22.2 °C, 2.9 m/s, 52.6 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāRobežu noņemšana atnes jaunus noziegumus
Robežu noņemšana atnes jaunus noziegumus
23/12/2008

«Noziedzības līmenis nav būtiski audzis, toties klāt nākuši jauni, iepriekš Latvijā nebijuši smagi noziegumi, kas policistiem liek turēt roku uz pulsa, mācīties un stiprināt iekšējo sadarbību starp struktūrvienībām,» tā gadu kopš Latvijas pievienošanās Šengenas zonas valstīm raksturo Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieka vietnieks Kaspars Rekscs.

«Noziedzības līmenis nav
būtiski audzis, toties klāt nākuši jauni, iepriekš Latvijā nebijuši
smagi noziegumi, kas policistiem liek turēt roku uz pulsa, mācīties
un stiprināt iekšējo sadarbību starp struktūrvienībām,» tā gadu
kopš Latvijas pievienošanās Šengenas zonas valstīm raksturo
Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Kriminālpolicijas
priekšnieka vietnieks Kaspars Rekscs.
Noziedzības kāpums, īpaši saistībā ar nelegālo imigrāciju,
dažādu preču, arī narkotiku kontrabanda un līdzīgi noziegumi bija
tie, kuru palielināšanos pirms Latvijas pievienošanās Šengenas
zonas valstīm prognozēja dažādas amatpersonas. Šodien, vērojot
notiekošo, policija Jelgavā neņemas apgalvot, ka prognozes tiešām
piepildījušās, taču netrūkst arī jaunu, iepriekš neparedzētu.
«Iespējams, Rīgā – īpaši tas attiecināms uz lidostu un ostu –
narkotiku aizturēšanas gadījumi ir palielinājušies. No plašsaziņas
līdzekļiem ir zināms, ka pārtverti un novērsti arī vairāki
ievērojamu naudas summu nelikumīgi ievešanas mēģinājumi. Taču
Jelgavā un rajonā mēs to nevaram novērot. Mums ir palielinājies ar
narkotikām saistīto noziegumu atklāšanas skaits, bet to vairāk
saistām ar darba intensitāti konkrētās jomas noziegumu atklāšanā,
nevis narkotiku strauju izplatību,» vērtē K.Rekscs. Toties tieši ar
robežu noņemšanu policija saista vairākus jauna tipa nozieguma
veidus.
Lietuvieši «ienes» jaunu 
krāpšanas shēmu
Ir vairāki noziegumu veidi, kas vēl pirms gada Latvijā nebija
sastopami, toties bija plaši izplatīti kaimiņvalstīs, taču tagad ir
arī pie mums. «Jāmin krāpšanas gadījumi, kad cilvēks, uzdodoties
par policijas darbinieku, izkrāpa ievērojamas naudas summas.
Darbības princips šeit bija salīdzinoši vienkāršs, turklāt visos
gadījumos tika izmantots viens standarts. Cilvēkam, galvenokārt
gados vecākām personām, piezvanīja kāds vīrietis un informēja, ka
konkrētās personas radinieks izraisījis satiksmes negadījumu ar
cietušajiem. Zvanītājs apgalvoja, ka gadījumā, ja avārijas
izraisītāja piederīgie samaksās noteiktu naudas summu (sākotnēji
tika prasīta vismaz trīs četrus tūkstošus latu liela maksa),
negadījums netiks noformēts un radiniekam kriminālatbildība
nedraudēs. Darbojoties pēc šādas shēmas, Jelgavā un rajonā izdevās
apkrāpt četrus cilvēkus, bet viens krāpšanas gadījums neizdevās.
Policija aizdomās par tiem aizturēja kādu 1989. gadā dzimušu
Lietuvas pilsoni,» stāsta K.Rekscs. Viņš piebilst – Lietuvā šāda
veida krāpšanas mēģinājumi jau iepriekš bija gandrīz tikpat bieži
kā iesnas rudenī, tāpēc cilvēki pret tiem izturas piesardzīgi.
Savukārt Latvijā, kur līdzīgas lietas līdz šā gada vidum nebija
pazīstamas, cilvēkus bija daudz vieglāk apkrāpt. «Bija gadījumi,
kad krāpniekiem tiek samaksāti divi vai pusotrs tūkstotis latu,
taču ir fiksētas arī epizodes, kur viņi samierinās ar pārsimts latu
lielu «peļņu». Šie cilvēki ņēma visu naudu, ko upuris varēja
samaksāt. Bija arī gadījums, kad krāpnieki ar cietušo pat vienojas
par tikšanos pie bankas, kur cilvēks solījās izņemt no konta visu
naudu un viņiem atdot,» atklāj K.Rekscs. Tiesa, pēc tam, kad
šoruden policijai izdevās aizturēt jau minēto lietuvieti – ar
tiesas sankciju viņš joprojām ir apcietinājumā –, jauni šādas
krāpšanas gadījumi vairs nav fiksēti. Jāpiebilst, ka saistībā ar
šīm krāpšanām policija pārbaudīja vēl divas personas, tostarp vienu
sievieti. Tiesa, tām apsūdzība šobrīd nav uzrādīta.
Bankomātu zādzības sākās pēc pievienošanās Šengenai
Tāpat policija ar kaimiņvalsts Lietuvas pilsoņiem saista arī
šogad aktuālos juvelierizstrādājumu un kažokādu veikalu apzagšanas,
kā arī bankomātu zādzības gadījumus. Jelgavā un rajonā šādi
taranēti trīs bankomāti. No šiem gadījumiem sekmīgs bijis vien
pirmais, kad nozagts bankomāts Elejā, kuru no Lietuvas robežas šķir
vien daži kilometri. «Šobrīd ir zināms, ka daudzajās bankomātu un
juvelierizstrādājumu veikalu zādzībās Latvijā vainojami dažādi
grupējumi. Acīmredzot arī noziedzīgi noskaņotās personas mēdz viena
no otras «aizņemties» idejas, ko cenšas realizēt savā darbībā. Taču
Jelgavas policijai ir pamatotas aizdomas, ka personas, kas
bankomātus taranēja Jelgavā un rajonā, iebraukušas no Lietuvas,»
stāsta Jelgavas Kriminālpolicijas priekšnieka vietnieks. Visos
trijos bankomātu zādzības un zādzības mēģinājumu gadījumos turpinās
izmeklēšana. Aizdomās turamās personas nav aizturētas. Izmeklēšanas
interesēs policija neizpauž detaļas par izmeklēšanas gaitu, taču
varbūtība, ka vainīgi varētu būt kaimiņvalsts pilsoņi, esot vērā
ņemama. 
Latvieši Lietuvas 
pusē tračus netaisot
Pēc pievienošanās Šengenas zonai un robežu «noņemšanas» bijuši
vairāki gadījumi, kad acīmredzot karstasinīgākie lietuvieši
apmeklējuši Latvijas pierobežas pilsētu naktsklubus un sarīkojuši
pamatīgus jandāliņus. «Šie gadījumi gan vairāk saistāmi ar Bausku,
nevis Jelgavu. Taču, ņemot vērā, ka arī Jelgavā ir pietiekami
daudzpusīgas nakts atpūtas iespējas, mums jābūt gataviem, ka
kašķēties griboši kaimiņi var parādīties arī Jelgavā,» spriež
K.Rekscs. Savukārt par Latvijas pavalstnieku uzdarbošanos tuvumā
esošajā Lietuvā gan neesot dzirdēts. «Pēdējos mēnešos būtisks darbs
ir ieguldīts dienestu iekšējās komunikācijas uzlabošanā gan
Latvijas teritorijā, gan arī sadarbībā ar Šengenas zonas, īpaši
kaimiņvalstu, struktūrvienībām. Tas arī ir galvenais veids, kā
policija spēj cīnīties ar dažādajiem grupējumiem, kas darbojas,
neņemot vērā teritorijas robežas. Taču par to, ka kaimiņiem
lietuviešiem mūsu valsts pilsoņi būtu radījuši papildus slodzi, nav
dzirdēts,» tā policists. 
Robežu noņemšana 
palīdz arī likumības sargiem
K.Rekscs vien piebilst, ka pēdējos mēnešos aizvien izplatītāki
kļūst mantiskie noziegumi, tostarp arī apdrošinātāju krāpšana.
Proti, aizvien biežāki ir gadījumi, kad dārgu automašīnu īpašnieki
policijai un apdrošinātājiem paziņo par auto zādzību, bet patiesībā
paši mašīnu nobēdzina un cenšas izkrāpt vairāku tūkstošu vērto
KASKO apdrošināšanas atlīdzību. Tiesa, šie noziegumi vairāk tiek
saistīti ar vispārējo Latvijas valsts ekonomisko situāciju, nevis
Šengenas zonu. «Vienīgā saistība ar robežu noņemšanu ir tā, ka mūsu
noziedznieki kļūst aizvien kreatīvāki un labprāt aizņemas arī
kaimiņu idejas. Tas nozīmē, ka arī policijai cīņā ar šiem
noziegumiem jābūt izdomas bagātākai. Taču fakts ir arī tas, ka pēc
robežu noņemšanas tiesībsargājošajām iestādēm daudz vienkāršāk ir
veikt darbības kaimiņvalsts teritorijā, tātad – robežu nav ne vien
noziedzniekiem, bet arī viņu tvarstītājiem. Pagaidām mēs notikumu
attīstībai spējam izsekot. Neredzam arī iemeslu, lai kas mainītos
pēc gada, diviem vai desmit,» sarunu noslēdz Jelgavas Policijas
pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieka vietnieks.