Ik nedēļu izskan ziņas, ka Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) speciālisti tirdzniecības uzņēmumos atklājuši higiēnas normu pārkāpumus, konstatējuši pārkāpumus saistībā ar pārtikas derīguma termiņiem, aukstuma vitrīnām un līdzīgām lietām. Tāpat kā joprojām laiku pa laikam atklājas, ka pēc nekvalitatīvas pārtikas ēšanas cilvēki saindējušies, saslimuši ar salmonelozi vai iedzīvojušies citās veselības problēmās. Turklāt īpaši aktuāli tas ir vasarā, kad siltajā laikā pārkāpumu kļūst vairāk.
Zane Auziņa Ik nedēļu izskan ziņas, ka Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) speciālisti tirdzniecības uzņēmumos atklājuši higiēnas normu pārkāpumus, konstatējuši pārkāpumus saistībā ar pārtikas derīguma termiņiem, aukstuma vitrīnām un līdzīgām lietām. Tāpat kā joprojām laiku pa laikam atklājas, ka pēc nekvalitatīvas pārtikas ēšanas cilvēki saindējušies, saslimuši ar salmonelozi vai iedzīvojušies citās veselības problēmās. Turklāt īpaši aktuāli tas ir vasarā, kad siltajā laikā pārkāpumu kļūst vairāk.
«Jelgavas Vēstnesis» uz sarunu aicina PVD Jelgavas pārvaldes vadītāju Arnoldu Žilvinski, lai noskaidrotu, cik droši par pārtikas kvalitāti varam būt mūsu pilsētas veikalos un kafejnīcās. Tieši Jelgavā notika pēdējais Latvijā skaļais gadījums, kad pēc lielveikala kulinārijas cehā gatavotas pārtikas iedzīvotāji saslima ar salmonelozi. Cik šobrīd droši var justies cilvēki, pērkot lielveikalu kulinārijas cehu produkciju? Tas, ka pēc nekvalitatīvas pārtikas lietošanas uzturā cilvēki saslimst ar salmonelozi vai citām slimībām, protams, ir satraucoši. Taču varu apstiprināt, ka mūsu inspektori higiēnas prasībām gan tirdzniecības, gan arī sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos pievērš ļoti lielu uzmanību un risku esam samazinājuši līdz minimumam. Arī gadījumā ar lielveikala «Maxima» kulinārijas cehu joprojām nav skaidrs infekcijas avots, taču ir darīts viss, lai ko tādu nepieļautu nākotnē. Ir noskaidrots, ka neviens no veikala darbiniekiem nav bijis slims vai infekcijas pārnēsātājs, arī lielveikalā nopietnus pārkāpumus nekonstatējām, tādēļ pieļaujam, ka gaļa tika iepirkta jau inficēta, par ko pirmām kārtām atbildīgs piegādātājs, nevis pārdevējs. Veikalam gan piespriedām 500 latu naudas sodu, taču šajā gadījumā bija redzams, ka tas pats dara daudz, turklāt bez priekšā teikšanas, lai situāciju uzlabotu. Jāteic, Jelgavā lielākoties veikalniekiem rūp sava reputācija, tādēļ pārkāpumi, ja arī tādi tiek pieļauti, lielākoties saistīti ar nejaušību, nevis ļaunprātību. Katrā ziņā es pērku lielveikalu kulinārijas cehu produkciju un nevaru sacīt, ka tās dēļ būtu iedzīvojies veselības problēmās. Kā ir ar daudz diskutētajiem jautājumiem par vecas pārtikas izmantošanu kulinārijas produktu, piemēram, grilētās gaļas, arī salātu pagatavošanā? Turklāt daudziem cilvēkiem ir pārliecība, ka iepriekšējā dienā neiztirgotie salāti tiek mazgāti, lai tos tomēr realizētu. Arī es esmu šādus stāstus dzirdējis, taču man tam nav pierādījumu. Neesam aiz rokas pieķēruši nevienu «salātu mazgātāju», un, ja godīgi, man nešķiet, ka šādas darbības patiesi ir iespējamas. Varbūt eksperimenta nolūkos pašam jāpamēģina kādu salātu porciju izmazgāt, lai redzētu, kas no tā sanāk, taču šaubos, vai rezultāts būtu ēdams, tāpat kā šaubos, vai tas spētu iegūt pārdošanai piemērotu skatu. Mēs neesam pierādījuši, bet pieļaujam, ka kulinārijas gatavotāji savai produkcijai var izmantot izejvielas, kurām šajā vai tuvākajās dienās beigsies derīguma termiņš. Zināms, ka gatavie salāti jārealizē 24 stundu laikā no to pagatavošanas brīža, bet desai, kurai šodien beidzas derīguma termiņš, no plauktiem ir jāpazūd. Tādēļ pieļauju, ka, sagriežot to salātos, veikalnieki mēģina šīs produkcijas realizācijas termiņu mākslīgi vēl uz dienu pagarināt. Taču daudzi tirgotāji produkcijai, kuras realizācijas termiņš tuvojas beigām, organizē akciju, tādējādi to šādā veidā pārdod par zemāku cenu, nevis vēlāk šmaucas ar salātiem. Cilvēkiem, kas pārliecinoši stāsta, kā paši, strādājot kulinārijas cehos, ir salātos griezuši vecu desu vai citus produktus pēc to realizācijas termiņa beigām, vēlos jautāt, kur viņi bija brīdī, kad šos nopietnos pārkāpumus pieļāva? Kāpēc viņi nekavējoties nevērsās PVD, lai ziņotu par pārkāpumiem? Tas, ka šādi stāsti izskan lielākoties no atlaistiem darbiniekiem, manī rada zināmas aizdomas par to patiesumu. Katrā ziņā mēs veicam regulāras pārbaudes – turklāt arī brīvdienās. PVD inspektori patiesi strādā arī brīvdienās? Jā, un ne viens vien tirgotājs, jo īpaši tie, kas darbojas Jelgavas tirgus teritorijā, tam ir liecinieks. Mēs esam valsts iestāde, bet vienlaikus esam arī kontrolējoša un uzraugoša institūcija, kas nevar atļauties nestrādāt brīvdienās. Savulaik novērojām, ka sestdienās, svētdienās atsevišķi tirgotāji, domājot, ka inspekcijai brīvdiena, patiesi plauktos izliek preci, kuras derīguma termiņš ir beidzies. Tagad nekas tāds vairs nenotiek – risks būt pieķertam un saņemt sodu ir pārāk augsts. Kad Jelgavā pēdējo reizi atklāts vecas pārtikas tirdzniecības gadījums? Pagājušajā mēnesī kādas degvielas uzpildes stacijas veikalā Jelgavā atradām pārdošanā rozīnes, kurām jau vairākas dienas bija beidzies derīguma termiņš. Tās bija iepakojumā, un pieļauju, ka pārkāpuma iemesls ir neuzmanība, nevis ļaunprātība. Taču neatkarīgi no tā tirdzniecības uzņēmumam tika piemērots sods. Jūlija pirmajās divās nedēļās veikto pārbaužu laikā no kāda tirdzniecības uzņēmuma izņēmām 2,74 kilogramus kūpinājumu, kam nebija nosakāms derīguma termiņš. Tas gan vairāk saistāms ar pārkāpumiem un neprecizitātēm dokumentācijā, nevis aizdomām, ka gaļa patiesi būtu veca. Taču, tā kā dokumentu nebija, nevarējām pieļaut risku un to izņēmām. Kopumā 18 pārbaudēs, kas divu nedēļu laikā notikušas Jelgavā un rajonā, tiešām kliedzošu pārkāpumu nav bijis. Kas ir biežākie pārkāpumi, ko Jelgavā atklājat? Higiēnas normu neievērošana – piemēram, vienā aukstuma vitrīnā blakus izlikta svaiga gaļa un kūpinājumi vai tirgū uz aukstuma vitrīnām mēdz būt izlikta gaļa, speķis un kauli, kas ir rupjšs pārkāpums. Salīdzinoši bieži ir gadījumi, kad darbinieki nav izgājuši obligāto apmācību vai nespēj uzrādīt derīgas medicīniskās grāmatiņas. Apmācības jautājums lielā mērā saistīts ar milzīgo kadru mainību tirdzniecības uzņēmumos, kā dēļ kāds darbinieks nav nosūtīts uz PVD vai Sabiedrības veselības aģentūras organizētajiem kursiem. Reizēm atklājam vēl kādu pārkāpumu, taču šie ir biežāk konstatētie. Par tiem tad arī visbiežāk sastādām administratīvā pārkāpuma protokolu un uzliekam sodu. Protams, šobrīd – vasaras periodā – īpašu uzmanību pievēršam temperatūras režīmu ievērošanai, taču arī te būtisku pārkāpumu tirdzniecības objektos nav. Tāpat tādu nav Jelgavas tirgū, par kuru lielai daļai sabiedrības izveidojies kļūdains priekšstats kā par vietu, kur kārtība nav liela. Vai kontrolējat ēdināšanu arī bērnu vasaras nometnēs? Šogad Jelgavā un rajonā mūsu pārraudzībā ir 12 bērnu vasaras nometnes, no tām pilsētā – viena. Un jāteic, ka pašlaik to pārbaužu rezultāti ir pat ļoti labi. Redzams, ka ēdināšanu nometnēs organizē pieredzējuši profesionāļi, kas apzināti izvēlējušies šādu sezonas darba specifiku un pieiet tam ļoti nopietni. Tātad jelgavnieki uz veikaliem un ēstuvēm var iet mierīgu sirdi un būt pārliecināti, ka pārtika problēmas nesagādās? Tā tam jābūt, un par 99 procentiem garantēju, ka tā tas arī ir. Taču, ja kādam tomēr gadās pamanīt pārkāpumu, aicinu par to ziņot PVD. Tāpat aicinu cilvēkus saglabāt čekus par pirkumu, kas vēlāk sūdzības gadījumā ir nepieciešami, lai veikalu sauktu pie atbildības, ja pārkāpums tomēr atklājies. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka ne visos gadījumos, kad saņemam sūdzību, preces neatbilstošā kvalitātē vainojams veikals – nereti grēko arī paši pircēji. Piemēram, ja cilvēks pa dienu nopērk salātus, pēc tam vēl vairākas stundas staigā pa veikaliem, bet salāti tikmēr atrodas sakarsušā mašīnā, tad nevajadzētu būt īpaši pārsteigtam, ka vakarā, kad tos izdomā ēst, izrādās, ka salāti jau saskābuši. Te vainot veikalu būtu nevietā – jāatceras, ka brīdī, kad pārtika ir nopirkta, atbildība par tās uzglabāšanu atbilstošā režīmā jāuzņemas pašam pircējam. Kuriem produktiem karstajā laikā iedzīvotājus aicināt pievērst īpašu uzmanību? Uzmanība jāpievērš vienmēr, bet siltajos vasaras mēnešos vēl jo lielāka uzmanība jāpievērš svaigai gaļai, īpaši maltai. Te drošākais risinājums ir lūgt veikalniekam jūsu acu priekšā samalt izvēlēto gaļu. Drošāk ir arī iegādāties vakuumiepakojumā fasētu gaļu, kurai, glabātai atbilstošā temperatūras režīmā, derīguma termiņš ir pat par divām dienām ilgāks nekā vienkārši svaigi maltai gaļai veikala vitrīnā – pēdējai jābūt pārdotai ne vēlāk kā 24 stundu laikā. Protams, lielāka uzmanība jāpievērš arī citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, tostarp zivīm, pienam, piena produktiem. Tāpat jāskatās uz to, kādos apstākļos glabātas kūkas ar putukrējuma pildījumu, kas vasaras periodā ir vēl viena riska produktu kategorija. Taču, kā jau teicu, lai arī kopš maija strādājam pastiprinātā režīmā, kliedzošus pārkāpumus tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos neesam konstatējuši. Bet jau minētais gadījums ar salmonelozi drīzāk ir izņēmums un varbūtība, no kuras neviens nekad nav pasargāts, nevis loģisks ilgstošu pārkāpumu rezultāts. Tāpat būtiskus pārkāpumus neesam konstatējuši izbraukuma tirdzniecības vietās. Tāpēc secinu, ka tirgotājiem rūp klients un sava reputācija – viņi apzinās, ka kā vienu, tā otru var viegli pazaudēt, bet atgūt būs jau krietni grūtāk, tādēļ strādā tā, lai uzticību nezaudētu.
16.7 °C,
1.7 m/s,
98.6 % 
16.7 °C,
1.7 m/s,
98.6 %