0.8 °C, 2.7 m/s, 91.5 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāRenovēto māju iedzīvotāji bankai vidēji maksā ap 30 eiro mēnesī
Renovēto māju iedzīvotāji bankai vidēji maksā ap 30 eiro mēnesī
17/02/2014

«Novembrī un decembrī par siltumu samaksāju divus trīs latus, lai proporcionāli segtu kopējo mājā patērētās siltumenerģijas rēķinu, taču dzīvoklī, pavisam nedaudz pagriežot pie radiatora uzstādīto termoregulatoru, siltumu «ielaidu» vien janvārī. Te ir ļoti silts – 19 grādi pat tad, ja radiatoriem siltums vispār «nogriezts»!» par renovētas mājas priekšrocībām priecājas Brīvības bulvāra 28 iedzīvotāja Dzidra Jurcāne. Līdzīgu viedokli pauž arī citu nosiltināto māju iemītnieki, un viņu viedokli apliecina saņemtie rēķini par siltumu: kamēr renovētas mājas iedzīvotājiem par siltumu janvārī jāmaksā 0,54 eiro kvadrātmetrā, citiem apkures izmaksas sasniedz pat 2,75 eiro bez PVN.

Sintija Čepanone

«Novembrī un decembrī par
siltumu samaksāju divus trīs latus, lai proporcionāli segtu kopējo
mājā patērētās siltumenerģijas rēķinu, taču dzīvoklī, pavisam
nedaudz pagriežot pie radiatora uzstādīto termoregulatoru, siltumu
«ielaidu» vien janvārī. Te ir ļoti silts – 19 grādi pat tad, ja
radiatoriem siltums vispār «nogriezts»!» par renovētas mājas
priekšrocībām priecājas Brīvības bulvāra 28 iedzīvotāja Dzidra
Jurcāne. Līdzīgu viedokli pauž arī citu nosiltināto māju
iemītnieki, un viņu viedokli apliecina saņemtie rēķini par siltumu:
kamēr renovētas mājas iedzīvotājiem par siltumu janvārī jāmaksā
0,54 eiro kvadrātmetrā, citiem apkures izmaksas sasniedz pat 2,75
eiro bez PVN.

Kopš 2008. gada, kad Vācijas un Latvijas
kopīgā vides aizsardzības projekta gaitā tika renovēta
daudzdzīvokļu māja 4. līnijā 1, SIA «Jelgavas nekustamā īpašuma
pārvalde» (JNĪP) īstenojusi jau desmit māju siltināšanu, tostarp
astoņās darbi paveikti ar ERAF līdzfinansējumu.

Renovēto māju iedzīvotāji norāda uz
diviem galvenajiem ieguvumiem: par siltumu nu viņi maksā gandrīz uz
pusi mazāk, bet nomainītās inženierkomunikācijas un sakārtotā
dzīves telpa ļauj ekonomēt uz avārijas darbu izmaksām.

Jau pirmās renovētās mājas mūsu pilsētā
apliecināja, ka vislielāko ekonomiju iespējams iegūt, ja veikta
pilna renovācija. «Tieši to arī dzīvokļu īpašniekiem cenšamies
skaidrot, akcentējot, ka arī finansiāli izdevīgāk ir visus darbus
veikt kompleksi, tas ir, māju ne tikai «ietērp kažokā», bet
vienlaicīgi arī veikt konstruktīvos uzlabojumus, piemēram,
pastiprināt balkonus, nojumes, nomainīt jumtu un sakārtot
inženierkomunikācijas – apkures, ventilācijas sistēmu, nomainīt
ūdens un kanalizācijas caurules. Vairumā gadījumu
inženierkomunikācijas mājās ir nolietojušās tik ļoti, ka kļuvušas
neefektīvas un iedzīvotājiem rada papildu izmaksas,» tā JNĪP
tehniskais direktors Oļegs Kukuts, piebilstot, ka, piemēram, Raiņa
ielas 10 dzīvokļu īpašnieki, renovējot ēku, līdzekļu ekonomijas
nolūkos apkures sistēmu nolēma nemainīt, tādēļ arī tās darbība nav
tik efektīva un gaidītais ietaupījums līdz ar to ir mazāks. «Taču
mēs, apzinoties iedzīvotāju maksātspēju, nevaram viņiem uzspiest
vienus vai otru darbus. Mēs varam tikai ieteikt un skaidrot
ieguldījumu lietderību, bet iedzīvotāju pašu ziņā ir, vai tos
veikt,» tā viņš.

O.Kukuts lēš, ka jau renovēto māju
iedzīvotāji bankai vidēji mēnesī maksā ap 30 eiro. «Taču summa
katram dzīvokļu īpašniekam var atšķirties. Tas atkarīgs gan no
aizdevuma termiņa, kas visbiežāk ir 10 – 15 gadi, gan no atsevišķā
dzīvokļa īpašumā paveiktajiem papildu darbiem, piemēram, vai
renovācijas procesā dzīvoklī tiek mainīti logi, radiatori, kā arī
no konkrētā dzīvokļa īpašnieka maksātspējas. Jāatzīst, ka vairāki
iedzīvotāji raduši iespēju par paveiktajiem darbiem daļēji vai
pilnībā norēķināties uzreiz, līdz ar to ikmēneša maksājums bankai
vai nu sarucis, vai jau pilnībā nomaksāts, un cilvēkam papildus nav
jāmaksā bankai procenti,» tā O.Kukuts.

Pēc mājas renovācijas JNĪP dzīvokļu
īpašniekiem piedāvā samazināt apsaimniekošanas maksu, jo, veicot
pilnu renovāciju, samazinās dažādu avāriju iespējamība, līdz ar to
arī šiem darbiem nepieciešamie līdzekļi. «Taču, jāatzīst,
iedzīvotāji ļoti atbildīgi izvērtē apsaimniekošanas maksas
samazināšanu, jo apzinās, ka uzkrātos līdzekļus, kas citkārt tiktu
izlietoti remontdarbiem, var novirzīt savas dzīves telpas
labiekārtošanai,» stāsta JNĪP valdes loceklis Juris Vidžis,
norādot, ka atsevišķu māju dzīvokļu īpašnieki, kas pēc renovācijas
samazināja apsaimniekošanas maksu, drīz vien pieņēmuši lēmumu to
tomēr paaugstināt, veidojot «drošības spilvenu».

 

Renovētās JNĪP mājas
Jelgavā

4. līnija 1 (2008.), Helmaņa iela 3
(2009.), Raiņa iela 3 (2011.), Brīvības bulvāris 28, Lāčplēša iela
19a, K.Barona iela 19, Raiņa iela 10 (2012.), Dobeles iela 8,
Dobeles iela 12, Raiņa iela 9 (2013.)

 

Foto: Vineta Zelča