26.1 °C, 2.5 m/s, 58.3 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāPuse iedzīvotāju netic pensiju sistēmas spējai nodrošināt vecumdienas
Puse iedzīvotāju netic pensiju sistēmas spējai nodrošināt vecumdienas
26/10/2012

Puse jeb 51,4% Latvijas iedzīvotāju domā, ka uz pašreizējo valsts nodrošināto pensiju sistēmu nevar paļauties un iztikšana vecumdienās jānodrošina saviem spēkiem, liecina pētījumu centra SKDS veiktā iedzīvotāju aptauja.

Puse jeb 51,4% Latvijas iedzīvotāju domā, ka uz
pašreizējo valsts nodrošināto pensiju sistēmu nevar paļauties un
iztikšana vecumdienās jānodrošina saviem spēkiem, liecina pētījumu
centra SKDS veiktā iedzīvotāju aptauja.

Nedaudz vairāk nekā trešdaļa jeb 37% aptaujāto nav pilnībā
pārliecināti, ka pašreizējā pensiju sistēma nodrošinās vecumdienas,
un tikai 2,5% ir pilnībā pārliecināti, ka esošā pensiju sistēma
nodrošinās vecumdienas. Savukārt 9,1% iedzīvotāju nevarēja
noformulēt viedokli par to, vai pensiju sistēma nodrošinās viņu
vecumdienas.

Iedzīvotājiem tika arī vaicāts, kādi uzlabojumi būtu jāveic, lai
pašreizējā pensiju sistēma kļūtu ilgtspējīgāka. Piektdaļa jeb 20,6%
domā, ka nepieciešams palielināt valsts sociālās apdrošināšanas
obligāto iemaksu daļu, kas tiek novirzīta pensiju kapitāla
veidošanai un pašlaik ir 20% no kopējām 35,09% lielajām valsts
sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Piektdaļa aptaujāto jeb 20,2% domā, ka nepieciešams palielināt
iemaksu apjomu 2.pensiju līmenī, jo pašreizējie 2% no sociālās
apdrošināšanas iemaksām ir pārāk maz.

Vēl 12% aptaujāto domā, ka būtu jāveicina tas, lai iedzīvotāji
palielinātu savas iemaksas privātajos pensiju fondos, bet 5,4%
uzskata, ka nepieciešams palielināt pensionēšanās vecumu.

Savukārt 37,4% domā, ka nepieciešami kādi citi uzlabojumi.
Pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš to novērtēja kā zīmīgu
rādītāju un izvirzīja hipotēzi, ka šie iedzīvotāji intuitīvi jūt,
ka problēmas risinājums ir ārpus iepriekšminētajām lietām.

Aptaujā iedzīvotājiem tika vaicāts, vai viņi uzskata par
ilgtspējīgu pašreizējo pensiju sistēmu, kad šodienas darbaspējīgie
iedzīvotāji nosedz tagadējo pensiju izmaksas un savai nākotnes
pensijai uzkrāj 2%, bet no nākamā gada 4% no individuālajām
sociālās apdrošināšanas iemaksām. Vairāk nekā puse jeb 57% atzina,
ka šī sistēma nav ilgtspējīga, 15% domā, ka tā ir ilgtspējīga, bet
28,8% bija grūti atbildēt uz šo jautājumu.

Kaktiņš atzina, ka aptauja uzrāda uzticības krīzi, taču, viņa
ieskatā, uzticības krīze ir ne tikai konkrētajai sistēmai, bet
plašāka mēroga, proti, mūsu sabiedrībā neuzticas sistēmas
veidotājiem – politiķiem, tādējādi nav ticības arī viņu
izveidotajai sistēmai vai piedāvātajām reformām. Ir svarīgi
saprast, ka ir jāpulē visa sistēma kopumā, atzina sociologs.
«Stāsts šeit ir par dziļu uzticības krīzi, kas lien ārā pa visām
šķirbām un šuvēm,» teica Kaktiņš.

Atsaucoties uz dažādiem sabiedrības noskaņojuma pētījumiem, SKDS
direktors atzina, ka neviens vien iedzīvotājs savā attieksmē pret
valsti ir «aizvēries ciet». «No hope, no future» – ar šādu
izteikumu angļu valodā iedzīvotāju neticību valstij raksturoja
Kaktiņš.

Aptauja veikta šā gada jūlijā, visā Latvijā izvaicājot 741
respondentu. Aptaujas mērķa grupa – Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji
vecumā no 18 līdz 61 gadam, kas ir strādājuši algotu darbu. Aptauja
neaptver tos iedzīvotājus, kas jau ir pensijas vecumā.

Pētījums tika prezentēts šodien Latvijas Komercbanku asociācijas
rīkotajā konferencē par pensiju sistēmu Latvijā.

LETA