13 °C, 4.3 m/s, 73.8 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāRetro auto aprindās Jelgavas vārds nav svešs
Retro auto aprindās Jelgavas vārds nav svešs
17/07/2010

Braucot pa Lietuvas šoseju, abpus ielai vairāki automašīnu servisi. Neviens ne ar ko īpašu neizceļas. Tiesa, pirms kāda laika pie viena no viņiem gozējās maza dzeltena mašīnīte, tāda pasena pēc skata. Izrādās – jau 15 gadus riepu servisa «Dz Automeistars» līdzīpašnieks Dzintars Smikarsts nodarbojas ar senu braucamrīku restaurāciju un arī «CMZ» bija viņa paša lolojums. Šobrīd Dzintars strādā pie kara laika motocikla «BMW R35» un tautā sauktā «bobika» jeb «GAZ 69», lai jau drīzumā ar kādu no šiem spēkratiem piedalītos seno braucamrīku salidojumā.

Ilze Knusle-Jankevica

Braucot pa Lietuvas šoseju, abpus ielai vairāki automašīnu
servisi. Neviens ne ar ko īpašu neizceļas. Tiesa, pirms kāda laika
pie viena no viņiem gozējās maza dzeltena mašīnīte, tāda pasena pēc
skata. Izrādās – jau 15 gadus riepu servisa «Dz Automeistars»
līdzīpašnieks Dzintars Smikarsts nodarbojas ar senu braucamrīku
restaurāciju un arī «CMZ» bija viņa paša lolojums. Šobrīd Dzintars
strādā pie kara laika motocikla «BMW R35» un tautā sauktā «bobika»
jeb «GAZ 69», lai jau drīzumā ar kādu no šiem spēkratiem piedalītos
seno braucamrīku salidojumā.

Šādu cilvēku, kas nodarbotos ar antīku transporta līdzekļu
atjaunošanu un kolekcionēšanu, Jelgavas pusē nav daudz, bet tie,
kas ir, ir īsti fanātiķi. Tāds ir arī Dz.Smikarsts, kurš savulaik,
kad nebija darba, vecos «BMW» močus uzķīlēja un tad pārdeva. Tagad
viņš strādā pie kara laika – 1942. gada – modeļa «BMW R35» bez
blakusvāģa, kuru plānots savest kārtībā vēl šovasar. «Beidzot taisu
kaut ko priekš sevis. Šo modeli esmu nolēmis paturēt, lai varētu
piedalīties dažādos antīko braucamrīku salidojumos. Tā teikt, sev
par prieku,» tā DZ.Smikarsts, piebilstot, ka žēl jau ir pārdot savu
roku darbu, jo ar braucamajiem kopā pavadīts ilgs laiks. Paralēli
notiek darbs vēl pie trim motocikliem un divām automašīnām, bet
drīzumā gatavs varētu būt arī «bobiks». Dzintara kolekcijā šobrīd
ir tādi spēkrati kā 1938. gada motocikls «NSU», 1942. gada «Harley
Davidson», vēl viens «BMW» – lielāks un ar blakusvāģi –, kā arī
«Zaporožecs» jeb «vabolīte» un «Moskvičs» «Kārlītis». «Daru to sev
un citiem par prieku, daudzi man jau ir ieteikuši veidot muzeju.
Esmu par to domājis, bet tas nav tik vienkārši – vajadzīgas
piemērotas telpas, arī līdzekļi,» stāsta automeistars. Viņš atzīst,
ka veco autiņu atjaunošana ir dārgs prieks, turklāt vēl
nepieciešama pacietība, laiks un zināšanas. «Lai mazo mašīnīti
nokrāsotu vien, bija nepieciešami 800 lati, nemaz nerunājot par
virpošanas darbiem, detaļu iegādi un citām lietām,» Dzintars
ieskicē aptuvenās izmaksas. Viņš lēš, ka neejošu, bet atjaunojamu
mašīnu var iegādāties par apmēram 300 latiem, bet tās atjaunošana
varētu izmaksāt pat 2000 tūkstošus, ja ne vairāk. «Ir tikai viens
nosacījums – mašīna nedrīkst būt pārāk izrūsējusi un pārtaisīta, jo
es cenšos tās atjaunot tādas, kādas tās vēsturiski bijušas.»

Leģendārais «Vairogs»
Vēl viena antīko automobiļu cienītāju aprindās zināma persona ir
jelgavnieks Leons Kesmins, kurš gan īsti nevēlas runāt par savu
nodarbošanos. «Es jau neesmu nekāds speciālists, tikai dauzos starp
viņiem,» teic kungs. Par sevi un par retumiem, kas nonākuši viņa
īpašumā, runāt viņš atsakās. Vienīgais eksemplārs, ar kuru
L.Kesmins labprāt saista savu vārdu, ir leģendārā ugunsdzēsēju
automašīna «Vairogs», kas joprojām ir darba kārtībā un atrodas VUGD
Jelgavas depo. Tā izgatavota 1938. gadā tolaik lielākajā Baltijas
mašīnbūves uzņēmumā «Vairogs», bet, kad nonākusi L.Kesmina rokās,
mašīna vairs nav gājusi, tai nav bijis ne motora, ne tiltu un
vispār tā bijusi izmesta ārā. Bet meistaram izdevies mašīnu
atjaunot, un nu viņš ir gandarīts par padarīto. «Tā ir automašīna,
kuras priekšā cilvēki ņēmuši nost cepuri un krituši ceļos,»
piebilst kungs.

VUGD Zemgales reģiona brigādes Jelgavas daļas komandieris Artūrs
Hroļenko apstiprina, ka automašīna, kura pieder bijušajam dienesta
darbiniekam, ir darba kārtībā, bet ikdienā izmantota netiek. Tā
kalpo kā reprezentācijas auto ne tikai ar VUGD saistītos pasākumos,
bet arī dažādos antīko braucamrīku salidojumos.

Pārsteigums – balta «Čaika»
Maija beigās, muzejā atklājot mākslinieces Ivandas Spulles-Meieres
izstādi «Sirds.Satikšanās.Putni», pasākuma vaininiece uz to ieradās
baltā «Čaikā». To restaurējis mākslinieces vīrs Guntis Meiers. Viņš
stāsta, ka Latvijā saglabājušās ap 17 šāda modeļa automašīnas, no
kurām piecarpus ir Meieru īpašums. Divas «Čaikas» esot gatavas, bet
pārējās tiek izmantotas rezerves daļām. Guntis pats smej, ka senās
automašīnas esot viņa slimība.

Sākumā automašīna bijusi melna, tāda pati kā vēsturiski, bet
kādu reizi Guntim sanācis pabūt Tallinā, kur ieraudzījis baltu
«Čaiku». «Man tā mašīna tik ļoti iepatikās, ka nolēmu arī savu
pārkrāsot,» stāsta automašīnu restaurators. Tiesa, savulaik ražotas
gan baltas, gan melnas šī modeļa mašīnas, varbūt tāpēc lēmums
pārkrāsot «Čaiku» pieņemts tik viegli. «Vēlams jau skatīties, kāda
automašīna bijusi kādreiz, bet katrs īpašnieks dara, kā grib,»
nosaka G.Meiers.

Jautāts, vai Meieru ģimene bieži izbrauc ar antīkajiem
spēkratiem, Guntis atbild, ka šad tad pajokojas. «Tas ir pavisam
kas cits – tu brauc pa ielu, cilvēki skatās, rāda uz augšu paceltus
īkšķus un smaida. Pēdējos desmit gados Eiropas autobūvē ražotās
mašīnas ir ļoti tipveidīgas un līdzīgas, tāpēc šāda uzreiz iekrīt
acīs,» tā G.Meiers, piebilstot, ka senie automobiļi ir katrs ar
savu seju.

Šad tad ar kādu no «Čaikām» izbrauc arī ģimenes draugi,
visbiežāk kāzās vai kristībās, jo mašīna ir liela, septiņvietīga,
tomēr uz jautājumu, vai nākotnē retro auto izkonkurēs limuzīnus,
Guntis izvairās atbildēt. «Tā tomēr ir gaumes lieta, turklāt prieks
nav lēts,» tā viņš nosaka, uzreiz turpinot: «Protams, cita elegance
tai «Čaikai» ir.»

Atjauno «RAF» busiņu
Jāpiebilst, ka autobūves vēsturē Jelgavas vārds ierakstīts ar
sudraba, ja ne zelta burtiem, jo savulaik rūpnīca «RAF» bijusi
viena no lielākajām visā Baltijā. Latvijas Antīko automobiļu kluba
prezidents un Rīgas Motormuzeja vadītāja vietnieks Agris Šmits
stāsta, ka muzejs šobrīd atjauno vieno no Jelgavā ražotajiem
busiņiem «RAF 977E Tūrists», 1964. gada izlaidumu. To atraduši
kluba biedri, bet, tā kā pašu spēkiem atjaunot nav varējuši,
braucamais nodots muzejam, kur to restaurē. «Darbs ir sarežģīts, jo
mikroautobuss ir diezgan sliktā stāvoklī. Šobrīd notiek izpētes
darbs, automašīna tiek izjaukta un sagatavota restaurācijas
procesam,» stāsta A.Šmits. Kad mašīna būs atjaunota, tā būs vienīgā
tāda Latvijā. Muzeja pārstāvis pieļauj, ka pie vislabākā scenārija
mikriņu varētu dabūt gatavu gada laikā, bet procesu var paildzināt
ne vien līdzekļu trūkums, bet arī tas, ka nāksies meklēt
detaļas.

A.Šmits norāda, ka Motormuzejs «RAF» matojumam pēdējā laikā
pievērsies pastiprināti – tā rokās nonākuši vairāki busiņi, kuri
gaida savu kārtu.

Foto: Ivars Veiliņš, Krišjānis Grantiņš un no Dz.Smikarsta
arhīva