Šā gada pašvaldības budžetā kā līdzfinansējums privātmāju saimniekiem iezīmēti 30 000 eiro kanalizācijas tīklu un to pieslēguma vietu izbūvei ielās, kurās pašlaik nav nodrošināta iespēja pieslēgties šīm pilsētas komunikācijām. Šo iespēju, sedzot ne mazāk kā pusi izmaksu, gatavi izmantot trīs ielu iedzīvotāji, un pašlaik jau izsludināta cenu aptauja par kanalizācijas tīklu būvdarbiem Lauksaimnieku, Madaru un Ķeguma ielā.
Sintija Čepanone
SIA «Jelgavas ūdens» Projektu īstenošanas grupas vadītāja Ieva Strode stāsta, ka kopumā tika saņemti četri iesniegumi par iedzīvotāju līdzdalību ielas kanalizācijas tīklu un to pieslēguma vietu izbūvē, taču viens pieteikums neatbilda prasībām, līdz ar to lēmums piešķirt pašvaldības līdzfinansējumu pieņemts par trim ielām. Atbilstoši iedzīvotāju iesniegtajai dokumentācijai šim mērķim no pašvaldības budžeta būs nepieciešami 21 599,62 eiro – otru pusi izmaksu gatavi segt paši iedzīvotāji.
«Lauksaimnieku ielā kanalizācijas tīklus plānots izbūvēt 55 metru kopgarumā, izveidojot divus pieslēgumus, Ķeguma ielā jaunizbūvēto tīklu kopgarums būs 152 metri, nodrošinot iespēju pilsētas kanalizācijai pieslēgt četras privātmājas, savukārt visaktīvākie bijuši Madaru ielas iedzīvotāji – šajā ielā kanalizācijas tīkli tiks izbūvēti 171 metra garumā, izveidojot septiņus pieslēgumus,» stāsta I.Strode, piebilstot, ka cenu aptauja par būvdarbiem šajās ielās noslēgsies 28. augustā, savukārt darbus plānots pabeigt līdz novembra vidum. «Būtiski atzīmēt, ka pašvaldības līdzfinansējums 50 procentu apmērā paredzēts tikai ielas kanalizācijas tīkla un pievada izbūvei līdz sarkanajai līnijai, savukārt iedzīvotājiem par saviem līdzekļiem papildus jānodrošina pievada izbūve savā privātajā teritorijā līdz sarkanajai līnijai,» tā viņa.
Artis Erdmanis no Madaru ielas neslēpj, ka panākt privātmāju saimnieku vienošanos par šiem darbiem nav bijis viegli, taču par iespēju arī Madaru ielas mājām nodrošināt pieslēgumu pilsētas kanalizācijas tīklam aktīvākie iedzīvotāji cīnījušies jau kopš 2007. gada. ««Jelgavas ūdenī» neskaitāmas reizes interesējāmies par šādu iespēju, līdz beidzot uzzinājām par domes lēmumu šiem darbiem līdztekus iedzīvotāju ieguldījumiem nodrošināt arī pašvaldības līdzfinansējumu. Mobilizējām savus spēkus un iesniedzām visus nepieciešamos dokumentus – iesniegumu, tehnisko projektu un plānoto darbu izmaksu tāmi. Veidojot tāmi, aptaujājām trīs četrus uzņēmumus, izraugoties mums izdevīgāko piedāvājumu. Tagad atliek cerēt, ka mūsu izraudzītā firma, kā solīts, arī startēs cenu aptaujā, turklāt ar tādu pašu piedāvājumu, ar kādu esam rēķinājušies mēs,» stāsta Madaru ielas iedzīvotāju pārstāvis.
Pēc pašreizējām aplēsēm, ielas kanalizācijas tīkla izbūvei līdztekus pašvaldības atbalstam no vienas privātmājas Madaru ielā būs nepieciešami ap 3000 eiro plus vēl jāsedz darbu izmaksas par pievada izbūvi līdz mājai. «Gala summa būs atkarīga no cenu aptaujā iesniegtajiem piedāvājumiem – var gadīties, ka būsim spiesti piemest, var gadīties, ka maksāsim mazāk. Taču mūsu mērķis ir panākt, ka beidzot arī Madaru ielā dzīvojošajiem ir nodrošināta iespēja pieslēgt savu īpašumu pilsētas kanalizācijas tīkliem,» saka A.Erdmanis. Tiesa, šajā ielā kopumā plānots izbūvēt septiņus pieslēgumus – Madaru ielā 10, 12, 13, 15, 17, 19 un 21 –, taču darbu izmaksas reāli segs četru privātmāju saimnieki.
Jāpiebilst, ka iepirkuma procedūru par ielas kanalizācijas tīklu un pieslēguma vietu izbūvi un būvuzraudzību organizē SIA «Jelgavas ūdens», iekļaujot iepirkuma komisijā pašvaldības pārstāvi un iesnieguma iesniedzēju pārstāvi. Savukārt pēc pieslēguma izbūves jaunā infrastruktūra nonāks SIA «Jelgavas ūdens» pārziņā.
Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods vērtē, ka iedzīvotāju atsaucība, pretendējot uz pašvaldības līdzfinansējumu maģistrālā kanalizācijas tīkla izbūvē, atbilst reālajam pieprasījumam – šajā gadā šo programmu vēlas izmantot to ielu iedzīvotāji, kas jau ilgstošākā laika posmā interesējušies par iespējām savu privātmāju pieslēgt pilsētas kanalizācijai. «Nav noslēpums, ka, īstenojot ūdenssaimniecības tīklu paplašināšanu ar ES atbalstu, virknē ielu nodrošināta iespēja savu īpašumu pieslēgt pilsētas komunikācijām, taču to daudzi nemaz neizmanto. Šajā gadījumā iedzīvotāji paši mērķtiecīgi virzās uz to, lai varētu dzīvot sakārtotā un ar notekūdeņiem nepiesārņotā vidē,» spriež J.Strods. Viņš pārliecināts, ka šogad īstenotā kanalizācijas tīklu paplašināšana, kas tiks realizēta, pašvaldībai sadarbojoties ar iedzīvotājiem, būs pozitīvs piemērs un kalpos par iedrošinājumu arī citu ielu iedzīvotājiem vienoties par šādiem darbiem.
«Šogad šim mērķim pašvaldības budžetā tika iezīmēti 30 000 eiro, līdzekļus paredzot no dabas resursu nodokļa ieņēmumiem – tos drīkst izlietot tikai apkārtējās vides uzlabošanai. Tā kā atbilstoši iedzīvotāju iesniegumiem apgūti būs ap 21,5 tūkstoši eiro, atlikusī summa tiks novirzīta citiem vides uzlabošanas darbiem pilsētā. Taču esmu pārliecināts, ka arī nākamgad šī programma turpināsies, un es iestāšos par to, lai atbalsta summa netiktu samazināta,» tā domes priekšsēdētāja vietnieks.
Jāpiebilst, ka pašvaldība tikai par saviem līdzekļiem kanalizācijas tīklu un pieslēguma vietu izbūvi visās ielās, kuru iedzīvotājiem tas būtu aktuāli, nevar veikt ierobežoto budžeta līdzekļu dēļ. Tāpat arī ar ES atbalstu īstenotā ūdenssaimniecības attīstības projekta gaitā nav iespējams aptvert visas pilsētas ielas, savukārt, ik gadu pašvaldības budžetā šiem darbiem paredzot līdzfinansējumu, pamazām šo situāciju varētu risināt.
11.9 °C,
1.8 m/s,
90.6 % 
11.9 °C,
1.8 m/s,
90.6 %