17.3 °C, 2.6 m/s, 89.1 %

Pilsētā

Risks būt pieķertam ir augsts
19/07/2008

Ik nedēļu izskan ziņas, ka Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) speciālisti tirdzniecības uzņēmumos atklājuši higiēnas normu pārkāpumus, konstatējuši pārkāpumus saistībā ar pārtikas derīguma termiņiem, aukstuma vitrīnām un līdzīgām lietām. Tāpat kā jo­projām laiku pa laikam atklājas, ka pēc nekvalitatīvas pārtikas ēšanas cilvēki saindējušies, saslimuši ar salmonelozi vai iedzīvojušies citās veselības problēmās. Turklāt īpaši aktuāli tas ir vasarā, kad siltajā laikā pārkāpumu kļūst vairāk.

Zane Auziņa

Ik nedēļu izskan ziņas, ka Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD)
speciālisti tirdzniecības uzņēmumos atklājuši higiēnas normu
pārkāpumus, konstatējuši pārkāpumus saistībā ar pārtikas derīguma
termiņiem, aukstuma vitrīnām un līdzīgām lietām. Tāpat kā jo­projām
laiku pa laikam atklājas, ka pēc nekvalitatīvas pārtikas ēšanas
cilvēki saindējušies, saslimuši ar salmonelozi vai iedzīvojušies
citās veselības problēmās. Turklāt īpaši aktuāli tas ir vasarā, kad
siltajā laikā pārkāpumu kļūst vairāk.

«Jelgavas Vēstnesis» uz sarunu aicina PVD Jelgavas pārvaldes
vadītāju Arnoldu Žilvinski, lai noskaidrotu, cik droši par pārtikas
kvalitāti varam būt mūsu pilsētas veikalos un kafejnīcās.
Tieši Jelgavā notika pēdējais Latvijā skaļais gadījums, kad pēc
lielveikala kulinārijas cehā gatavotas pārtikas iedzīvotāji saslima
ar salmonelozi. Cik šobrīd droši var justies cilvēki, pērkot
lielveikalu kulinārijas cehu produkciju?
Tas, ka pēc nekvalitatīvas pārtikas lietošanas uzturā cilvēki
saslimst ar salmonelozi vai citām slimībām, protams, ir satraucoši.
Taču varu apstiprināt, ka mūsu inspektori higiēnas prasībām gan
tirdzniecības, gan arī sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos pievērš
ļoti lielu uzmanību un risku esam samazinājuši līdz minimumam. Arī
gadījumā ar lielveikala «Maxima» kulinārijas cehu joprojām nav
skaidrs infekcijas avots, taču ir darīts viss, lai ko tādu
nepieļautu nākotnē. Ir noskaidrots, ka neviens no veikala
darbiniekiem nav bijis slims vai infekcijas pārnēsātājs, arī
lielveikalā nopietnus pārkāpumus nekonstatējām, tādēļ pieļaujam, ka
gaļa tika iepirkta jau inficēta, par ko pirmām kārtām atbildīgs
piegādātājs, nevis pārdevējs. Veikalam gan piespriedām 500 latu
naudas sodu, taču šajā gadījumā bija redzams, ka tas pats dara
daudz, turklāt bez priekšā teikšanas, lai situāciju uzlabotu.
Jāteic, Jelgavā lielākoties veikalniekiem rūp sava reputācija,
tādēļ pārkāpumi, ja arī tādi tiek pieļauti, lielākoties saistīti ar
nejaušību, nevis ļaunprātību. Katrā ziņā es pērku lielveikalu
kulinārijas cehu produkciju un nevaru sacīt, ka tās dēļ būtu
iedzīvojies veselības problēmās.
Kā ir ar daudz diskutētajiem jautājumiem par vecas pārtikas
izmantošanu kulinārijas produktu, piemēram, grilētās gaļas, arī
salātu pagatavošanā? Turklāt daudziem cilvēkiem ir pārliecība, ka
iepriekšējā dienā neiztirgotie salāti tiek mazgāti, lai tos tomēr
realizētu.
Arī es esmu šādus stāstus dzirdējis, taču man tam nav pierādījumu.
Neesam aiz rokas pieķēruši nevienu «salātu mazgātāju», un, ja
godīgi, man nešķiet, ka šādas darbības patiesi ir iespējamas.
Varbūt eksperimenta nolūkos pašam jāpamēģina kādu salātu porciju
izmazgāt, lai redzētu, kas no tā sanāk, taču šaubos, vai rezultāts
būtu ēdams, tāpat kā šaubos, vai tas spētu iegūt pārdošanai
piemērotu skatu. Mēs neesam pierādījuši, bet pieļaujam, ka
kulinārijas gatavotāji savai produkcijai var izmantot izejvielas,
kurām šajā vai tuvākajās dienās beigsies derīguma termiņš. Zināms,
ka gatavie salāti jārealizē 24 stundu laikā no to pagatavošanas
brīža, bet desai, kurai šodien beidzas derīguma termiņš, no
plauktiem ir jāpazūd. Tādēļ pieļauju, ka, sagriežot to salātos,
veikalnieki mēģina šīs produkcijas realizācijas termiņu mākslīgi
vēl uz dienu pagarināt. Taču daudzi tirgotāji produkcijai, kuras
realizācijas termiņš tuvojas beigām, organizē akciju, tādējādi to
šādā veidā pārdod par zemāku cenu, nevis vēlāk šmaucas ar salātiem.
Cilvēkiem, kas pārliecinoši stāsta, kā paši, strādājot kulinārijas
cehos, ir salātos griezuši vecu desu vai citus produktus pēc to
realizācijas termiņa beigām, vēlos jautāt, kur viņi bija brīdī, kad
šos nopietnos pārkāpumus pieļāva? Kāpēc viņi nekavējoties nevērsās
PVD, lai ziņotu par pārkāpumiem? Tas, ka šādi stāsti izskan
lielākoties no atlaistiem darbiniekiem, manī rada zināmas aizdomas
par to patiesumu. Katrā ziņā mēs veicam regulāras pārbaudes –
turklāt arī brīvdienās.
PVD inspektori patiesi strādā arī brīvdienās?
Jā, un ne viens vien tirgotājs, jo īpaši tie, kas darbojas Jelgavas
tirgus teritorijā, tam ir liecinieks. Mēs esam valsts iestāde, bet
vienlaikus esam arī kontrolējoša un uzraugoša institūcija, kas
nevar atļauties nestrādāt brīvdienās. Savulaik novērojām, ka
sestdienās, svētdienās atsevišķi tirgotāji, domājot, ka inspekcijai
brīvdiena, patiesi plauktos izliek preci, kuras derīguma termiņš ir
beidzies. Tagad nekas tāds vairs nenotiek – risks būt pieķertam un
saņemt sodu ir pārāk augsts.
Kad Jelgavā pēdējo reizi atklāts vecas pārtikas tirdzniecības
gadījums?
Pagājušajā mēnesī kādas degvielas uzpildes stacijas veikalā Jelgavā
atradām pārdošanā rozīnes, kurām jau vairākas dienas bija beidzies
derīguma termiņš. Tās bija iepakojumā, un pieļauju, ka pārkāpuma
iemesls ir neuzmanība, nevis ļaunprātība. Taču neatkarīgi no tā
tirdzniecības uzņēmumam tika piemērots sods. Jūlija pirmajās divās
nedēļās veikto pārbaužu laikā no kāda tirdzniecības uzņēmuma
izņēmām 2,74 kilogramus kūpinājumu, kam nebija nosakāms derīguma
termiņš. Tas gan vairāk saistāms ar pārkāpumiem un neprecizitātēm
dokumentācijā, nevis aizdomām, ka gaļa patiesi būtu veca. Taču, tā
kā dokumentu nebija, nevarējām pieļaut risku un to izņēmām. Kopumā
18 pārbaudēs, kas divu nedēļu laikā notikušas Jelgavā un rajonā,
tiešām kliedzošu pārkāpumu nav bijis.
Kas ir biežākie pārkāpumi, ko Jelgavā atklājat?
Higiēnas normu neievērošana – piemēram, vienā aukstuma vitrīnā
blakus izlikta svaiga gaļa un kūpinājumi vai tirgū uz aukstuma
vitrīnām mēdz būt izlikta gaļa, speķis un kauli, kas ir rupjšs
pārkāpums. Salīdzinoši bieži ir gadījumi, kad darbinieki nav
izgājuši obligāto apmācību vai nespēj uzrādīt derīgas medicīniskās
grāmatiņas. Apmācības jautājums lielā mērā saistīts ar milzīgo
kadru mainību tirdzniecības uzņēmumos, kā dēļ kāds darbinieks nav
nosūtīts uz PVD vai Sabiedrības veselības aģentūras organizētajiem
kursiem. Reizēm atklājam vēl kādu pārkāpumu, taču šie ir biežāk
konstatētie. Par tiem tad arī visbiežāk sastādām administratīvā
pārkāpuma protokolu un uzliekam sodu. Protams, šobrīd – vasaras
periodā – īpašu uzmanību pievēršam temperatūras režīmu ievērošanai,
taču arī te būtisku pārkāpumu tirdzniecības objektos nav. Tāpat
tādu nav Jelgavas tirgū, par kuru lielai daļai sabiedrības
izveidojies kļūdains priekšstats kā par vietu, kur kārtība nav
liela.
Vai kontrolējat ēdināšanu arī bērnu vasaras nometnēs?
Šogad Jelgavā un rajonā mūsu pārraudzībā ir 12 bērnu vasaras
nometnes, no tām pilsētā – viena. Un jāteic, ka pašlaik to pārbaužu
rezultāti ir pat ļoti labi. Redzams, ka ēdināšanu nometnēs organizē
pieredzējuši profesionāļi, kas apzināti izvēlējušies šādu sezonas
darba specifiku un pieiet tam ļoti nopietni.
Tātad jelgavnieki uz veikaliem un ēstuvēm var iet mierīgu sirdi un
būt pārliecināti, ka pārtika problēmas nesagādās?
Tā tam jābūt, un par 99 procentiem garantēju, ka tā tas arī ir.
Taču, ja kādam tomēr gadās pamanīt pārkāpumu, aicinu par to ziņot
PVD. Tāpat aicinu cilvēkus saglabāt čekus par pirkumu, kas vēlāk
sūdzības gadījumā ir nepieciešami, lai veikalu sauktu pie
atbildības, ja pārkāpums tomēr atklājies. Taisnības labad gan
jāpiebilst, ka ne visos gadījumos, kad saņemam sūdzību, preces
neatbilstošā kvalitātē vainojams veikals – nereti grēko arī paši
pircēji. Piemēram, ja cilvēks pa dienu nopērk salātus, pēc tam vēl
vairākas stundas staigā pa veikaliem, bet salāti tikmēr atrodas
sakarsušā mašīnā, tad nevajadzētu būt īpaši pārsteigtam, ka vakarā,
kad tos izdomā ēst, izrādās, ka salāti jau saskābuši. Te vainot
veikalu būtu nevietā – jāatceras, ka brīdī, kad pārtika ir
nopirkta, atbildība par tās uzglabāšanu atbilstošā režīmā jāuzņemas
pašam pircējam.
Kuriem produktiem karstajā laikā iedzīvotājus aicināt pievērst
īpašu uzmanību?
Uzmanība jāpievērš vienmēr, bet siltajos vasaras mēnešos vēl jo
lielāka uzmanība jāpievērš svaigai gaļai, īpaši maltai. Te
drošākais risinājums ir lūgt veikalniekam jūsu acu priekšā samalt
izvēlēto gaļu. Drošāk ir arī iegādāties vakuumiepakojumā fasētu
gaļu, kurai, glabātai atbilstošā temperatūras režīmā, derīguma
termiņš ir pat par divām dienām ilgāks nekā vienkārši svaigi maltai
gaļai veikala vitrīnā – pēdējai jābūt pārdotai ne vēlāk kā 24
stundu laikā. Protams, lielāka uzmanība jāpievērš arī citiem
dzīvnieku izcelsmes produktiem, tostarp zivīm, pienam, piena
produktiem. Tāpat jāskatās uz to, kādos apstākļos glabātas kūkas ar
putukrējuma pildījumu, kas vasaras periodā ir vēl viena riska
produktu kategorija. Taču, kā jau teicu, lai arī kopš maija
strādājam pastiprinātā režīmā, kliedzošus pārkāpumus tirdzniecības
un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos neesam konstatējuši. Bet jau
minētais gadījums ar salmonelozi drīzāk ir izņēmums un varbūtība,
no kuras neviens nekad nav pasargāts, nevis loģisks ilgstošu
pārkāpumu rezultāts.
Tāpat būtiskus pārkāpumus neesam konstatējuši izbraukuma
tirdzniecības vietās. Tāpēc secinu, ka tirgotājiem rūp klients un
sava reputācija – viņi apzinās, ka kā vienu, tā otru var viegli
pazaudēt, bet atgūt būs jau krietni grūtāk, tādēļ strādā tā, lai
uzticību nezaudētu.