17 °C, 1.1 m/s, 88.2 %

Izglītība

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsIzglītībaRažo elektrību, projektē celiņus, veido telpu plānu, nosaka sulas daudzumu
Ražo elektrību, projektē celiņus, veido telpu plānu, nosaka sulas daudzumu
15/05/2016

«Mums ir jāsaplāno atrakciju parka celiņi. Tiem jābūt ap katru atrakciju, un ir vēl citi noteikumi. Viens variants mums ir gatavs, bet gribam uztaisīt vēl kādu, lai pēc tam izvēlētos labāko,» saka 6. klases skolnieces Rēzija Reinsone un Darja Antoņenko. Tāds bija 6. klases skolnieku mācību gada noslēguma uzdevums Junioru universitātē.

Šogad pirmo reizi Junioru universitātes mācību gads noslēdzas ar
pārbaudījumu. «Tā kā viens no Junioru universitātes mērķiem ir
gatavot skolēnus Eiropas dabaszinātņu olimpiādei, šogad pirmo reizi
nolēmām ieviest noslēguma pārbaudījumu arī 5. – 8. klases
skolēniem. Šis uzdevums ir līdzīgs kā olimpiādē: skolēniem
ierobežotā laikā jāprot komandā atrisināt uzdevums,» norāda
programmas vadītāja Ilze France.

5. klase skolēniem vajadzēja izmērīt kādu no Zemgales reģiona
Kompetenču attīstības centra (ZRKAC) telpām un ar datorprogrammas
«Geogebra» palīdzību izveidot telpas plānu. Patriks Krustiņš un
Roberts Vilnītis šoreiz nolēma sevi izaicināt, mērot ZRKAC foajē.
Puiši teic, ka to telpu izvēlējušies, jo tā varētu interesanti
izskatīties. Programmas vadītāja I.France skaidro, ka sarežģītākais
ir saprast, kas ir mērogs un kā tas darbojas, jo telpas plāna
izveidē tas ir jāizmanto.

6. klases skolēni centās izplānot atrakciju parka taciņas
atbilstoši dotajiem nosacījumiem. Rēzija un Darja parka teritoriju
bija sadalījušas ar glītām taisnām un lauztām līnijām. Jautājums,
vai tiešām cilvēki tik kārtīgi pārvietojas, meitenes aizdomājās,
atzina, ka arī pašas reizēm iet pa taisno, un nolēma izdomāt vēl
citus variantus.

7. klases skolēniem bija māja bez elektrības. Viņu uzdevums bija
izdomāt, kā iegūt elektrību un cik daudz elektroierīču iegūtā
elektrība ļaus mājā izmantot. «Gan šajā, gan pārējo klašu skolēnu
uzdevumos akcents tiek likts uz disciplīnu sapludināšanu praktiskā
un teorētiskā balansu. Piemēram, šajā uzdevumā skolēni paši
internetā meklēja elektrības ieguves veidus, lai pēc tam varētu
veikt tālākos aprēķinus,» stāsta programmas vadītāja.

8. klases skolēniem eksperimentēja ar apelsīniem, kartupeļiem un
vadiem. «Mums jānosaka, cik daudz apelsīnā ir sulas,» stāsta
Kristers Šabansks. Viņš Junioru universitātē iesaistījies jau trīs
gadus. No visa, kas darīts šajā mācību gadā, viņam visspilgtāk
atmiņā palikusi koku mērīšana. «Bijām ekskursijā uz Ogri, kur mums
vajadzēja mērīt koku augstumu, apkārtmēru un noteikt, cik tiem ir
koksne. Lai noteiktu koka augstumu, izmantojām interesantu metodi.
Bija jāaiziet tik tālu, lai, skatoties caur kājām, var redzēt koku
visā tā garumā. Tad jāsaskaita soļi, cik tālu no koka esi, jāizmēra
soļa garums un jāveic aprēķini,» stāsta jaunietis. Savukārt Ievai
Sorokinai-Ozolai no šajā mācību gadā darītā visspilgtāk atmiņā
palicis uzdevums, kurā pēc atstātajām drupačām un ziņām, ko kurš
ēdis, jāatšifrē, kurš nozadzis aipadu.

Junioru universitātē iesaistās Jelgavas skolu 5. – 8. klases
skolēni. Nodarbības notiek divas reizes nedēļā sestdienās. «Pērn
jauniešiem jautājām, vai viņi vēlas, lai Junioru universitātē viņus
vērtē. Viņi nevēlējās, tāpēc atzīmju sistēmu neesam ieviesuši, bet
gala pārbaudījumā skolēnu darbs tiek novērtēts ar punktiem. Tas
parāda, cik gatavi viņi ir darboties paši, kam jāvelta uzmanība
pedagogiem,» norāda I.France, piebilstot, ka Junioru universitātē
netiek dublēta skolas mācību programma un akcents tiek likts uz
praktisku darbošanos, lai skolēni saprot likumsakarības un prot šīs
zināšanas pielietot praksē, saskaroties ar nezināmo.

Junioru universitāte ir Jelgavas pilsētas pašvaldības atbalstīta
mērķprogramma spējīgiem un talantīgiem skolēniem, kuras mērķis ir
nodrošināt atbalstu eksaktajos mācību priekšmetos un veicināt
skolēnu radošo un tehnisko domāšanu dabaszinātnēs un matemātikā.
Programmu īsteno ZRKAC.

Foto: Ivars Veiliņš