20.4 °C, 3.4 m/s, 89.2 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāRažotāju cenas rūpniecībā gada laikā pieaugušas par 12,9 procentiem
Ražotāju cenas rūpniecībā gada laikā pieaugušas par 12,9 procentiem
21/07/2008

Ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā šā gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, palielinājās par 1,3 procentiem, bet gada laikā, salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, tās pieauga par 12,9 procentiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ražotāju cenas Latvijas
rūpniecībā šā gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, palielinājās par
1,3 procentiem, bet gada laikā, salīdzinot ar pagājušā gada jūniju,
tās pieauga par 12,9 procentiem, liecina Centrālās statistikas
pārvaldes dati.

 

Jūnijā, salīdzinot ar maiju, kopējo
ražotāju cenu līmeni visvairāk – par 0,5 procentiem – paaugstināja
cenu kāpums metālu ražošanā.

Produkcijas sadārdzināšanās pārtikas
produktu un dzērienu ražošanā – galvenokārt gaļas produktiem un
maizei, gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnu un iekārtu,
ražošanā – galvenokārt metāla konstrukcijām, kā arī
elektroenerģijā, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgādē – galvenokārt
tvaikam un karstajam ūdenim – kopējo cenu līmeni pacēla par 0,2
procentiem katrā nozarē.

Gada laikā vislielāko iespaidu uz kopējo
ražotāju cenu līmeni, palielinot to attiecīgi par 4,7 procentiem un
4,3 procentiem atstāja tarifu kāpums elektroenerģijā, gāzes, tvaika
un karstā ūdens apgādē un cenu celšanās pārtikas produktu un
dzērienu ražošanā.

Produkcijas sadārdzināšanās metālu
ražošanā kopējo cenu līmeni palielināja par 1,4 procentiem,
otrreizējā pārstrādē – par 0,8 procentiem, izdevējdarbībā,
poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, ķīmisko vielu, to
izstrādājumu un ķīmisko šķiedru ražošanā, iekārtu, mehānismu un
darba mašīnu ražošanā, kā arī mēbeļu un citur neklasificētā
ražošanā – par 0,4 procentiem katrā nozarē.

Vienlaikus lielāko pazeminošo ietekmi –
par 1,5 procentiem – izsauca cenu kritums koksnes un koka
izstrādājumu, izņemot mēbeļu, ražošanā.

Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar
šā gada pirmo ceturksni, ražotāju cenas kopumā palielinājās par 5,6
procentiem.

Daudz straujāk cenas cēlās otrreizējā
pārstrādē – par 31,1 procentu un metālu ražošanā – par 27,8
procentiem. Ievērojami pieauga arī tarifi elektroenerģijā, gāzes,
tvaika un karstā ūdens apgādē – par 22 procentiem.

Vienlaikus nozīmīgākā cenu pazemināšanās
bija vērojama koksnes un koka izstrādājumu, izņemot mēbeļu,
ražošanā – par 2,6 procentiem. Cenu pazemināšanās vērojama arī
gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnu un iekārtu, ražošanā – par
2,3 procentiem, kā arī mēbeļu un citur neklasificētā ražošanā – par
1,6 procentiem.

Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar
iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni, ražotāju cenas caurmērā
cēlās par 12,3 procentiem.

Vislielākais cenu pieaugums bija
otrreizējā pārstrādē – par 39,5 procentiem, un tarifu kāpums
elektroenerģijā, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgādē – par 32,3
procentiem, kā arī ūdens ieguvē, attīrīšanā un sadalē – par 30,8
procentiem.

Nozīmīgs produkcijas sadārdzinājums bija
vērojams arī pārtikas produktu un dzērienu ražošanā – par 22,3
procentiem, ķīmisko vielu, to izstrādājumu un ķīmisko šķiedru
ražošanā – par 17,7 procentiem, metālu ražošanā – par 15,3
procentiem.

Savukārt koksnes un koka izstrādājumu,
izņemot mēbeļu, ražošanā ražotāju cenas kritās par 7,2
procentiem.

AS Hansabanka sociālekonomikas eksperts
Pēteris Strautiņš norādīja, ka ražotāju cenu attīstībā nav izteiktu
tendenču, to gada pieaugums šī gada pirmajos sešos mēnešos ir
svārstījies ap 12 procentiem, nepiedzīvojot krasas
izmaiņas.

«Bez noteikta virziena svārstās arī
iekšējā tirgū realizētās produkcijas cenu indekss, taču plašākā
diapazonā. Pēc pakāpeniska krituma pirmajā ceturksnī tas pēkšņi
«palēcās» aprīlī, galvenokārt elektrības tarifu kāpuma dēļ, bet pēc
tam atkal kopumā ir slīdējis uz leju, acīmredzot ražotāju cenas uz
leju «spiež» arvien vājākais iekšzemes pieprasījums,» sacīja
P.Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, patlaban patēriņa cenu
inflāciju virza galvenokārt enerģijas un pārtikas izmaksu
pieaugums, kamēr pērn vēl ļoti ietekmīgs bija arī pārāk spēcīgais
iekšzemes pieprasījums. Tāpēc patēriņa cenu inflācijai būs
jāsamazinās pat tad, ja ārējo izmaksu kāpums turpināsies.
«Inflācijas ratiem priekšā divu zirgu vietā palicis tikai viens,»
uzsvēra eksperts.

Viņš norādīja: ja ārējo izmaksu kāpums
neturpināsies un pat pavērsīsies pretējā virzienā, patēriņa cenu
inflācijas bremzēšanās varētu notikt strauji.

Eksportētās produkcijas cenu gada
pieaugums aprīlī bija sasniedzis ļoti zemu līmeni, tikai 2,3
procentiem, taču sekojošajos divos mēnešos atkal ir strauji
paātrinājies. Kā skaidroja Strautiņš, tas varētu būt noticis gan
labu, gan sliktu iemeslu dēļ. Labie iemesli būtu vispārējs cenu
kāpums pasaulē precēm, kuras eksportē Latvijas ražotāji, kas tiem
ļauj prasīt augstāku samaksu par saviem produktiem. Nelabvēlīgais
izskaidrojums būtu nepieciešamība celt cenas, jo eksportētājs vairs
nevar uz sevi uzņemties izmaksu kāpumu un viņam jāprasa par savu
produktu vairāk neatkarīgi no situācijas tirgū, tādējādi radot
tirgus daļas zaudēšanas risku, skaidroja eksperts.

«Aplūkojot cenu kāpumu pa preču grupām,
liela daļa izmaiņu ir visai pašsaprotamas, atspoguļojot tiešu un
netiešu enerģijas izmaksu kāpumu, kā arī pārtikas cenu kāpumu
pasaules tirgū,» norādīja eksperts.

Viņš atzīmēja, ka interesants ir metālu
cenu kāpums jūnijā pret iepriekšējo mēnesi par 11 procentiem. Tāpat
nozares dalībnieku komentārus noteikti prasa tas, ka gada laikā
metāla cenas kāpušas par 29 procentiem, sacīja eksperts.

«Saskaņā ar «The Economist» izejvielu
cenu indeksu metālu cenas dolāros šobrīd attiecībā pret šo brīdi
pirms gada nav mainījušās, tātad eiro rēķinot, tās ir kritušās.
Iemesli varētu būt gan Latvijā ražoto produktu kvalitātes un līdz
ar to cenu kāpums, kuru statistikā var būt grūti nošķirt no
«vienkārša» cenu kāpuma, gan Latvijas ražotāju specializācija kādā
šobrīd izdevīgā tirgus nišā,» norāda eksperts.

 

 

www.leta.lv