-3.3 °C, 3.9 m/s, 78.3 %

Pilsētā

Raiņa ielā veidos jaunas koku alejas
27/05/2011

Būvprojekta «Raiņa ielas rekonstrukcija posmā no Sarmas ielas līdz Jāņa Čakstes bulvārim, Jelgavā» izstrādes laikā ainavu arhitekti veica kokaugu inventarizāciju un konstatēja, ka 36 koki ir nokaltuši vai stipri bojāti. Lai īstenotu ielas rekonstrukciju un veidotu vienotu ainavisko vidi, kopā bija jāizzāģē 137 koki. Pagājušajā nedēļā, gatavojoties uzsākt Raiņa ielas rekonstrukciju, koki izzāģēti, taču būtiski uzsvērt, ka pēc remontdarbu beigām koku alejas pilnībā tiks atjaunotas. 

Būvprojekta «Raiņa ielas rekonstrukcija posmā no
Sarmas ielas līdz Jāņa Čakstes bulvārim, Jelgavā» izstrādes laikā
ainavu arhitekti veica kokaugu inventarizāciju un konstatēja, ka 36
koki ir nokaltuši vai stipri bojāti. Lai īstenotu ielas
rekonstrukciju un veidotu vienotu ainavisko vidi, kopā bija
jāizzāģē 137 koki. Pagājušajā nedēļā, gatavojoties uzsākt Raiņa
ielas rekonstrukciju, koki izzāģēti, taču būtiski uzsvērt, ka pēc
remontdarbu beigām koku alejas pilnībā tiks
atjaunotas. 
 
Daļa nozāģēto koku tiks piešķirti kā malka pilsētas
maznodrošinātajām ģimenēm, dažus, iespējams, izmantos aģentūra
«Kultūra» kāda mākslas pasākuma vajadzībām. Kā norāda «Kultūras»
projektu vadītājs Ivars Pirvics, perspektīvā Jelgavā varētu
norisināties koktēlniecības festivāls. «Ņemot vērā, ka Raiņa ielā
vecos kokus nomainīs jauni, nolēmām daļu nozāģēto koku izmantot kā
materiālu iespējamam festivālam. Tiesa gan, lai no koka veidotu
skulptūras, materiālam ir jābūt kvalitatīvam – koka stumbrs
nedrīkst būt pārāk sazarots, tam jābūt bez plaisām un atbilstošā
izmērā. Izvērtējot kokus Raiņa ielā, aģentūras vajadzībām izvēlēti
apmēram 20, kas pēc nociršanas tiks žāvēti,» skaidro I.Pirvics,
piebilstot gan, ka vairums koku Raiņa ielā bija ļoti sliktā
stāvoklī, daudzi bojāti vai slimi un to jau varot noteikt vizuāli.
«Tieši tādēļ nav garantijas, ka arī mūsu izvēlētie koki pēc
nociršanas būs izmantojami skulptūru veidošanai. Ārēji koka stumbrs
varbūt izskatās pieņemams, bet nevar zināt, kas tam iekšā,» tā
I.Pirvics.
 
Raiņa ielas rekonstrukcija ir projekta «Ielu
infrastruktūras attīstība un Driksas upes krastmalas sakārtošana»
daļa, tā mērķis ir izveidot mūsdienīgu un kvalitatīvu apakšzemes un
virszemes infrastruktūru Jelgavas pilsētas centrā, rekonstruējot
trīs centra daļas ielas un labiekārtojot Driksas upes krastmalu.
Projekta gaitā paredzēts veikt arī Čakstes bulvāra rekonstrukciju
gar Driksas upes krastu un Pilssalas ielas, kā arī Lielās ielas
rekonstrukciju posmā no Dambja ielas līdz Čakstes
bulvārim.
 
Raiņa ielas rekonstrukciju veiks SIA «Ceļu būvniecības
sabiedrība «Igate»». Rekonstruējot šo ielu, līdztekus citiem
darbiem tiks paplašināta brauktuve un gājēju ietves, iekārtoti
riteņbraucēju celiņi un automašīnu stāvvietas, sakārtota lietus
ūdens kanalizācija, kā arī atjaunotas koku alejas un
apstādījumi.
«Jelgavas Vēstnesis» jautā ainavu arhitektiem – kāpēc,
rekonstruējot ielas, nav iespējams izvairīties no koku
izzāģēšanas.
 

Koku stādījumi jāatjauno vienlaicīgi ar ielu
rekonstrukciju

 
Andrejs Lomakins, Jelgavas pašvaldības Būvvaldes ainavu
arhitekts:

«Pirms izzāģēt kokus Raiņa ielā, jau ielas rekonstrukcijas
tehniskajā projektā bija paredzēts izvērtēt katra koka stāvokli.
Tikai pēc tam, kad speciālisti kokus rūpīgi inventarizēja pēc
vairākiem kritērijiem, ņemot vērā to veselīgumu – nokaltuši, stipri
bojāti vai slimi –, kā arī būvdarbu vajadzības – vai tie netraucēs
ielas un komunikāciju izbūvei –, tika pieņemts lēmums par to
izzāģēšanu, lai veidotu vienotu ainavisko tēlu visas ielas
garumā. 

Jāatzīst, ka parasto liepu stādījumi Raiņa ielā laika gaitā bija
pamatīgi novecojuši, daudziem kokiem bija stipri iztrupējuši
stumbri. Šādos ielu rekonstrukcijas projektos jārēķinās arī ar to,
ka ielā tiks uzliets jauns asfalta segums, izveidoti gājēju celiņi
un komunikācijas. Tas nozīmē, ka tiks veikta pamatīga pārbūve, ielā
strādās smagā tehnika un arī tad, ja koks ir vesels, tā saknes
pamatīgi tiks traumētas darba procesā. Neapšaubāmi, kur vien tas
iespējams, izveidotie stādījumi pilsētā ir jāsaglabā, un pēc šāda
principa mēs arī strādājam Jelgavā, taču vienlaikus tas jādara
pārdomāti un profesionāli. Labi atceros Rīgas ielas rekonstrukciju,
kur arī mūsu galvenais noteikums bija pēc iespējas saudzēt kokus
ielas malās, un tur, kur tobrīd šķita, ka koku izdosies pasargāt
būvdarbu laikā, tie tika atstāti, bet pārējos izzāģēja. Taču – kas
notika pēc pāris gadiem? It kā bez pamata kļavas pēkšņi sāka
dzeltēt, mēs pieaicinājām pat neatkarīgus ekspertus, kas arī atzina
– tās ir sekas, ko kokiem sagādāja ielas rekonstrukcija. Tāpēc, lai
izvairītos no tā, ka pēc pāris gadiem rekonstruētā ielā jāķeras pie
stādījumu nomaiņas, tālredzīgi ir šos darbus veikt vienlaicīgi ar
ielas atjaunošanu. Arī Raiņa ielā tāpēc pārdomāti pieņemts lēmums
atjaunot aleju ielas rekonstrukcijas gaitā. Jaunie koku apstādījumi
zaļos vismaz nākamos 40 gadus, tie tiks kopti, savlaicīgi veidojot
arī vainagus. Kopumā projektā paredzēts nozāģēt 137 kokus (pārsvarā
parastās liepas) un pārstādīt četrus sarkanos ozolus. 

Savukārt no jauna tiks iestādīti 109 koki un 25 krūmi – 81 lauku
kļava, 28 Holandes liepas, 17 Mosanas abēlijas, astoņas
ugunssarkanās vilkābeles. Tāpat stādījumi tiks papildināti ar krūmu
grupām, veidojot vienotu ainavisku stilu visā ielas posmā.

Jāpiebilst, ka šeit ir izvēlētas tādas koku sugas kā lauku
kļavas šķirne Acer campestre ‘Elsrijk’ un Holandes liepa (Tilia x
vulgaris), kas ir piemērotas ielu apstādījumu veidošanai. Ielu
apstādījumos tiek izmantoti koku stādi ar stumbra diametru 4 – 6
centimetri, paredzot stiprinājuma mietus un saites.

Raiņa iela nav vienīgā, kur pēc rekonstrukcijas pilsētā tiek
veidoti jauni koku stādījumi. Pašreiz norit arī Dobeles šosejas
rekonstrukcija posmā no Atmodas ielas līdz Svētes tiltam, kur abās
ielas pusēs paredzēts iestādīt 156 sarkanos ozolus (Qercus
rubra).

Perspektīvā tāpat paredzēta koku apstādījumu nomaiņa ielu
rekonstrukcijas laikā Jāņa Čakstes bulvārī posmā no Raiņa līdz
Ausekļa ielai un Lielās ielas posmā no Dambja ielas līdz Driksas
tiltam.

Savukārt pagājušajā gadā ielu rekonstrukcijas gaitā jauni koku
stādījumi ierīkoti Lielās ielas posmā no Dambja ielas līdz Atmodas
ielai, kur iestādītas 109 Holandes liepas (Tilia x vulgaris).
Lielupes labā krasta promenādē iestādīti simts koki (galvenokārt
Tilia x vulgaris) un 515 krūmi. Tāpat koku apstādījumi ierīkoti
Kronvalda ielā, Izstādes ielā, Lāčplēša ielā, Akmeņu ielā, Brīvības
bulvārī un Krišjāņa Barona ielā.»

«Jelgava un Ventspils ir kā labs piemērs Rīgai» 

 
Jānis Lediņš, Rīgas pilsētas Būvvaldes Ainavu arhitektu
nodaļas vadītājs:

«Kā speciālists varu teikt, ka ir būtiska atšķirība starp koku,
kas tiek iestādīts parkā, un apstādījumiem, kas veidoti ielu malās:
ja parkā koka mūžs var būt pat simts gadu, tad ielu malās koks jau
ir savu mūžu nodzīvojis, sasniedzot 40 gadus vai pat mazāk. Tā
būtiskā atšķirība rodas tāpēc, ka kokam ir pavisam citi augšanas
apstākļi – saknēm ir mazāk vietas, kur ņemt barības vielas, ziemā
kaisot un tīrot ielas, tiek ietekmēts arī koks, tāpat, intensīvi to
vainagojot, saaugumu vietās var rasties dažādas slimības – tas viss
ietekmē koka mūžu. Pats esmu jelgavnieks un ikdienā redzu, kā tiek
attīstīti pilsētas apstādījumi – virziens ir pareizs. Es pat saviem
kolēģiem Rīgā saku, ka tieši Jelgava un Ventspils ir tie labie
piemēri, no kuriem galvaspilsētai vajadzētu mācīties. Rīgā ir ļoti
problemātiski veidot apstādījumus, rekonstruējot kādu ielu, jo
inženierkomunikāciju turētāji strikti aizstāv savas intereses un
praktiski nepieļauj koku stādīšanu ielu malās aizsargjoslu zonā.
Tādos gadījumos atliek tikai viens variants – ja jau kokus nevar
stādīt pašvaldības zemē, jāmeklē privātas zemes, kas, protams, nav
loģiski. Savukārt Jelgavā un Ventspilī jau pirms laba laika ir
panākta vienošanās ar inženierkomunikāciju turētājiem – atrasts
kompromiss, kurā koks un kabeļi viens otram netraucē. Bet Rīgā tā
joprojām ir samilzusi problēma, ko būtu iespējams atrisināt tikai
starpresoru līmenī, jo ainavu arhitektu birojs viens pats ar šo
problēmu galā tikt nevar, lai kā mēs to aktualizētu. Taču mēs
apzināmies un aizstāvam savu pārliecību, ka vispareizākais variants
ir, rekonstruējot ielu, veidot arī jaunus apstādījumus. Jelgavā jau
mēs to ļoti labi varam redzēt gan Rūpniecības ielā, gan Brīvības
bulvārī, gan Dobeles šosejā: tur ir iegūta ne tikai jauna iela, bet
arī izveidoti pārdomāti stādījumi. Pilsētas ārtelpa attīstās un
mainās – zaļās zonas netiek nomāktas, tās harmonizē ar pilsētas
vidi. Tikpat pozitīvi es to saskatu arī citos Jelgavas jaunajos
projektos – piemēram, tikko izveidotajā promenādē pie Lielupes. Arī
es biju no tiem, kas sākotnēji skeptiski skatījās uz šo projektu,
šķita – kas tur var sanākt?! Bet ir sanācis! Vide ir attīstīta
moderni, ainaviski, un iedzīvotāji jau ar savu atrašanos promenādē
balso par to, ka šis projekts ir izdevies. Tāpat perspektīvā
plānotā Pasta salas rekonstrukcija izskatās ļoti pievilcīgi. No
ainavu arhitekta skatu punkta es tieši tāpēc Jelgavu vērtēju kā
labu piemēru, jo šeit šie jautājumi attīstās – pašvaldība ir arī
viena no veiksmīgākajām, piesaistot šim mērķim līdzekļus no Eiropas
Savienības fondiem. Protams, ko attīstīt vēl ir pietiekami.
Manuprāt, Jelgavas un arī citu Latvijas pilsētu galvenā problēma ir
daudzdzīvokļu māju pagalmi, kur tieši ainaviskā vide bieži vien ir
gaužām bēdīga – izbraukāti zālieni, aplauzti krūmi, paliekas no ēku
būvniecības procesa. Šai videi tiešām būtu jāmainās, bet viss
atduras pie iedzīvotāju nespējas vienoties par sava kopīpašuma
sakārtošanu.» 

Sagatavoja Kristīne Langenfelde, Sintija Čepanone, foto
Ivars Veiliņš