19.1 °C, 1.8 m/s, 94 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētā«RAF mežā vajag ierīkot meža parku»
«RAF mežā vajag ierīkot meža parku»
28/03/2011

«Jelgavas Vēstnesis» turpina iepazīstināt ar pilsētas skolēnu interesantākajiem zinātniski pētnieciskajiem darbiem. Šoreiz – Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas skolnieces Ilzes Okmanes pētījums «Parku funkciju izpilde un jaunu rekreācijas zonu izveide Jelgavā».

«Jelgavas Vēstnesis» turpina iepazīstināt ar pilsētas
skolēnu interesantākajiem zinātniski pētnieciskajiem darbiem.
Šoreiz – Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas skolnieces Ilzes Okmanes
pētījums «Parku funkciju izpilde un jaunu rekreācijas zonu izveide
Jelgavā».

Ilze Okmane, Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas
skolniece:

«Ne vienu reizi vien dzirdēts: «Jelgavā jau nav ko darīt, gribas ko
jaunu.» Laikā, kad arvien vairāk cilvēku runā par veselīgu
dzīvesveidu, aktīvu atpūtu, atpūtu pie dabas, nolēmu izpētīt, kas
notiek ar Jelgavas parkiem un kā mēs varam tos izmantot, lai varētu
apgalvot: «Jelgavā ir daudz iespēju.» Tiesa, šobrīd mūsu parkos
neko vairāk par soliņiem un atkritumu urnām, dažos – pieminekļiem,
neredzu, uzslavējami vien tas, ka gandrīz visi parki ir sakopti.
Taču tajos nav aktīvās atpūtas iespēju, vien vasarā Raiņa parkā
darbojas velokarti un var lēkāt pa batutu. Slavējami būtu, ja
vismaz kādā no parkiem tiktu ierīkota strūklaka, kādas ir daudzās
citu valstu pilsētās, tajos būtu aktīvās atpūtas laukumi. Piemēram,
Alunāna parkā varētu izbūvēt rotaļu laukumu mazākajiem, uzstādīt
šūpoles, klinšu sienas. Noteikti par skaistu pastaigu parku varētu
izveidot Grēbnera parku Rūpniecības ielas rajonā, iepretim
bijušajai Jelgavas vaskadrānu fabrikai. Tiesa, šis ir privātīpašums
un Jelgavas pašvaldības rīcībā ir dati, ka tiek veidots projekts
par daudzdzīvokļu māju būvēšanu šeit. Taču lielākā sāpe man kā
jelgavniecei, kas redz apkārt notiekošo, ir par RAF mežu, kas
šobrīd ir iedzīvotāju piemēs­lots un būtu jāsakārto. 20. gadsimta
beigās tas vēl bija sakārtots, mežā bija labs apgaismojums un
slēpošanas trase. Mans ieteikums, lai pilsētas zaļās zonas mežu
varētu pēc iespējas pilnīgāk izmantot kā iedzīvotāju atpūtas vietu
un lai mežs no tā pēc iespējas mazāk ciestu: nepieciešams to
pārveidot par meža parku. Tieši šim projektam es pat esmu
izveidojusi savu vīziju, kādam tam jāizskatās, un veikusi arī
jelgavnieku aptauju par to, vai tāds tiešām būtu vajadzīgs. Viņi
saka – ir vajadzīgs. Savā darbā esmu paredzējusi, ka šeit tiktu
ierīkotas pastaigu takas, piedzīvojumu taka, kur varētu braukt ar
riteni un ziemā slēpot, skatu tornis, soliņi, spēļu laukums,
atpūtas vieta jauniešiem, kultūras pasākumu vieta, sporta laukums,
atrakciju laukums, kioski un tualetes. Tāpat šeit varētu izveidot
tūrisma apskates objektus. Piemēram, pilsētas simbolu Alni, kas
veidots no stiklšķiedras, koka skulptūru «Tautu meitas un tautu
dēli», lielgabalu, sienu «Mūsu tauta – Latvija», kur apmeklētāji
varēs parakstīties, lineālu uz kura atzīmēti slavenu latviešu
garumi, medību trofeju kolekciju. Es uzskatu, ka jelgavniekiem ir
nepieciešamas jaunas rekreācijas zonas, jo patreizējie Jelgavas
parki nepiedāvā dažādas atpūtas iespējas. Tiesa, kad izstrādāju
darbu, diemžēl man vēl nebija informācijas par Pasta salas
attīstības vīziju. Tagad esmu ar to mazliet iepazinusies un varu
teikt: «Vau! Šeit ir daļa no tā, ko es gribētu arī citās pilsētas
atpūtas vietās.»»

Foto: Ivars Veiliņš