«Novembrī un decembrī par siltumu samaksāju divus trīs latus, lai proporcionāli segtu kopējo mājā patērētās siltumenerģijas rēķinu, taču dzīvoklī, pavisam nedaudz pagriežot pie radiatora uzstādīto termoregulatoru, siltumu «ielaidu» vien janvārī. Te ir ļoti silts – 19 grādi pat tad, ja radiatoriem siltums vispār «nogriezts»!» par renovētas mājas priekšrocībām priecājas Brīvības bulvāra 28 iedzīvotāja Dzidra Jurcāne. Līdzīgu viedokli pauž arī citu nosiltināto māju iemītnieki, un viņu viedokli apliecina saņemtie rēķini par siltumu: kamēr renovētas mājas iedzīvotājiem par siltumu janvārī jāmaksā 0,54 eiro kvadrātmetrā, citiem apkures izmaksas sasniedz pat 2,75 eiro bez PVN.
Sintija Čepanone
Kopš 2008. gada, kad Vācijas un Latvijas kopīgā vides aizsardzības projekta gaitā tika renovēta daudzdzīvokļu māja 4. līnijā 1, SIA «Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde» (JNĪP) īstenojusi jau desmit māju siltināšanu, tostarp astoņās darbi paveikti ar ERAF līdzfinansējumu.
Renovēto māju iedzīvotāji norāda uz diviem galvenajiem ieguvumiem: par siltumu nu viņi maksā gandrīz uz pusi mazāk, bet nomainītās inženierkomunikācijas un sakārtotā dzīves telpa ļauj ekonomēt uz avārijas darbu izmaksām.
Jau pirmās renovētās mājas mūsu pilsētā apliecināja, ka vislielāko ekonomiju iespējams iegūt, ja veikta pilna renovācija. «Tieši to arī dzīvokļu īpašniekiem cenšamies skaidrot, akcentējot, ka arī finansiāli izdevīgāk ir visus darbus veikt kompleksi, tas ir, māju ne tikai «ietērp kažokā», bet vienlaicīgi arī veikt konstruktīvos uzlabojumus, piemēram, pastiprināt balkonus, nojumes, nomainīt jumtu un sakārtot inženierkomunikācijas – apkures, ventilācijas sistēmu, nomainīt ūdens un kanalizācijas caurules. Vairumā gadījumu inženierkomunikācijas mājās ir nolietojušās tik ļoti, ka kļuvušas neefektīvas un iedzīvotājiem rada papildu izmaksas,» tā JNĪP tehniskais direktors Oļegs Kukuts, piebilstot, ka, piemēram, Raiņa ielas 10 dzīvokļu īpašnieki, renovējot ēku, līdzekļu ekonomijas nolūkos apkures sistēmu nolēma nemainīt, tādēļ arī tās darbība nav tik efektīva un gaidītais ietaupījums līdz ar to ir mazāks. «Taču mēs, apzinoties iedzīvotāju maksātspēju, nevaram viņiem uzspiest vienus vai otru darbus. Mēs varam tikai ieteikt un skaidrot ieguldījumu lietderību, bet iedzīvotāju pašu ziņā ir, vai tos veikt,» tā viņš.
O.Kukuts lēš, ka jau renovēto māju iedzīvotāji bankai vidēji mēnesī maksā ap 30 eiro. «Taču summa katram dzīvokļu īpašniekam var atšķirties. Tas atkarīgs gan no aizdevuma termiņa, kas visbiežāk ir 10 – 15 gadi, gan no atsevišķā dzīvokļa īpašumā paveiktajiem papildu darbiem, piemēram, vai renovācijas procesā dzīvoklī tiek mainīti logi, radiatori, kā arī no konkrētā dzīvokļa īpašnieka maksātspējas. Jāatzīst, ka vairāki iedzīvotāji raduši iespēju par paveiktajiem darbiem daļēji vai pilnībā norēķināties uzreiz, līdz ar to ikmēneša maksājums bankai vai nu sarucis, vai jau pilnībā nomaksāts, un cilvēkam papildus nav jāmaksā bankai procenti,» tā O.Kukuts.
Pēc mājas renovācijas JNĪP dzīvokļu īpašniekiem piedāvā samazināt apsaimniekošanas maksu, jo, veicot pilnu renovāciju, samazinās dažādu avāriju iespējamība, līdz ar to arī šiem darbiem nepieciešamie līdzekļi. «Taču, jāatzīst, iedzīvotāji ļoti atbildīgi izvērtē apsaimniekošanas maksas samazināšanu, jo apzinās, ka uzkrātos līdzekļus, kas citkārt tiktu izlietoti remontdarbiem, var novirzīt savas dzīves telpas labiekārtošanai,» stāsta JNĪP valdes loceklis Juris Vidžis, norādot, ka atsevišķu māju dzīvokļu īpašnieki, kas pēc renovācijas samazināja apsaimniekošanas maksu, drīz vien pieņēmuši lēmumu to tomēr paaugstināt, veidojot «drošības spilvenu».
Renovētās JNĪP mājas Jelgavā
4. līnija 1 (2008.), Helmaņa iela 3 (2009.), Raiņa iela 3 (2011.), Brīvības bulvāris 28, Lāčplēša iela 19a, K.Barona iela 19, Raiņa iela 10 (2012.), Dobeles iela 8, Dobeles iela 12, Raiņa iela 9 (2013.)
Foto: Vineta Zelča