«18. februārī mums, Latvijas pilsoņiem, jāpauž sava nostāja par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Ir jāpieliek punkts politiskām manipulācijām ar sabiedrību jautājumos, kas skar valsts neatkarību, apdraud mūsu iespēju dzīvot un audzināt bērnus brīvā Latvijā, iespēju brīvi lietot vienu valsts valodu – latviešu».
Andris Rāviņš, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs: «18. februārī mums, Latvijas pilsoņiem, jāpauž sava nostāja par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Ir jāpieliek punkts politiskām manipulācijām ar sabiedrību jautājumos, kas skar valsts neatkarību, apdraud mūsu iespēju dzīvot un audzināt bērnus brīvā Latvijā, iespēju brīvi lietot vienu valsts valodu – latviešu.
Vēsturiski Latvija ir bijusi mājvieta dažādu tautību pārstāvjiem. Vēlme saglabāt un stiprināt mūsu valodu nenozīmē to cilvēku noniecināšanu, kam latviešu valoda nav dzimtā. Daudzi latvieši zina krievu valodu un saziņā to lieto. Uzskatu, ka lielākā problēma nav saziņas valoda. Vismaz Jelgavā nē, par ko liecina neliels savākto parakstu skaits referenduma ierosināšanai. Tas ir piederības un attieksmes jautājums, kuru risinot ir svarīgi jebkuros apstākļos saglabāt savstarpējo cieņu un sapratni. Likuma grozījumi neatrisinās problēmas un nesaliedēs sabiedrību. Melo tie, kas apgalvo pretējo, kas pārmet latviešiem šovinismu un par asimilāciju sauc pamatotu prasību cienīt valsti, kurā tu dzīvo, un zināt šīs valsts valodu. Patiesi lojālam cilvēkam neatkarīgi no viņa nacionālās piederības tas ir pašsaprotami. Ticu, ka Latvijā tādu ir vairākums, un starp viņiem ir krievi, baltkrievi, ukraiņi un citu tautību pārstāvji.
Manuprāt, politiskā atbildība jāuzņemas tiem politiķiem, kas ceļ savu partiju reitingu, šķeļot sabiedrību un manipulējot ar nacionālo pašapziņu. Nacionālā jautājuma aktualizēšana liecina par atsevišķu politisko spēku vēlmi pievērst sev uzmanību. Propagandas kampaņu īstenošana uz sabiedrības rēķina ir vieglākais ceļš, kā to izdarīt, nerēķinoties ar sekām.
Pārliecinošam «nē» otrai valsts valodai vajadzētu kļūt par pamudinājumu Latvijas valdībai nekavējoties veikt atbalsta pasākumus latviešu valodas saglabāšanai un nostiprināšanai. Mums ir jāveido vienota valsts finansēta izglītības sistēma valsts valodā, jābūt nepiekāpīgiem valsts valodas lietošanā dokumentu apritē attiecībā uz visām svešvalodām.
18. februārī aicinu visus Latvijai lojālos balsstiesīgos iedzīvotājus tiesiskā ceļā apstiprināt, ka latviešu valodai negrozāmi jābūt vienīgajai valsts valodai. Tas nenozīmē, ka savā starpā nedrīkstam runāt citās valodās, tas nenozīmē šeit dzīvojošu tautu kultūras un tradīciju ignoranci. Referendums uzliek milzu atbildību ikvienam balsotājam, jo valsts valodas neaizskaramība nav tikai Latvijas iekšējais jautājums. Jau šobrīd gaidāmajam referendumam ir piesaistīta daudzu valstu uzmanība, jo līdzšinējie mēģinājumi palielināt krievu valodas ietekmi Eiropas Savienībā, panākot tai oficiālās valodas statusu, ir politiskās ietekmes jautājums. Pasīvie vērotāji šajā gadījumā nevar pretendēt uz neitralitāti. Un tie, kas ir par otru valsts valodu, varēs viņus pieskaitīt pie saviem atbalstītājiem vai cilvēkiem, kam šis jautājums ir vienaldzīgs.
Mums, Latvijā dzīvojošajiem, jābūt vienotiem mērķiem, vienotai apziņai un pārliecībai, ka esam piederīgi vienai valstij.»
Pēteris Bila, Jelgavas Mašīnbūves rūpnīcas īpašnieks: «Ja cilvēks ir dzimis Latvijā, kāda ir viņa dzimtā valoda? Latviešu! Viņam jau nav citas dzimtenes kā tikai Latvija. Tāpēc, manuprāt, nevienam, kurš dzimis Latvijā, pat prātā nevar ienākt tik muļķīga doma, kā apsvērt šo jautājumu. Jā, cilvēkiem var būt dažādas tautības, dažādas mātes, tēva un vecvecāku valodas, bet viņa dzimtā valoda ir tikai viena, un Latvijā tā ir latviešu.
Ir jāsaprot, ka cilvēku veido vide, kurā viņš dzīvo, tās kultūra, attieksme, bet diemžēl ir daļa sabiedrības, kas to joprojām neizprot. Šodien patiesībā ir grūti runāt par cilvēka tautību – varbūt tas bija iespējams tad, kad tautas dzīvoja izolēti cita no citas, bet šodien apgalvot, ka cilvēks ir, piemēram, tīrasiņu krievs, būtu naivi. Tāpēc daudzās valstīs tautība ir zaudējusi savu nozīmi – tās vietā krietni būtiskāka ir valsts piederība. Ja tu esi dzimis un dzīvo kādā valstī, tad tā ir tava vienīgā dzimtene un tev ir jāiekļaujas tās vidē. Protams, es piedalīšos referendumā un balsošu pret krievu valodu kā otro valsts valodu.»
Annika Andersone, mūsdienu deju studijas «Benefice» vadītāja: «Es, protams, piedalīšos referendumā un, protams, balsošu pret krievu valodu kā otru valsts valodu. Esmu ļoti aizņemts cilvēks, un, jā, varbūt kādam tas šķitīs bezatbildīgi, bet, atzīšos godīgi, es nepiedalījos arī pēdējās vēlēšanās, neesmu balsojusi citos referendumos, jo tas, kas pēdējā laikā notiek mūsu valstī, mani nepārliecina. Grūti noticēt valdībai, kura sola, bet solījumus nepilda. TAČU… ir kāda būtiska atšķirība: šis referendums nav par mūsu valdību, bet gan par mūsu VALSTI! Un Latviju es mīlu, es dzīvoju valstī, kas man patīk. Tāpēc mani šokē tas, ka Latvijā vispār šāds jautājums tiek vērtēts, man ir gaužām žēl, ka mēs neesam pietiekami stipra valsts, ar stipriem cilvēkiem un likumiem, lai bez diskusijām varētu aizsargāt savu valodu, lai nevienam no malas nebūtu iespēja manipulēt ar mūsu valodas statusu. Tieši tāpēc es skaidri zinu, ka sestdienas rītā pamodīšos, saģērbšos un mans pirmais darbs būs doties uz vēlēšanu iecirkni, lai nobalsotu pret krievu valodu kā otru valsts valodu. Un citādāk nemaz nevar būt!»
Andrejs Brovenko, Jelgavas Ledus sporta skolas treneris: «Esmu audzis krievu ģimenē un ģimenē, ar draugiem, paziņām arī ikdienā lietoju krievu valodu, taču, domājot par referendumu, man ir dalītas jūtas. Es baidos no tā, ka šo valodas jautājumu katra sabiedrības daļa var uztvert dažādi un, balsojot par krievu valodu kā otru valsts valodu, tas vēlāk var izraisīt pamatīgu sabiedrības šķelšanos. Tas tikai ļaus nostiprināties tiem politiskajiem spēkiem, kas arī turpmāk šo jautājumu izmantos savās savtīgajās interesēs, lai gan šobrīd valstī ir daudzi citi svarīgāki jautājumi – visupirms jau ekonomiskie, kas būtu jārisina. Es nesen atgriezos no Eiropas čempionāta daiļslidošanā, kas notika Anglijas pilsētā Šefildā. No vienas puses, protams, bija ļoti patīkami citā valstī tik bieži dzirdēt latviešu un arī krievu valodu, taču, no otras puses, tā ir tā skaudrā realitāte – šie Anglijā uz ielas un veikalos satiktie cilvēki ir tie, kuri mūsu valsti ir pametuši. Lūk, tas būtu jautājums, kas valstī prasa daudz ātrāku risinājumu nekā diskusijas par valodu. Kaut arī esmu krievu tautības cilvēks, es neapšaubu to, ka Latvijas nacionālā valoda ir latviešu.»
Valda Astrīda Dzintare, Jelgavas novada politiski represēto apvienības «Staburadze» valdes priekšsēdētāja: «Es pārstāvu to paaudzi, kura 1941. – 1949. gadā cieta no komunistiskajām represijām. Mēs zaudējām ne tikai dzimteni, bet arī savas ģimenes, valodu… Pēc 17 gadiem no Sibīrijas atgriezos Latvijā un nokļuvu pārsvarā krieviski runājošu cilvēku sabiedrībā. Tolaik savā darbā kā ārste ar latviešu pacientiem varēju sarunāties latviski, bet lielākoties tomēr nācās runāt krieviski un arī visu dokumentāciju kārtot krievu valodā. Tieši tāpēc ārkārtīgi augstu novērtēju to, ka nu jau 20 gadus mēs dzīvojam brīvā Latvijā ar savu nacionālo valodu. Varbūt tā ir pārāk liela demokrātijas izpratne, lai gan demokrātija nav visatļautība, kas šobrīd mūs novedusi pie situācijas, kad kādam ir ienācis prātā apšaubīt mūsu – latviešu – valodas statusu. Valdība diemžēl attapās tad, kad bija jau par vēlu… Es nezinu praktiski nevienu multinacionālu valsti, kurā nacionālā valoda nebūtu vienīgā valsts valoda.
Esmu pārliecināta, ka visi, kuriem ir mīļa mūsu Latvija un mūsu – latviešu – valoda, nepieļaus sabiedrības šķelšanos un 18. februārī mēs visi referendumā nobalsosim pret krievu valodu kā otro valsts valodu.
Taču tas netraucēs arī turpmāk mums lietot krievu valodu sadzīvē. Arī es ikdienā mēdzu runāt krievu valodā un arī pēc referenduma turpināšu to darīt, jo jebkuras valodas zināšanas tevi dara bagātāku. Tomēr es nespēju pat pieļaut domu, ka latviešu valoda nav vienīgā valsts valoda Latvijā.»
Antons Justs, bīskaps: «Valoda iet kopā ar valstiskumu – tieši tas ir jāsaprot! Es nedomāju, ka Latvijā kādam ir kaut kas pret krievu valodu – tā ir liela impērija, kuras valoda pastāvēs vienmēr. Taču Latvijai sava valoda ir īpaši jāaizsargā, jo mēs esam maza valsts. Baznīca ir iecietīga pret visām valodām, arī mūsu katoļu baznīcā notiek mesas ne tikai latviešu, bet arī krievu, poļu un lietuviešu valodā. Tomēr ir jābūt iecietībai pret zemi, kurā dzīvo, jāatbalsta tās vērtības. Es savulaik kalpoju Amerikā, un tur katrs saprata, ka var runāt savā valodā, sargāt savu kultūru, taču jāapzinās, ka ir valoda, kas vieno nāciju. Un šāda valoda ir katrai valstij – Latvijā tā ir latviešu. Arī Amerikā bija liela sabiedrības daļa, kas runāja spāņu valodā – mēs noturējām mesas spāniski, taču valodas lietojums ikdienā nav pamats apšaubīt nacionālo valodu. Tāpēc arī es sestdien došos uz referendumu, jo katram no mums skaidri būtu jāapliecina sava piederība valstij, kurā dzīvojam. Un visiem, kas te dzīvo, ir jāatbalsta mūsu zemes vērtības, protams, neaizmirstot savas saknes un godājot citu tautu tradīcijas, valodu.»
Marija Kudrjavceva, Latvijas Poļu savienības Jelgavas nodaļas priekšsēdētāja: «Mēs, poļi, dzīvojot Latvijā, izjūtam, kā šeit ciena mūsu tautību, mūsu valodu – Latvijā tiek atbalstītas mūsu sabiedriskās organizācijas, ir iespēja mācīties poļu valodu, kultūru, tradīcijas. Tā ir mūsu cieņa, ko, 18. februārī piedaloties referendumā un balsojot pret krievu valodu kā otru valsts valodu, mēs varam izrādīt Latvijai. Lai gan es pati savulaik esmu gājusi krievu skolā, runāju poļu valodā un, protams, arī latviski, man nav ne mazāko šaubu par to, ka neatkarīgā valstī ir jābūt tikai vienai oficiālai valodai. Vēl jo vairāk Latvijā, kas ir tik maza valsts, tās valoda ir jāsargā divtik. Ir jāapzinās, ka katra valoda ir milzu vērtība – tā bagātina cilvēku. Mēs lietojam dažādas valodas, bet katrai valstij ir jāsargā savējā. Tāpēc Latvijas Poļu savienība ir vienojusies atbalstam Latvijai un referendumā aicina balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu.»
Sagatavoja Kristīne Langenfelde, foto Ivars Veiliņš
1.5 °C,
2.4 m/s,
96 % 
1.5 °C,
2.4 m/s,
96 %