23.9 °C, 4.9 m/s, 81.1 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāRāviņš: «Esam strādājuši tā, ka Jelgava kļuvusi pievilcīga»
Rāviņš: «Esam strādājuši tā, ka Jelgava kļuvusi pievilcīga»
06/11/2008

«Jelgavas Vēstneša» rīkotā telefonakcija, kuras laikā uz lasītāju jautājumiem atbildēja Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, lieku reizi pierāda – cilvēkus daudz vairāk par ekonomisko krīzi un citiem valstiski svarīgiem notikumiem satrauc krietni mazāka mēroga būšanas un nebūšanas. Tomēr «Jelgavas Vēstnesis» domes priekšsēdētājam šoreiz uzdeva arī jautājumus, kas jau tuvākajā laikā var skart katru no mums.

Kristīne Langenfelde
«Jelgavas Vēstneša» rīkotā
telefonakcija, kuras laikā uz lasītāju jautājumiem atbildēja
Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, lieku reizi pierāda –
cilvēkus daudz vairāk par ekonomisko krīzi un citiem valstiski
svarīgiem notikumiem satrauc krietni mazāka mēroga būšanas un
nebūšanas. Tomēr «Jelgavas Vēstnesis» domes priekšsēdētājam šoreiz
uzdeva arī jautājumus, kas jau tuvākajā laikā var skart katru no
mums.
Šķiet, ka nu būs grūti atrast kādu, kurš pēdējā laikā nebūs
dzirdējis pieminām ekonomisko krīzi kā Latvijā, tā pasaulē, taču –
vai varam teikt, ka tā jau skārusi arī Jelgavu?
Es gribu teikt, ka šobrīd ekonomiskā krīze mūs ir skārusi
visai maz, bet, protams, mums ir jārēķinās, ka nekur no tās
neaizbēgsim – Jelgava tāpat kā jebkura cita pilsēta nevar neizjust
procesus, kas notiek valstī un pat pasaulē. Taču pagaidām divi
rādītāji, kas šādā gadījumā ir ļoti būtiski, – iedzīvotāju ienākuma
nodoklis un bezdarbs – nopietnas bažas nerada. Bezdarbs septembrī
Jelgavā bija tikai 3,8 procenti, kamēr valstī vidēji tas bija 5,3
procenti, un arī iedzīvotāju ienākumu nodoklis iekasēts vairāk nekā
prognozēts. Jā, pieļauju, ka šobrīd iedzīvotāji šo krīzi izjūt
vairāk nekā pašvaldība. Kāpēc? Atbilde ir gaužām vienkārša. Uz kā
rēķina galvenokārt mazinājušies ģimeņu ienākumi? Pirmām kārtām jau
uz celtniecībā nodarbināto. Tie, kas dažus gadus pelnīja ļoti labas
algas celtniecībā, tagad spiesti vai nu pārorientēties un meklēt
citu darbu, vai samierināties ar būtisku algu samazinājumu. Un
ģimenei tas noteikti ir trieciens, taču pašvaldība to neizjūt, jo
lielākoties celtniecībā nodarbinātie strādāja bez darba līguma vai
oficiāli saņēma tikai minimālo algu. Tātad viņu ieguldījums
pašvaldības budžetā bija vai nu līdzvērtīgs nullei, ja nodokļi
netika maksāti vispār, vai neliels, ja nodokļi tika maksāti no
minimālās algas.       
 
Tomēr diezin vai tas ļaus Jelgavai izvairīties no jau valstī
uzsāktā taupības režīma?
Nē, arī mums nāksies taupīt, jo jau šobrīd, apspriežot nākamā
gada budžetu, ir skaidrs, ka nevarēsim atļauties visu, ko
vēlētos. 
Uz ko tad mums visiem kopā nāksies taupīt?
Tie būs dažādi telpu remonti. Taču te es uzreiz vēlos uzsvērt,
ka ar to nedomāju avārijas vai neatliekamus remontdarbus skolās,
pirmsskolas izglītības iestādēs vai citviet. Tie varētu būt tikai
plānveida remontdarbi, kurus atlikt ir iespējams, neradot būtiskus
zaudējumus nākotnē. 
Taču tas nenozīmē, ka nākamgad neturpināsies aizsāktie vai
apstiprināšanu gaidošie projekti?
Protams. Pilsētā patlaban tiek realizēti tādi vērienīgi
projekti kā 4. vidusskolas piebūves celtniecība, Zemgales Olimpiskā
centra būvniecība un tam līdzās esošo ielu rekonstrukcija, kas
prasa vērienīgus līdzekļus, tāpēc pirmām kārtām ir jāpaveic
uzsāktie projekti, pirms ķerties pie citu realizācijas. Taču mēs
izmantosim katru iespēju piesaistīt papildus līdzekļus ar
projektiem. Jau tagad ir zināms, ka līdzekļus būs iespējams iegūt,
lai turpinātu skolu siltināšanas darbus, kas viennozīmīgi ir
būtisks ieguldījums, lai mēs varētu rēķināties, ka nākotnē maksa
par siltumu nosiltinātā ēkā varētu ja ne samazināties, tad, ņemot
vērā nemitīgi augošās energoresursu cenas, vismaz noturēties
esošajā līmenī. Tāpat siltināšanas darbi iespēju robežās tiks
veikti arī citās pašvaldības ēkās. 
Neapšaubāmi, Jelgava ir gatava realizēt arī tā sauktos urbānos
jeb pilsētvides attīstības projektus, kur jau 1. kārtā taptu
izbūvēta Lielā iela un Dobeles šoseja posmā no Dambja līdz Atmodas
ielai, kā arī rekonstruēts Svētās Trīsvienības baznīcas tornis.
Eiropas fondu finansējums un pašvaldības līdzfinansējums kopā
pirmajai kārtai būtu aptuveni septiņi miljoni latu. Taču tuvākā
nākotnē kā pilsētvides attīstības projekts varētu īstenoties arī
vienotā transporta mezgla izbūve pie dzelzceļa stacijas un Atmodas
ielas turpinājums līdz Lapskalna ielai.      
Bet, ja vēl mazliet par taupīšanu, – vai taupīs arī
pašvaldības amatpersonas un iestādes? 
Neapšaubāmi, jau tagad, gatavojot nākamā gada budžetu,
pārskatām visas pozīcijas, kur izlietojumu iespējams samazināt, arī
domes administrācijā. Ņemot vērā apkures tarifu pieaugumu, noteikti
īpašu uzmanību pievērsīsim siltumenerģijas taupīšanai pašvaldības
iestādēs. 
Un kā būs ar pašvaldības darbinieku atalgojumu?
Algas pieaugums nākamajā gadā varētu būt tikai tiem
pašvaldības darbiniekiem, kuru mēnešalga ir minimālās algas apmērā
vai tuvu tai, jo pašvaldības darbinieki nav tikai domes
administrācijā strādājošie, bet arī bibliotekāri, muzeja
darbinieki, bērnudārzu audzinātājas, pašvaldības policisti, kuru
ienākumi ir tikai nedaudz virs minimālās algas. Vienlaikus gan
jāpiebilst, ka no nākamā gada, kā to paredz likums, arī mēs
palielināsim minimālo mēnešalgu, un tā būs 180 lati līdzšinējo 160
latu vietā. 
Jau telefonakcijas laikā vairāki jelgavnieki jautāja par ielu
apgaismojumu. Protams, katram tuvāks bija savas ielas, pagalma
laternu stāvoklis, taču – kas kopumā pilsētā notiek ar ielu
apgaismojumu? Galvaspilsētā jau pat izskanējuši priekšlikumi
taupības nolūkos neaktīvajās nakts stundās vispār apgaismojumu
izslēgt.
Mēs Jelgavā šādus priekšlikumus pat negrasāmies apsvērt – tā
ir pilsētnieku drošība, uz ko taupīt nedrīkst. Jelgavā jau veikta
apgaismojuma inventarizācija – ir apzinātas visas problēmas,
fiksēts to risinājums. Patlaban, izzinot likumisko pamatu, tiek
apspriests, vai būtu iespējams izmantot privātās – publiskās
partnerības principu, lai savestu kārtībā ielu apgaismojumu
Jelgavā. Kā rāda citu valstu pieredze, šāds modelis var strādāt
visai veiksmīgi. Proti, privātais partneris pārņem savā
apsaimniekošanā pilsētas ielu apgaismes tīklus, rekonstruē tos,
ievieš energoefektivitātes pasākumus un pelna uz ietaupītās
elektroenerģijas rēķina. Savukārt pilsēta iegūst sakārtotus ielu
apgaismošanas tīklus bez papildus kapitālieguldījumiem. Taču arī
šobrīd firma, kura uzvarējusi konkursā par apgaismojuma uzturēšanu
pilsētā, jau paveikusi vairākus nopietnus darbus – daudzviet
nomainīti apgaismes stabi, apgaismes ķermeņi, kā, piemēram,
Lietuvas šosejā, Garozas ielā, Lielās ielas posmā un citur.
Lai gan līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām ir vēl vairāk nekā
pusgads, nevaru nepajautāt, vai jūs jau izjūtat vēlēšanu
tuvošanos?
Jā, šķiet, ka ar katrām nākamajām vēlēšanām to tuvošanās ir
jūtama arvien agrāk. Arī šobrīd Jelgavā jau manāms, ka tie
politiskie spēki, kuru reitingi varbūt nav tik augsti, kā viņi
vēlētos, uzsāk priekšvēlēšanu aktivitātes. Tas, protams, liecina
par viņu vēlmi nokļūt pie varas pilsētā. Ko lai saka – ir prieks,
ka mēs šos gadus esam spējuši strādāt tā, lai Jelgava tagad kļūtu
pievilcīga un iekārojama citiem politiskajiem spēkiem. Jāatzīst, ka
jau iepriekšējās vēlēšanās tas bija jūtams vairāk nekā pirms tam,
kad pilsētā daudzas lietas patiesi bija atstātas novārtā un prasīja
pamatīgu darbu.     
Vēl nekur tā īsti nav izskanējis apstiprinājums tam, ka jūs
pats jūnijā gaidāmajās vēlēšanās būtu gatavs kandidēt uz Jelgavas
mēra amatu.
Varu teikt īsi – partija mani ir izvirzījusi un es esmu
piekritis.