6.6 °C, 2.2 m/s, 85.6 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāReklāmas tirgus – ekonomiski jutīgs
Reklāmas tirgus – ekonomiski jutīgs
20/03/2009

Reklāmas tirgus ir cieši saistīts ar visu aktuālo, un to ietekmē sabiedriskā dzīve. Tā kā Jelgavā laiku pa laikam atveras kāds jau ns uzņēmums vai iestāde, kā arī ir ļoti aktīva sabiedriskā dzīve, aptaujātie reklāmas speciālisti pārliecināti – ir pamats runāt par reklāmas tirgu kā patstāvīgu jomu. Lai gan šobrīd reklāmas devēju aktivitāte ir mazliet pierimusi, reklāmas speciālisti ir pārliecināti – reklāma būs vajadzīga. Viņuprāt, pieprasījumu pēc reklāmas ietekmē katra jauna lieta un šogad līdzās uzņēmumu atklāšanai un dažādu reklāmas kampaņu un akciju veidošanai tās būs pašvaldību vēlēšanas.  Lai gan daudzās jomās Jelgavas tuvumu Rīgai min kā ieguvumu, ar reklāmas nozari ir pretēji – reklāmas uzņēmuma «Media Jelgava» projektu vadītāja Dace Birzmale uzskata, ka reklāmas tirgus Jelgavā vēl  ir attīstības stadijā, jo tam traucē tuvā atrašanās galvaspilsētai. Līdzīgi domā arī SIA «Maconi» valdes locekle Laima Šmelde – Jelgavas reklāmas tirgus ir, mazs, bet ir. «Pārsvarā tas ir vides un poligrāfijas izstrādājumu tirgus, kur ir pāris reklāmas uzņēmumu no Rīgas un daži spēcīgākie vietējie spēlētāji. Tomēr ir tāda sajūta, ka reklāmas tirgus ir Rīgā un Jelgava ir tāds «meitas uzņēmums», kas veiksmīgi darbojas, bet tomēr lielākos, biezākos un vērtīgākos klientus atdod Rīgai,» tā L.Šmelde. Viņasprāt, arī citās nozarēs Jelgavā ir tāpat.

Ilze Knusle-Jankevica
Reklāmas tirgus ir cieši
saistīts ar visu aktuālo, un to ietekmē sabiedriskā dzīve. Tā kā
Jelgavā laiku pa laikam atveras kāds jau­ns uzņēmums vai
iestāde, kā arī ir ļoti aktīva sabiedriskā dzīve, aptaujātie
reklāmas speciālisti pārliecināti – ir pamats runāt par reklāmas
tirgu kā patstāvīgu jomu. Lai gan šobrīd reklāmas devēju aktivitāte
ir mazliet pierimusi, reklāmas speciālisti ir pārliecināti –
reklāma būs vajadzīga. Viņuprāt, pieprasījumu pēc reklāmas ietekmē
katra jauna lieta un šogad līdzās uzņēmumu atklāšanai un dažādu
reklāmas kampaņu un akciju veidošanai tās būs pašvaldību vēlēšanas.
 

Lai gan daudzās jomās
Jelgavas tuvumu Rīgai min kā ieguvumu, ar reklāmas nozari ir
pretēji – reklāmas uzņēmuma «Media Jelgava» projektu vadītāja Dace
Birzmale uzskata, ka reklāmas tirgus Jelgavā vēl  ir
attīstības stadijā, jo tam traucē tuvā atrašanās galvaspilsētai.
Līdzīgi domā arī SIA «Maconi» valdes locekle Laima Šmelde –
Jelgavas reklāmas tirgus ir, mazs, bet ir. «Pārsvarā tas ir vides
un poligrāfijas izstrādājumu tirgus, kur ir pāris reklāmas uzņēmumu
no Rīgas un daži spēcīgākie vietējie spēlētāji. Tomēr ir tāda
sajūta, ka reklāmas tirgus ir Rīgā un Jelgava ir tāds «meitas
uzņēmums», kas veiksmīgi darbojas, bet tomēr lielākos, biezākos un
vērtīgākos klientus atdod Rīgai,» tā L.Šmelde. Viņasprāt, arī citās
nozarēs Jelgavā ir tāpat.
Vides reklāma – iecienīta
Reklāmas speciālisti arī novērojuši, ka uzņēmēji arvien vairāk
apzinās, ka bez reklāmas produktam nav noieta. Pat vismazākā bodīte
nevar iztikt bez kādas norādes – vai tā būtu vizuālā reklāma,
piemēram, izkārtne, logā ielīmēts teksts vai telefona numurs, vides
reklāma vai kas cits. Jautājums ir tikai par to, cik daudz līdzekļu
klients gatavs reklāmā ieguldīt, kādu atdevi no reklāmas cer
sagaidīt un cik lielu un kādu auditoriju vēlas informēt. Ir daudz
dažādu reklāmas veidu, un piemērotākais tiek izvēlēts atkarībā no
tā, kādai mērķauditorijai reklāma domāta. 
Par vides reklāmu sauc tādu reklāmu, kas izvietota pilsētvidē,
piemēram, stendos, pie ēku fasādēm, sabiedriskā transporta
pieturās, ceļmalās. Reklāmas speciālisti uzskata, ka tās galvenā
priekšrocība ir tā, ka šī reklāma uzrunā nepārtraukti, bet nav tik
uzbāzīga, neielaužas cilvēku privātajā telpā un nepiespiež sevi
uzlūkot – tā netiek iemesta pastkastītē, neizlec acu priekšā,
atverot kādu interneta mājas lapu, netiek piedāvāta pa telefonu…
Turklāt tā piesaista ne tikai vietējos iedzīvotājus, bet arī
viesus, jo nereti kalpo kā orientieris, kas norāda: te atrodas tāds
veikals vai salons, te ir iespējams saņemt tādu vai citādu
pakalpojumu. 
Arī vides reklāma ir pakārtota mērķim, ko klients vēlas
panākt. «Atverot jaunu veikalu, uzsvars tiek likts uz reklāmu
konkrētā objekta tuvumā un virzienā uz to – tā aicinot transporta
un gājēju plūsmu. Īslaicīgām akcijām, tādām kā cenu atlaides, jauna
prece vai pasākumi, reklāma visbiežāk tiek pieprasīta mazajos jeb
akciju stendos. Savukārt reklāma uz lielformāta stendiem un ēku
fasādēm nes informāciju par ilgstošāku procesu. Ļoti bieži reklāma
uz ēkas sienas kalpo kā norāde uz konkrētu objektu,» skaidro
D.Birzmale. Viņa norāda, ka uzņēmēji nebūt nav konservatīvi un
izmēģina dažādus reklāmas veidus, kaut vai lai pārbaudītu, kā tas
strādā.
Nenovērtē iespējas
2007. gadā Hercoga Jēkaba laukumā tika uzstādīts vides
reklāmas nesējs – gaismas diožu ekrāns. Vēl līdz pagājušā gada
beigām uzņēmums par klientu trūkumu nevarēja sūdzēties, bet tagad
domas par nākotni ir diezgan drūmas. «Pērn pirmajos divos mēnešos
mums bija jau kādi seši klienti, bet šogad esam izpildījuši labi ja
desmit procentus no tā apjoma,» atzīst SIA «Street Media»
mārketinga menedžeris Aleksandrs Balabko. Lai gan daži reklāmu
projekti top, kopumā uzņēmēju aktivitāte ir panīkusi un
samazinājies reklāmu izvietošanas laiks. «Vai nu viņi ir pierimuši,
vai bankrotējuši,» lakoniski nosaka A.Balabko.
Zināmas cerības uzņēmums saista ar gaidāmajām pašvaldību
vēlēšanām, bet tas pasūtījumus nodrošinās tikai līdz jūnijam. «Kā
būs tālāk – redzēsim. Tāpēc apsveram pat iespējas ekrānu pārvietot
– aizvest uz ārzemēm – vai pārdot,» atklāj A.Balabko. Viņš uzskata,
ka Latvijā klienti līdz galam neapzinās un nenovērtē gaismas diožu
ekrāna piedāvātās iespējas. Piemēram, ārzemēs 30 – 40 procentus
raidlaika pērk valsts un pārraida gan ziņas, gan dažādu pasākumu
translācijas. Kā galveno šāda reklāmas nesēja plusu SIA «Street
Media» pārstāvis min ātrumu – reklāma uz ekrāna tiek pārraidīta
caur datoru, līdz ar to pietiek datorā izveidot maketu un to jau
var raidīt, nevajag vest uz tipogrāfiju un gaidīt, kamēr materiāls
tiek uzdrukāts uz papīra.
Arī SIA «Maconi» pārstāve pamanījusi, ka Jelgavas uzņēmēji ar
zināmu piesardzību izturas pret inovatīvām reklāmām, jo bažījas,
vai uzņēmums neizskatīsies smieklīgs citu acīs.
Paradumi mainās lēni
Lai gan reklāmas tirgu tieši ietekmē sabiedriskā dzīve, var
teikt, ka reklāmas devējiem ir izveidojušies paradumi, kurus tie
nemaina. Ir uzņēmumi, kas reklamējas kampaņveidīgi, kā arī tādi,
kas nemitīgi rūpējas, lai reklāma būtu. Gan vieni, gan otri
pieturas pie saviem paradumiem, kaut gan izmantotie reklāmas veidi
var atšķirties. 
Ir divu veidu klienti – vieni zina, ko grib, otri to meklē.
«Ir tādi klienti, kas atnāk ar skaidri noformulētu ideju, gatavu
maketu. Mums atliek vien izdrukāt materiālu un izvietot savos
stendos. Citi nāk un saka: «Mums atvēries veikals, vajag reklāmu!»
Tad nu liekam galvas kopā un ķeramies pie darba – zīmējam maketus,
vienojamies par reklāmas vizuālo izskatu un materiālu, un tad jau
atliek vien tehniskie darbi – kā to visu izveidot un izvietot,»
klientus raksturo D.Birzmale. Tiesa, ne vienmēr ir tik viegli
sastrādāties. «Reklāmas darbnīcas» īpašnieks Agris Červinskis
novērojis, ka ir tādi klienti, kas uzskata: mana nauda, kā gribu,
tā tērēju. Lai gan pēc būtības tā tas arī ir, A.Červinskis uzskata
par savu pienākumu norādīt klientam, ja risinājums nav īsti
veiksmīgs. Viņš atzīst – šī iemesla dēļ nācies zaudēt arī pa kādam
pasūtījumam. «Dažreiz klienti nāk ar savu uzstādījumu par krāsu un
šriftu izvēli, kas ne vienmēr iederas konkrētajā vidē. Tādos
gadījumos nereti jebkurš speciālista piedāvājums tiek noraidīts.
Kāds klients pēc manis piedāvātajiem risinājumiem tomēr palika pie
sava un savu ieceri realizēja citur. Pēc pāris gadiem ievēroju, ka
viņš tomēr atgriezies pie manis ieteiktā krāsu toņu salikuma,»
atceras «Reklāmas darbnīcas» vadītājs.
Lētāk nekā galvaspilsētā
Reklāmas tirgū visdārgākā ir ideja, tāpēc nereti pasūtītājs
reklāmas saturu izdomā pats, maksājot tikai par maketa izstrādi,
reklāmas izgatavošanu vai reklāmas laukuma nomu. Savukārt tie, kam
nepieciešami dārgi, augstas kvalitātes pakalpojumi, tos visbiežāk
meklē Rīgā, jo vai nu Jelgavā konkrētais pakalpojums nav pieejams,
vai arī uzņēmējs nav informēts, ka tas ir pieejams tepat – vietējā
tirgū.
Reklāmas speciālisti apgalvo, ka Jelgavā reklāmu cenas ir
zemākas nekā galvaspilsētā. Uzņēmumi savu cenu politiku cenšas
veidot tādu, lai viņu sniegtie pakalpojumi būtu pieejami vietējiem
uzņēmējiem. Neskatoties uz to, ir klienti, kas par reklāmu nav
gatavi tērēt naudu. «Ir klienti, kas taupa, jo viņiem tiešām tajā
brīdī nav tik daudz brīvu līdzekļu, bet citi vienkārši uzskata, ka
reklāmā nav jāiegulda, un neuztver to kā sava uzņēmuma vizītkarti.
Jebkurš mēģinājums piedāvāt oriģinālāku ideju, kvalitatīvāku
risinājumu tiek uztverts ar aizdomām, un līdz ar to radošais
process tiek paralizēts. Protams, vairākumā gadījumu izdodas atrast
kopīgu valodu un tiek sasniegts vēlamais rezultāts,» novērojis
A.Červinskis. 
Reizēm pasūtītājs grib ietaupīt uz materiālu vai kvalitātes
rēķina, bet ne vienmēr tas ir izdevīgi. L.Šmelde pieļauj, ka
Jelgavā reklāmas pakalpojumu kvalitāte tiktu vērtēta augstāk, ja
vien uzņēmumi izvēlētos dārgākus reklāmas materiālus, jo, kad
«taupības» vizītkarte nonāk citas personas rokās, liekas, ka
konkrētais vizītkartes izgatavotājs kvalitāti
nepiedāvā. 
Neapgūtie resursi
Reklāmas speciālisti uzsver, ka reklāma reiz ir tā joma, kas
nemitīgi mainās un pielāgojas situācijai, tāpēc viņi ir
vienisprātis arī par to, ka Jelgavā ir vēl neapgūti reklāmas veidi.
Diemžēl pagaidām reklāmas uzņēmumi jaunus risinājumus nepiedāvā, jo
šobrīd vairāk jādomā par to, lai noturētu klientus. «Jauni
risinājumi prasa ieguldījumus, bet tas, savukārt, sadārdzina
reklāmas izmaksas klientam, ar ko šobrīd ir ļoti jārēķinās. Brīvo
apgrozāmo līdzekļu trūkums bremzē jaunu risinājumu ieviešanu,»
atzīst «Media Jelgava» pārstāve. Viņa atklāj, ka dažas idejas ir
padomā, bet to īstenošana atlikta uz labākiem laikiem. Jaunu lietu
ieviešanai traucē arī savstarpējā konkurence – ir daži uzņēmumi,
pasūtītāji, kam patīk «aizņemties» citu idejas, skices un
piedāvājumus.
Ne vienmēr jāizdod kaudze naudas. L.Šmelde uzskata, ka Jelgavā
ļoti maz izmanto bezmaksas, slēpto un citu nestandarta reklāmu. «Kā
vienu no netiešās reklāmas veidiem varu minēt uzņēmuma sakoptību un
apkalpojuma kvalitāti. Bieži vien Jelgavas uzņēmums uztaisa lielas
un skaistas reklāmas, bet prece vai pakalpojums netiek piedāvāts
atbilstošā kvalitātē.»
Publika nav gatava
Lai gan uzņēmēji dažādas reklāmas un it īpaši vides reklāmas
izmanto labprāt, reklāmas speciālisti ar nožēlu atzīst, ka Jelgavas
publika tām vēl nav gatava. Reklāmu objekti bieži tiek sabojāti,
sasisti, saplēsti, un zaudējumus sedz reklāmas firmas. «Mūsu
objekti regulāri tiek sabojāti – sasisti gaismas stendu stikli,
sagriezti baneri… Vairākkārt esam vērsušies policijā, bet līdz
šim neviens vainīgais vēl nav atklāts. Tāpēc zaudējumus sedzam
paši,» atzīst «Media Jelgava» projektu vadītāja.