«Man ir divas meitas – Evelīna, kurai februārī paliks 16, un Karolīna, kurai ir 11. Ar mākslas vingrošanu nodarbojas abas, bet Karolīna nespēj iedomāties savu ikdienu bez šīs nodarbes. Ja ir brīvlaiks vai garākas brīvdienas, kā bija uz svētkiem, viņa nezina, kur likties, ko darīt. Lai gan meitenei treniņi ir sešas reizes nedēļā, par slodzi viņa nesūdzas – viņa labprāt no rīta līdz vakaram tikai trenētos,» stāsta Anžela Mizūne. Karolīna ir viena no jaunajām Jelgavas mākslas vingrotājām, kura nedēļas nogalē piedalīsies starptautiskajās sacensībās «Baltic Flower».
Ilze Knusle-Jankevica
Starptautiskās mākslas vingrošanas sacensības «Baltic Flower» notiks nedēļas nogalē, 22. un 23. janvārī no pulksten 10, Zemgales Olimpiskajā centrā (ZOC), un ikviens aicināts tās apmeklēt – ieeja bez maksas. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šoreiz turnīrs izgājis ārpus Baltijas robežām – audzis dalībnieku un arī valstu, kuras sportistes pārstāv, skaits. Ja agrāk pirmajā dienā sacentās profesionāles, bet otrajā bija klubu sacensības, tad šogad abas dienas par medaļām cīnīsies ap 250 profesionālas mākslas vingrotājas no Latvijas, Igaunijas, Ukrainas un Somijas dažādās vecuma grupās.
Īstenos mammas sapņus Jelgavu šajās sacensībās pārstāvēs 18 vingrotājas. Viena no viņām ir 11 gadus vecā Karolīna Mizūne, kura pērn izcīnīja 2. vietu. Viņa trenējas jau kopš 3,5 gadu vecuma, un meiteni šim sporta veidam pievērsusi mamma, kura jaunībā pati vingrojusi. «Laikam jau ir tā, ka vēlos, lai meitas piepildītu manus sapņus,» atzīst Anžela, piebilstot, ka vingrotājām 15 – 16 gadu vecumā iestājas lūzuma punkts un daudzas sportot pārtrauc. «Tā spriežu pēc sevis. Arī es pati šajā vecumā sapratu, ka pasaules čempione nebūšu un man vairs šajā sporta veidā nav ko darīt. Pārgāju uz dejošanu, kur ātri guvu panākumus,» stāsta A.Mizūne. Viņa lēš, ka iemesli, kāpēc jaunietes šajā vecumā pamet vingrošanu, var būt dažādi: kāda piekūst no treniņiem un lielās slodzes, citai sacensībās neiet tik labi, kā cerēts, un zūd stimuls, varbūt radušās veselības problēmas, kāda nevar apvienot treniņus ar mācībām, bet vēl kādai uzrodas draugi un citas intereses.
Sapņo par čempiones tituluSacensībās piedalīsies arī pērnā gada 5. vietas ieguvēja šobrīd visvecākā jelgavniece mākslas vingrotāja Sofija Hrustaļova, kura mācās 5. vidusskolas 8. klasē. Viņa vingro astoto gadu, un lielākais meitenes sapnis ir kļūt par Eiropas čempioni. «Man ļoti patīk vingrot, un lielākais sapnis ir kļūt par čempioni – vispirms Latvijas, pēc tam Eiropas,» stāsta Sofija. Līdz šim viņa samērā veiksmīgi startējusi dažādās starptautiskās sacensībās, piemēram, Čehijā, Ungārijā, Polijā, bet pēc pāris gadiem, kad pāries senioru klasē, varēs domāt par dalību Eiropas čempionātā. «Protams, galīgo lēmumu pieņems trenere, kura pateiks, vai esmu gatava čempionātam, bet tas ir mans mērķis, uz kuru tiecos,» tā Sofija. Pagaidām vingrošana aizņem visu brīvo laiku, un viņa plāno sportot vismaz līdz 20 gadu vecumam. Viņa pieļauj, ka vēlāk varētu kļūt par vingrošanas treneri. Interesanti, ka arī Sofiju uz treniņiem aizvedusi mamma, kura savulaik pati nodarbojusies ar mākslas vingrošanu.
Iet līdzi laikamMākslas vingrošanas trenere Irina Smelova norāda, ka laika gaitā mākslas vingrošana kā sporta veids ir krietni mainījusies. Pirmkārt, vērtēšanas sistēma, kas kļuvusi stingrāka un striktāka. Otrkārt, vingrojumi ar priekšmetiem kļuvuši daudz sarežģītāki. «Šobrīd skatos, ko pilda mazās meitenes, un domāju, ka manā laikā mēs gan neko tik sarežģītu nedarījām,» piekrīt bijusī vingrotāja A.Mizūne. Treškārt, mainījies materiāls, no kura izgatavoti priekšmeti – aukla, vāles, aplis, bumba, lenta. Ceturtkārt, liels solis sperts tērpu evolūcijā, tie ir gājuši līdzi modei – agrāk meitenēm tērpi bijuši kā kombinē bez svārku daļas, bet tagad tie atgādina īsas kleitiņas un tiek rotāti ar dažādiem spīguļiem, akmeņiem un citādi dekorēti.
Pusotra minūte slavasTrenere uzskata, ka sacensībās visām meitenēm ir izredzes, jo katru reizi kāda var nostartēt labāk, var paveikties vai nepaveikties ar izlozi. Sacensību pirmajā dienā startēs meitenes, kas dzimušas no 2001. līdz 2004. gadam, savukārt otrajā dienā – 2000. gadā dzimušās un vecākas.
Jelgavā mākslas vingrošana kā sporta veids ir jau sesto gadu, un šobrīd ar to nodarbojas apmēram 70 meitenes. «Treniņi ir pagrūti un prasa lielu atdevi. Ja grib ko sasniegt, ir smagi jāstrādā – mākslas vingrošana ir sporta veids, kas nepieļauj nekādus garākus pārtraukumus. Piemēram, ja vasarā uz trim mēnešiem paņemtu pārtraukumu, būtu tikpat kā jāsāk viss no jauna, jo vismaz pusgads būtu nepieciešams, lai atgūtu iepriekšējo formu,» stāsta I.Smelova. Viņa piebilst, ka sacensībās viena vingrojuma ilgums ir apmēram pusotra minūte, kam tad arī meitenes visu gadu cītīgi trenējas.
Foto: no I.Smelovas personīgā arhīva. Attēlā Karolīna Mizūne.
20.2 °C,
2.8 m/s,
79.3 % 
20.2 °C,
2.8 m/s,
79.3 %