot, ka vienmēr jau var gribēt paēst vēl
lētāk, vēl ātrāk, vēl garšīgāk. Taču galvenais, ka izglītības
iestādē ir iespēja paēst siltas un veselīgas
pusdienas.

Gaumes atšķiras
Cik cilvēku, tik viedokļu – to var attiecināt arī, runājot par
ēdināšanu skolās. Kamēr skolā strādājošie un mazāko klašu bērni
vērtē, ka ēdiens mācību iestādē ir gan daudzveidīgs, gan gards,
vecāko klašu audzēkņiem iebildumu netrūkst. Un viens no
būtiskākajiem ir neadekvāti augstā cena par niecīgo porciju. Par
atšķirīgo gaumi varēja pārliecināties arī «Jelgavas Vēstnesis»,
starpbrīdī apmeklējot 6. vidusskolu. «40 santīmi par gaļas salātu
pikucīti šķiet par dārgu – veikalā nopirkt sanāk lētāk; kokainus
frī kartupeļus un briesmīga paskata pelmeņus – tos te var dabūt,
turklāt galīgi aukstus,» tās ir tikai dažas vecāko klašu skolēnu
replikas, kas veltītas skolas ēdnīcā pagatavotajiem ēdieniem.
Turpretim mazākie neredz pamatu sūdzēties. «Man šeit ļoti garšo.
Vislabprātāk ēdu pankūkas ar gaļu, taču arī kotletes un karbonādes
ir ļoti garšīgas,» saka trešklasnieks. Savukārt gadu vecākie puikas
stāsta, ka pēc otrās stundas parasti apēd vecāku līdzi iedotās
maizītes, bet pēc trešās dodas pusdienot skolas ēdnīcā. Viņi tur
par silto ēdienu iztērē vidēji latu, un visi ir vienisprātis, ka
sanāk paēst lēti un garšīgi, turklāt veselīgi, jo gan vecāki, gan
skolotāji ir daudz stāstījuši par veselīgu uzturu.
Līdzīga aina paveras arī citās skolās, un, kamēr vieni mācību
iestādes ēdnīcās pagatavoto kritizē, citi to labprāt notiesā.
Protams, dažādas pretenzijas šad tad pavīd ikvienā skolā, un to
vadītāji neslēpj, ka ēdināšana nu reiz ir tā lieta, kur problēmu
netrūkst, taču tās maksimāli īsā laikā cenšas atrisināt. Arī
Izglītības pārvalde reaģē uz ikvienu bērnu vai vecāku sūdzību, kas
skar ēdināšanu skolās.
«Nav noslēpums, ka lielākoties uzņēmēji, kas darbojas skolas
ēdināšanas jomā, strādā «pa nullēm». Skola nav tā vieta, kur var
daudz nopelnīt,» teic 6. vidusskolas direktors Alfrēds Holsts. Viņš
atklāj, ka katru nedēļu tiek apstiprināta ēdienkarte un tajā
piedāvātais ir gana daudzveidīgs, turklāt skolēniem ir izvēles
iespējas – negribi kartupeļus, ēd putru, negribi gaļu, izvēlies
salātus. «Ir, protams, tādi skolēni, kam nekādi nevar izdabāt.
Vairākkārt Skolas padomes dalībniekus esmu aicinājis izvērtēt, ko
un kā bērni ēd, taču reālas darbības tā arī nav bijušas. Varbūt
tomēr problēma nav tik liela?» saka A.Holsts.

Pusdienas – ap latu
Savukārt citās skolās aktuālāks jautājums ir rindas ēdnīcā. Skolas
vadība gan norāda, ka starpbrīži izplānoti tā, lai paēst pagūtu
visi gribētāji, taču skolēni iebilst – dažam ne reizi vien rindas
dēļ nācies palikt tukšu vēderu. «Esam salīdzinoši maza skola, tādēļ
īpašu problēmu nav – mums ir trīs garie starpbrīži, kuru laikā var
pagūt paēst, turklāt bērni jau zina, ka rindā jāgaida vien pirmās
desmit, piecpadsmit minūtes, tāpēc saplāno savu laiku,» teic
Spīdolas ģimnāzijas direktore Ilze Vilkārse. Arī Valsts ģimnāzijas
direktore Valentīna Maido norāda, ka divi starpbrīži – 20 un 30
minūšu gari – ir pietiekami, lai paēst paspētu visi. «Skolēni,
protams, grib, lai viņi tiktu apkalpoti ātrāk, taču jāsaprot, ka
paēst vēlas visi,» viņa teic.
Kaut arī pārtikas produktu cenas un citas izmaksas nemitīgi kāpj,
skolās iespējams paēst lētāk nekā ēstuvēs pilsētā. Cenu amplitūda
ir pietiekami plaša, lai par salīdzinoši nelielu naudas summu
skolēns varētu nobaudīt garšīgas un sātīgas pusdienas. Jāpiebilst,
ka brīvpusdienas skolā maksā latu, un tāda ir vidējā summa, ar kādu
jārēķinās skolēnam. Taču atkarībā no rocības tā var būt pat mazāka
vai gluži otrādi – lielāka, sasniedzot pat pusotru divus latus.
«Cenas pie mums ir demokrātiskas un par latu skolas ēdnīcā paēst
var. Protams, audzēkņi rēķina, ko var atļauties un ko ne, un
visbiežāk viņi izvēlas sātīgu otro ēdienu, nevis zupas,» stāsta
Amatniecības vidusskolas direktores vietniece Janīna Rudzīte.
Jaunieši nesmādē arī skolas bufetē iegādājamās bulciņas un picas,
taču, kā ievērojuši pedagogi, tas nekļūst par vienīgo maltīti skolā
– aizvien biežāk skolēni izvēlas paēst siltas pusdienas.
Aptaujāto skolu vadība atzīst, ka kopumā ir apmierināti ar
izglītības iestādes un ēdināšanas uzņēmumu sadarbību. Turklāt
vairākas skolas pašreizējo situāciju var salīdzināt ar to, kā bija
pirms kāda laika. «Ir labi, ja uzņēmums, kas nodrošina ēdināšanu
skolā, jūtas tikpat gādīgs pret bērniem kā skolotājs,» par
pašreizējo ēdinātāju – SIA «Juro IK» – teic Spīdolas ģimnāzijas
direktore I.Vilkārse. Viņa atmiņā atsauc kā maltīti, kas gatavota
no pusfabrikātiem, tā periodu, kad Spīdolas ģimnāzijas audzēkņiem
vispār nebija iespējas paēst izglītības iestādē. Par laimi, šī
problēma tika atrisināta, un ēdienkarte ir gana daudzveidīga, lai
skolēns var izvēlēties gan sev finansiāli izdevīgāko, gan garšīgāko
maltīti.
 
Pieprasījums
ietekmē
piedāvājumu
Protams, daudz kas ēdināšanas jomā atkarīgs no skolas specifikas.
Tā, piemēram, Vakara (maiņu) vidusskolā ēdienu vairs negatavo
skolas ēdnīcā – tas noteiktos laikos tiek atvests. Direktore
Brigita Preisa atklāj, ka šajā skolā ēdināšana ir SIA «Nadīne plus»
ziņā un ar pašreizējo sadarbību viņi apmierināti. «Šajos gados mums
jau ir izstrādāta sistēma un rasts optimālākais variants – bufete,
kurā iespējams paēst, strādā trīs dienas nedēļā no pulksten 11 līdz
pat vēlam vakaram, un audzēkņiem ir iespēja nobaudīt arī silto
ēdienu. Mūsu skolā var paēst vidēji par 1,50 latiem. Protams,
gribētos, lai būtu lētāk, taču apzināmies reālo situāciju,» saka
B.Preisa. Viņa atklāj, ka ēdiens tiek pievests atkarībā no
pieprasījuma – ja nepieciešamas papildu porcijas, sazvanoties ar
uzņēmēju, tas tiek atrisināts, un Vakara (maiņu) vidusskolas
audzēkņiem starpbrīžos ir iespēja nobaudīt kā zupu un otro ēdienu,
tā arī bulciņas un kafiju. «Uzņēmējiem, ņemot vērā mūsu skolas
specifiku, nav izdevīgi ēdienu gatavot uz vietas,» tā B.Preisa,
piebilstot, ka daudzi audzēkņi jau ir paēduši darbā, tādēļ skolā ēd
vairs tikai neliela daļa.