23.2 °C, 4.7 m/s, 57.1 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāPusotra mēneša laikā taps zināmas studiju programmas, kuras nefinansēs no valsts budžeta
Pusotra mēneša laikā taps zināmas studiju programmas, kuras nefinansēs no valsts budžeta
12/11/2012

Gala lēmums par augstskolu studiju programmām, kuras netiks finansētas no valsts budžeta, būs zināmas mēneša vai pusotra laikā, sarunā ar aģentūru LETA sacīja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Gala lēmums par augstskolu studiju programmām, kuras
netiks finansētas no valsts budžeta, būs zināmas mēneša vai pusotra
laikā, sarunā ar aģentūru LETA sacīja izglītības un zinātnes
ministrs Roberts Ķīlis.

«Gala lēmuma forma ir līguma parakstīšana ar augstskolām, kuru
parakstu es un arī augstskolu pārstāvji. Pēc prakses tas parasti
notiek decembrī un attiecas uz budžeta vietām, sākot no nākošā
mācību gada. Līdz ar to ir kāds mēnesis pusotrs, lai nonāktu līdz
risinājumam,» sacīja Ķīlis.

Viņš gan norādīja, ka nebūs tā, ka viss jāsāk no baltas lapas,
jo ir iestrādes – ir zināmas kvalitatīvās studiju programmas, kurām
budžeta vietas tiks nodrošinātas arī turpmāk. Ķīlis skaidroja, ka
ministrijas piedāvājums ir apspriest tālāk nefinansēt tās studiju
programmas, kas abos novērtējumos ir trešajā grupā. «Es domāju, ka
ir jādomā, ko darīt tālāk, ja studiju programma ir nekvalitatīva
abos vērtējumos vai arī tikai vienā no tiem,» teica ministrs.

Ķīlis sacīja, ka sarunu tēma, visticamāk, būs arī tas, kā
attiecināt šo budžeta finansējumu – vai tikai uz pirmo kursu vai
mainīt arī attiecībā uz tiem kursiem, kuri jau tagad norisinās.
Viņš norādīja, ka pastāv arī tiesiskie aspekti, kas jāņem vērā.

Atbildot uz jautājumu, vai varētu pieļaut iespēju nodrošināt
budžeta vietas studentiem, kuri uzsākuši studijas nekvalitatīvajās
programmās budžetā, Ķīlis norādīja, ka tādā gadījumā būtu
nepieciešama vienošanās ar augstskolu.

«Es domāju, ka ne ministrijas, ne visas sabiedrības interesēs
nav atbalstīt programmas, kurās nenotiek izmaiņas un kas ir
nekvalitatīvas. Ja augstskola, piemēram, gatava sagatavot plānu,
kurā tiktu konceptuāli atspoguļoti priekšlikumi par īstenojamiem
uzlabojumiem, tad mums ir pamats sarunām,» teica Ķīlis, norādot, ka
mērķis jau nav sodīt kādu sodīšanas pēc, bet panākt, lai būtu
kvalitatīvākas studijas.

Ķīlis arī uzsvēra, ka ministrija neslēdz nevienu studiju
programmu, to dara pašas augstskolas. Viņš arī uzskata, ka nebūtu
jāapvainojas par datiem. «Es domāju, ka nav jau jāapvainojas un
jādusmojas uz cipariem – kādi cipari ir, tādi viņi ir. Būtu labāka
kvalitāte, noteikti būtu labāki arī rezultāti,» sacīja Ķīlis.

Ministrs norādīja, ka šāds izvērtējums pirms budžeta vietu
sadales ir pirmo reizi, tādēļ, iespējams, cilvēkiem ir satraukums
un nedaudz nervozāk reaģē, taču, viņaprāt, tas ir ļoti svētīgi, ka
tagad var ņemt vērā arī kvalitātes griezumu. Ķīlis uzskata, ka
pirmajā reizē būs smagi, bet nākamajā reizē jau būs pavisam
citādāk.

Ministrs atklāja, ka lemšanas process sākas jau no šīs nedēļas.
Šajā procesā plānotas konsultācijas ar augstskolām, darba devējiem.
Tāpat plānots runāt ar augstskolu studentu pašpārvaldēm. Ķīlis
iecerējis tikties arī ar privāto augstskolu asociācijas
pārstāvjiem, visticamāk, ka gaidāma tikšanās arī ar Rektora padomi
un Augstākās izglītības padomi.

Jau vēstīts, ka IZM piedāvā nepiešķirt valsts finansējumu 19,4%
jeb 162 augstākās izglītības studiju programmām, kurām trūkst
kvalitātes.

Pabeidzot vērtēt augstskolu programmu kvalitāti un salīdzinot šo
vērtējumu ar Augstākās izglītības padomes (AIP) veikumu, ministrija
secinājusi, ka 581 jeb 69,5% studiju programmu var turpināt
finansēt no valsts budžeta, bet 93 studiju programmās nepieciešams
veikt papildu analīzi.

Tieši vēlme izvērtēt finansējuma sadalījumu bija viens no
motīviem, kāpēc tika veikta AIP vērtējuma pārvērtēšana.

IZM, striktāk pārvērtējot AIP ekspertu sniegto vērtējumu par
augstskolu studiju programmu kvalitāti, par nekvalitatīvām jeb
programmām, kuru pastāvēšana ir problemātiska, atzinusi 183 jeb 22%
studiju programmu. AIP studiju programmu sadalījumā pa grupām par
nekvalitatīvām tika atzītas vien 55 studiju programmas.

Ministrija, izvērtējot 836 studiju programmas, par kvalitatīvām
atzinusi 46% no kopējā programmu skaita jeb 389 studiju programmas,
bet par tādām, kurās ir vērojamas problēmas un nepieciešami
uzlabojumi, atzītas 264 jeb 32% studiju programmu.

AIP sadalījumā kvalitatīvākajā grupā tika iekļautas 589 studiju
programmas, otrajā – 210 programmas, kurām nepieciešami uzlabojumi,
bet trešajā grupā kā nekvalitatīvas tika novērtētas 55 studiju
programmas.

IZM analīzes veikšanai visas studiju programmas sadalīja četrās
tipoloģiskās grupās, un katras grupas studiju programmas vērtēšanā
tika izmantoti 62 kritēriji, tostarp tika izvirzīti arī būtiskākie
jeb pamata kritēriji. Šāda rīcība esot bijusi nepieciešama, jo
katrai grupai ir atšķirīgi uzdevumi, piemēram, doktora studiju
programmās nozīmīgāki ir zinātnisko un pētniecisko darbību
raksturojoši kritēriji, bet koledžu līmeņa programmās lielāka
nozīme ir kritērijiem, kas dod iespēju novērtēt programmas satura
sasaisti ar darba tirgus prasībām. Katrai studiju programmai pēc
noteiktas formulas tika aprēķināts koeficents, pamatkritērijiem
veidojot pusi no vērtējuma.

IZM vērtējumā studiju programmu vērtējums salīdzinājumā ar AIP
vērtējumu paaugstinājies tikai 43 gadījumos, bet samazinājies 334
gadījumos. 459 gadījumos tas ir palicis nemainīgs.

Būtiskākās atšķirības starp izvērtējumiem vērojamas studiju
programmu grupā «Māksla», kur no iepriekš par kvalitatīvām un
ilgtspējīgām atzītajām 16 studiju programmām ministrijas vērtējumā
augstākajā grupā iekļuvušas tikai trīs, bet 11 pieskaitītas tām
studiju programmām, kuru pastāvēšana ir problemātiska. Arī virzienā
«Transporta pakalpojumi» ministrija visas studiju programmas
atzinusi par nekvalitatīvām.

LETA