21.6 °C, 2.7 m/s, 56.2 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāReferenduma iniciatoriem no 2015. gada pašiem būs jāvāc 150 000 parakstu
Referenduma iniciatoriem no 2015. gada pašiem būs jāvāc 150 000 parakstu
21/06/2012

Saeimas deputāti šodien galīgajā, lasījumā atbalstīja likuma izmaiņas, kas paredz atteikties no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas likumu ierosināšanā, tā vietā nosakot, ka referendumam nepieciešamie aptuveni 150 000 parakstu tā iniciatoriem būs jāvāc pašiem.

Saeimas deputāti šodien galīgajā, lasījumā atbalstīja
likuma izmaiņas, kas paredz atteikties no divu posmu parakstu
vākšanas sistēmas likumu ierosināšanā, tā vietā nosakot, ka
referendumam nepieciešamie aptuveni 150 000 parakstu tā
iniciatoriem būs jāvāc pašiem.

Minētie grozījumi attieksies arī uz Saeimas atsaukšanas
iniciēšanu. Izmaiņas likumā praktiski stāsies spēkā no 2015. gada
1. janvāra.

Pašreizējā referendumu iniciēšanas kārtība – attiecībā uz likumu
un Satversmes grozījumu veikšanu – paredz, ka pilsoņiem pašiem
nepieciešams savākt 10 000 parakstu, pēc kuriem Centrālā vēlēšanu
komisija (CVK) sāk vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanu.
Referendums tiek rīkots, ja CVK organizētajā parakstu vākšanā
izdodas savākt desmitās daļas vēlētāju parakstus.

Saeimas atsaukšanas kārtība līdz šim bija noteikta Satversmē,
taču sīkāka procedūra nebija aprakstīta, kas ļāva interpretēt, kā
tā būtu rīkojama.

Grozījumi likumā «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu»
paredz, ka no 2015. gada 1. janvāra referendumu par likuma vai
Satversmes grozījumu ierosināšanu vai Saeimas atsaukšanu valsts
rīkos, ja akcijas organizatori paši savāks vienas desmitās daļas
vēlētāju parakstus.

Pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu
projektu varēs iesniegt 12 mēnešu laikā no dienas, kad projekts
reģistrēts CVK. Katram vēlētāja parakstam 12 mēnešu laikā jābūt
apliecinātam pie zvērināta notāra, novada vai pilsētas bāriņtiesā
vai citā pašvaldības institūcijā, kura ir tiesīga apliecināt
personas paraksta īstumu.

Komisijas atbalstītie priekšlikumi paredz, ka, nodrošinot
parakstītāju identifikāciju un fizisko personu datu aizsardzību,
parakstus par likumu ierosināšanu vai Satversmes grozījumiem varēs
vākt arī elektroniski. Tas būs iespējams, izmantojot portālu
«www.latvija.lv» vai citu tiešsaistes sistēmu, kuru iniciatīvas
grupa izmanto parakstu vākšanas mērķim. Ministru kabinetam būs
pienākums noteikt drošības un tehniskās prasības tiešsaistes
sistēmas izmantošanai, kā arī institūciju, kura izvērtēs sistēmas
atbilstību noteiktajām prasībām. Arī šī kārtība stāsies spēkā 2015.
gada 1. janvārī.

Likuma grozījumi noteic, ka parakstu vākšanai izveidotā
iniciatīvas grupa var būt politiska partija vai to apvienība, vai
arī ne mazāk kā desmit vēlētāju izveidota biedrība.

Saskaņā ar piedāvāto kārtību likumprojektu vai Satversmes
grozījumu projektu reģistrē CVK. 45 dienu laikā tai jāpieņem lēmums
– reģistrēt vai nereģistrēt likumprojektu vai Satversmes grozījumu
projektu, vai arī noteikt termiņu iesniegtā projekta trūkumu
novēršanai. CVK varēs atteikt reģistrēt iesniegto likumprojektu, ja
iniciatīvas grupa neatbilst izvirzītajām prasībām vai arī
likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts pēc formas vai
satura nav pilnībā izstrādāts. CVK lēmumu par likumprojekta vai
Satversmes grozījumu projekta reģistrācijas atteikumu iniciatīvas
grupa varēs pārsūdzēt Augstākās tiesas Senātā, kuram lēmums būs
jāpieņem mēneša laikā.

Likumā paredzēta jauna nodaļa – aģitācija pirms tautas
nobalsošanas un aģitācija par likumu un Saeimas atsaukšanas
ierosināšanu. Aģitāciju var veikt ikviena fiziskā, juridiskā
persona un iniciatīvas grupa, ievērojot likumā noteiktās
prasības.

Latvijas iedzīvotājiem ir tik daudz tiesību, kā reti kur
pasaulē, – iepriekš komentējot šos grozījumus, aģentūrai LETA
sacīja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Āboltiņa atzīst, ka būtu iespējams diskutēt par Satversmē
noteiktā nepieciešamā parakstu skaita – vienas desmitās daļas –
samazināšanu. Taču esot jāatceras, kāda ir 11. Saeimas pieredze ar
konstitūcijas grozīšanu.

Kā ziņots, situācijā, kad 150 000 parakstu tautas nobalsošanas
iniciatoriem būs jāsavāc pašiem, šāds slieksnis referenduma
ierosināšanai var izrādīties pārāk augsts, uzskata Valsts
prezidents Andris Bērziņš.

Vienlaikus prezidents patlaban Saeimā esošos likuma grozījumus
vērtēs tikai pēc to apstiprināšanas un konkrētā regulējuma
izvērtēšanas.

LETA