Latvijā

Pēc vairāk nekā mēnesi ilgušām smagām sarunām par koalīcijas veidošanu Saeima šodien apstiprināja Valda Dombrovska (V) jauno valdību.

Pēc vairāk nekā mēnesi ilgušām smagām sarunām par
koalīcijas veidošanu Saeima šodien apstiprināja Valda Dombrovska
(V) jauno valdību.

Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam balsoja 57 deputāti,
bet pret bija 38 tautas kalpi.

Dombrovskis kļuvis par pirmo premjeru, kurš vadījis trīs
valdības pēc kārtas. Dombrovskis Ministru prezidenta pienākumus
pilda kopš 2009. gada 12. marta. Viņš arī saglabāja savu amatu pēc
2010. gada Saeimas vēlēšanām. Dombrovska trešā valdība ir 17.
Ministru kabinets kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Ministru kabinetā strādās desmit vīrieši un četras dāmas.

Jaunajā valdībā aizsardzības ministrs būs Artis Pabriks (V),
finanšu ministrs – Andris Vilks (V), veselības ministre – Ingrīda
Circene (V), labklājības ministre – Ilze Viņķele (V).

No ZRP būs ārlietu ministrs – Edgars Rinkēvičs, ekonomikas
ministrs – Daniels Pavļuts, iekšlietu ministrs – Rihards
Kozlovskis, izglītības un zinātnes ministrs – Roberts Ķīlis, vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs – Edmunds
Sprūdžs.

Kultūras ministre būs Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK) un
tieslietu ministrs – Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK). Savukārt
zemkopības ministre būs Laimdota Straujuma, kuru virzījusi
«Vienotība», bet satiksmes ministrs – pie partijām nepiederošais
Aivis Ronis. Satiksmes ministrija būs «Vienotības» un no ZRP
atšķēlušos sešu deputātu atbildībā.

Jaunajai valdībai atbalstu bija solījuši 56 tautas kalpi –
«Vienotības» 20 deputāti, 16 Zatlera reformu partijas (ZRP)
deputāti, 14 deputāti no nacionālās apvienības «Visu
Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK, kā arī seši neatkarīgie
deputāti, kuri pameta ZRP. Savukārt opozīcijā palika 44 deputāti –
31 no «Saskaņas centra» (SC) un 13 no Zaļo un zemnieku savienības
(ZZS).

Sarunas par koalīcijas veidošanu sākās tūlīt pēc 17. septembrī
notikušajām Saeimas vēlēšanām. Kā koalīcijas kodols iezīmējās ZRP
un «Vienotība», kas vēlējās piesaistīt trešo partneri – SC vai
VL-TB/LNNK. ZRP jau pirms vēlēšanām bija deklarējusi, ka nekādā
veidā nesadarbosies ar ZZS, tādēļ ar šo politisko spēku nopietnas
sarunas, vismaz sākumā, netika veiktas.

Pēc tam iezīmējās pirmās pretrunas. Vispirms ZRP un «Vienotība»
sastrīdējās par sarunu formātu, bet pēc tam izveidojās pamatīgs
konflikts, jo ZRP paziņoja, ka koalīcijā jāaicina SC, bet
«Vienotība» uzstāja, ka trešajam partnerim jābūt nacionālajai
apvienībai. Sarunas uz brīdi nonāca strupceļā, jo ZRP un SC divatā
nebija reāli izveidot stabilu koalīciju, kaut gan kopā bija 51
mandāts. Savukārt «Vienotība» nevēlējās iet koalīcijā ar SC, jo tas
draudētu ar reālu šķelšanos politiskajā spēkā.

Pēc pamatīgas izlamāšanās publiskajā telpā pēc «Vienotības»
ierosinājuma tika apspriesti dažādi citi koalīcijas modeļi,
piemēram, «varavīksnes» valdība, kurā būtu visi Saeimā iekļuvušie
politiskie spēki, četru partneru «nacionālās saliedēšanās
koalīcija», kurā nebūtu ZZS, kā arī modelis «2+2», kurā pamatu
veidotu ZRP un «Vienotība», bet ar citām partijām tiktu noslēgti
sadarbības līgumi. Tomēr SC un VL-TB/LNNK ideoloģiski pretējo
uzskatu dēļ šāda sadarbība tika atzīta par neiespējamu.

Galu galā ZRP piekāpās «Vienotībai» un piekrita veidot koalīciju
kopā ar VL-TB/LNNK, tika panākta arī vienošanās par atbildības jomu
sadali valdībā un sākta valdības deklarācijas rakstīšana. Tomēr
nepagāja ne divas dienas, kad koalīcijas veidošanā parādījās jauns
pavērsies, jo vēl pirms Saeimas pirmās sēdes ZRP pameta seši
ievēlētie deputāti.

Šķeltnieki gan solīja atbalstīt Dombrovska valdību, tomēr šiem
deputātiem neuzticību pauda Valsts prezidents Andris Bērziņš,
aicinot stiprināt valdību ar citiem Saeimā ievēlētajiem
politiskajiem spēkiem. Tika nopietni apsvērta ZZS iesaistīšana,
tomēr pēc ZRP kategoriskajiem iebildumiem tas nenotika. Kā pēdējais
apdraudējums koalīcijai izskanēja iebildumi pret atsevišķiem
ministru amatu kandidātiem, tomēr galu galā tie nomainīti
netika.

Valdības prioritātes turpmākajiem trim gadiem būs stabila un
ilgtspējīga Latvijas attīstība, veicinot ikviena Latvijas
iedzīvotāja labklājību, mazinot sociālo nevienlīdzību, kā arī
stimulējot Latvijas ekonomikas starptautisko konkurētspēju.

Tāpat prioritāte būs saliedēta un iekļaujoša sabiedrība, spēcīga
laikmetīga nacionālā identitāte, vienlaikus nodrošinot latviešu
nācijas, valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, tiesiskuma
nostiprināšana un sabiedrības uzticēšanās valsts varai, sabiedrības
līdzdalības un iniciatīvas veicināšana dalībai valsts pārvaldes
procesos.

Valdību veidojošās partijas deklarācijā apņēmušās īstenot
Latvijas tautas ataudzes veicināšanu, īpašu uzmanību pievēršot
Latvijas valstspiederīgo imigrācijas veicināšanai un Latvijas
reģionu attīstībai.

Uzsvērts, ka valdības rīcībpolitika būs vērsta uz Saeimā
apstiprinātās Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz
2030. gadam un Eiropas Savienības (ES) stratēģijas gudrai,
ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei «ES 2020» īstenošanu.

Trešā Dombrovska valdība ir 36. Ministru kabinets neatkarīgās
Latvijas Republikas laikā. Līdz 1940. gadam kopumā bijušas 19
valdības, astoņas no tām vadījis Kārlis Ulmanis. Laikā no 1990.
gada Latvijā bijušas 16 valdības, no kurām trīs vadīja Andris Šķēle
(TP), bet divas – Ivars Godmanis (LPP/LC), Aigars Kalvītis (TP) un
Dombrovskis.

LETA