Būvprojekta «Raiņa ielas rekonstrukcija posmā no Sarmas ielas līdz Jāņa Čakstes bulvārim, Jelgavā» izstrādes laikā ainavu arhitekti veica kokaugu inventarizāciju un konstatēja, ka 36 koki ir nokaltuši vai stipri bojāti. Lai īstenotu ielas rekonstrukciju un veidotu vienotu ainavisko vidi, kopā bija jāizzāģē 137 koki. Pagājušajā nedēļā, gatavojoties uzsākt Raiņa ielas rekonstrukciju, koki izzāģēti, taču būtiski uzsvērt, ka pēc remontdarbu beigām koku alejas pilnībā tiks atjaunotas.
Andrejs Lomakins, Jelgavas pašvaldības Būvvaldes ainavu arhitekts:
«Pirms izzāģēt kokus Raiņa ielā, jau ielas rekonstrukcijas tehniskajā projektā bija paredzēts izvērtēt katra koka stāvokli. Tikai pēc tam, kad speciālisti kokus rūpīgi inventarizēja pēc vairākiem kritērijiem, ņemot vērā to veselīgumu – nokaltuši, stipri bojāti vai slimi –, kā arī būvdarbu vajadzības – vai tie netraucēs ielas un komunikāciju izbūvei –, tika pieņemts lēmums par to izzāģēšanu, lai veidotu vienotu ainavisko tēlu visas ielas garumā.
Jāatzīst, ka parasto liepu stādījumi Raiņa ielā laika gaitā bija pamatīgi novecojuši, daudziem kokiem bija stipri iztrupējuši stumbri. Šādos ielu rekonstrukcijas projektos jārēķinās arī ar to, ka ielā tiks uzliets jauns asfalta segums, izveidoti gājēju celiņi un komunikācijas. Tas nozīmē, ka tiks veikta pamatīga pārbūve, ielā strādās smagā tehnika un arī tad, ja koks ir vesels, tā saknes pamatīgi tiks traumētas darba procesā. Neapšaubāmi, kur vien tas iespējams, izveidotie stādījumi pilsētā ir jāsaglabā, un pēc šāda principa mēs arī strādājam Jelgavā, taču vienlaikus tas jādara pārdomāti un profesionāli. Labi atceros Rīgas ielas rekonstrukciju, kur arī mūsu galvenais noteikums bija pēc iespējas saudzēt kokus ielas malās, un tur, kur tobrīd šķita, ka koku izdosies pasargāt būvdarbu laikā, tie tika atstāti, bet pārējos izzāģēja. Taču – kas notika pēc pāris gadiem? It kā bez pamata kļavas pēkšņi sāka dzeltēt, mēs pieaicinājām pat neatkarīgus ekspertus, kas arī atzina – tās ir sekas, ko kokiem sagādāja ielas rekonstrukcija. Tāpēc, lai izvairītos no tā, ka pēc pāris gadiem rekonstruētā ielā jāķeras pie stādījumu nomaiņas, tālredzīgi ir šos darbus veikt vienlaicīgi ar ielas atjaunošanu. Arī Raiņa ielā tāpēc pārdomāti pieņemts lēmums atjaunot aleju ielas rekonstrukcijas gaitā. Jaunie koku apstādījumi zaļos vismaz nākamos 40 gadus, tie tiks kopti, savlaicīgi veidojot arī vainagus. Kopumā projektā paredzēts nozāģēt 137 kokus (pārsvarā parastās liepas) un pārstādīt četrus sarkanos ozolus.
Savukārt no jauna tiks iestādīti 109 koki un 25 krūmi – 81 lauku kļava, 28 Holandes liepas, 17 Mosanas abēlijas, astoņas ugunssarkanās vilkābeles. Tāpat stādījumi tiks papildināti ar krūmu grupām, veidojot vienotu ainavisku stilu visā ielas posmā.
Jāpiebilst, ka šeit ir izvēlētas tādas koku sugas kā lauku kļavas šķirne Acer campestre ‘Elsrijk’ un Holandes liepa (Tilia x vulgaris), kas ir piemērotas ielu apstādījumu veidošanai. Ielu apstādījumos tiek izmantoti koku stādi ar stumbra diametru 4 – 6 centimetri, paredzot stiprinājuma mietus un saites.
Raiņa iela nav vienīgā, kur pēc rekonstrukcijas pilsētā tiek veidoti jauni koku stādījumi. Pašreiz norit arī Dobeles šosejas rekonstrukcija posmā no Atmodas ielas līdz Svētes tiltam, kur abās ielas pusēs paredzēts iestādīt 156 sarkanos ozolus (Qercus rubra).
Perspektīvā tāpat paredzēta koku apstādījumu nomaiņa ielu rekonstrukcijas laikā Jāņa Čakstes bulvārī posmā no Raiņa līdz Ausekļa ielai un Lielās ielas posmā no Dambja ielas līdz Driksas tiltam.
Savukārt pagājušajā gadā ielu rekonstrukcijas gaitā jauni koku stādījumi ierīkoti Lielās ielas posmā no Dambja ielas līdz Atmodas ielai, kur iestādītas 109 Holandes liepas (Tilia x vulgaris). Lielupes labā krasta promenādē iestādīti simts koki (galvenokārt Tilia x vulgaris) un 515 krūmi. Tāpat koku apstādījumi ierīkoti Kronvalda ielā, Izstādes ielā, Lāčplēša ielā, Akmeņu ielā, Brīvības bulvārī un Krišjāņa Barona ielā.»
Jānis Lediņš, Rīgas pilsētas Būvvaldes Ainavu arhitektu nodaļas vadītājs:
«Kā speciālists varu teikt, ka ir būtiska atšķirība starp koku, kas tiek iestādīts parkā, un apstādījumiem, kas veidoti ielu malās: ja parkā koka mūžs var būt pat simts gadu, tad ielu malās koks jau ir savu mūžu nodzīvojis, sasniedzot 40 gadus vai pat mazāk. Tā būtiskā atšķirība rodas tāpēc, ka kokam ir pavisam citi augšanas apstākļi – saknēm ir mazāk vietas, kur ņemt barības vielas, ziemā kaisot un tīrot ielas, tiek ietekmēts arī koks, tāpat, intensīvi to vainagojot, saaugumu vietās var rasties dažādas slimības – tas viss ietekmē koka mūžu. Pats esmu jelgavnieks un ikdienā redzu, kā tiek attīstīti pilsētas apstādījumi – virziens ir pareizs. Es pat saviem kolēģiem Rīgā saku, ka tieši Jelgava un Ventspils ir tie labie piemēri, no kuriem galvaspilsētai vajadzētu mācīties. Rīgā ir ļoti problemātiski veidot apstādījumus, rekonstruējot kādu ielu, jo inženierkomunikāciju turētāji strikti aizstāv savas intereses un praktiski nepieļauj koku stādīšanu ielu malās aizsargjoslu zonā. Tādos gadījumos atliek tikai viens variants – ja jau kokus nevar stādīt pašvaldības zemē, jāmeklē privātas zemes, kas, protams, nav loģiski. Savukārt Jelgavā un Ventspilī jau pirms laba laika ir panākta vienošanās ar inženierkomunikāciju turētājiem – atrasts kompromiss, kurā koks un kabeļi viens otram netraucē. Bet Rīgā tā joprojām ir samilzusi problēma, ko būtu iespējams atrisināt tikai starpresoru līmenī, jo ainavu arhitektu birojs viens pats ar šo problēmu galā tikt nevar, lai kā mēs to aktualizētu. Taču mēs apzināmies un aizstāvam savu pārliecību, ka vispareizākais variants ir, rekonstruējot ielu, veidot arī jaunus apstādījumus. Jelgavā jau mēs to ļoti labi varam redzēt gan Rūpniecības ielā, gan Brīvības bulvārī, gan Dobeles šosejā: tur ir iegūta ne tikai jauna iela, bet arī izveidoti pārdomāti stādījumi. Pilsētas ārtelpa attīstās un mainās – zaļās zonas netiek nomāktas, tās harmonizē ar pilsētas vidi. Tikpat pozitīvi es to saskatu arī citos Jelgavas jaunajos projektos – piemēram, tikko izveidotajā promenādē pie Lielupes. Arī es biju no tiem, kas sākotnēji skeptiski skatījās uz šo projektu, šķita – kas tur var sanākt?! Bet ir sanācis! Vide ir attīstīta moderni, ainaviski, un iedzīvotāji jau ar savu atrašanos promenādē balso par to, ka šis projekts ir izdevies. Tāpat perspektīvā plānotā Pasta salas rekonstrukcija izskatās ļoti pievilcīgi. No ainavu arhitekta skatu punkta es tieši tāpēc Jelgavu vērtēju kā labu piemēru, jo šeit šie jautājumi attīstās – pašvaldība ir arī viena no veiksmīgākajām, piesaistot šim mērķim līdzekļus no Eiropas Savienības fondiem. Protams, ko attīstīt vēl ir pietiekami. Manuprāt, Jelgavas un arī citu Latvijas pilsētu galvenā problēma ir daudzdzīvokļu māju pagalmi, kur tieši ainaviskā vide bieži vien ir gaužām bēdīga – izbraukāti zālieni, aplauzti krūmi, paliekas no ēku būvniecības procesa. Šai videi tiešām būtu jāmainās, bet viss atduras pie iedzīvotāju nespējas vienoties par sava kopīpašuma sakārtošanu.»
Sagatavoja Kristīne Langenfelde, Sintija Čepanone, foto Ivars Veiliņš