-2.5 °C, 2.7 m/s, 69.2 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāSaeimas komisija konceptuāli atbalsta izmaiņas sodos alkohola patēriņa ierobežošanai jauniešu vidū
Saeimas komisija konceptuāli atbalsta izmaiņas sodos alkohola patēriņa ierobežošanai jauniešu vidū
12/12/2012

Saeimas Juridiskās komisijas deputāti otrdien vienbalsīgi pauda konceptuālu atbalstu grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas izstrādāti ar mērķi mazināt alkohola pieejamību un patēriņu bērnu un jauniešu vidū, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Saeimas Juridiskās komisijas deputāti otrdien
vienbalsīgi pauda konceptuālu atbalstu grozījumiem Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas izstrādāti ar mērķi
mazināt alkohola pieejamību un patēriņu bērnu un jauniešu vidū,
aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Piedāvātās izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredz
atbildību nepilngadīgajiem par alkoholisko dzērienu iegādāšanos.
Par to varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 25
latiem, par atkārtotu pārkāpumu sods būs lielāks. Sods
nepilngadīgajam paredzēts arī gadījumā, ja pirkšanā kā starpnieks
izmantota pilngadīga persona.

Paredzēta atbildība arī par alkohola lietošanu izglītības
iestādē – par to varēs izteikt brīdinājumu vai sodīt ar naudas sodu
līdz 25 latiem. Šī likuma norma neattieksies uz augstskolu
studentiem, ņemot vērā, ka viņi jau sasnieguši 18 gadu vecumu un
drīkst gan iegādāties, gan lietot alkoholu, deputātiem skaidroja
Iekšlietu ministrijas pārstāvji.

Lai efektīvāk cīnītos ar nelegālā alkohola tirdzniecību,
likumprojekts paredz atbildību nekustamā vai kustamā īpašuma
īpašniekam (valdītājam), ja viņa telpās notiek darbības ar
nelikumīgu alkoholu. Pirmajā reizē pēc fakta konstatēšanas
paredzēts brīdinājums, bet, ja situācija nebūs novērsta, paredzēta
atbildība fiziskajām personām no 200 līdz 500 latiem, savukārt
juridiskajām personām – no 1000 līdz 5000 latiem. Patlaban
atbildība noteikta par telpu nodošanu nelikumīgu alkoholisko
dzērienu izgatavošanai vai realizācijai, un praksē ir grūti
pierādīt faktu, ka telpas tiek nodotas ar šādu mērķi, skaidroja
likumprojekta autori.

Tāpat paredzēts pastiprināt sankciju par atkārtotu nepilngadīgā
iesaistīšanu alkoholisko dzērienu lietošanā un novešanu līdz
dzēruma stāvoklim.

Likumprojekta autori rosinājuši par atkārtotu alkohola pārdošanu
nepilngadīgajiem paredzēt iespēju juridiskajām personām ne tikai
uzlikt naudas sodu, bet arī atņemt tiesības zināma veida
komercdarbībai. Ņemot vērā, ka šāda sankcija no APK nesen izslēgta,
nākamajos lasījumos šai problēmai būs jāmeklē citi risinājumi.

Grozījumos paredzēta arī atbildība par alkohola iegādāšanos
personām vecumā no 18 līdz 25 gadiem, ja iegādes brīdī tās neuzrāda
personu apliecinošu dokumentu. Likumprojekta autori norāda, ka šai
normai ir preventīvs raksturs, lai veicinātu, ka pircēji šajā
vecumā uzrāda dokumentus.

APK grozījumi saistīti ar Saeimā pirmajā lasījumā jau
atbalstītajiem grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas
cita starpā paredz pienākumu alkoholu lielveikalos tirgot atsevišķā
nodaļā, alkohola pircējiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem pienākumu
bez uzaicinājuma pārdevējam uzrādīt personu apliecinošu dokumentu,
kā arī aizliegumu tirgot alkoholu valsts un pašvaldību iestāžu
telpās.

Likumu grozījumi pēc Latvijas Ārstu biedrības iniciatīvas
izstrādāti Saeimas komisiju izveidotā darba grupā Saeimas Sociālo
un darba lietu komisijas priekšsēdētājas biedra Arvila Ašeradena
vadībā.

Latvija atrodas starp tām Eiropas valstīm, kur alkohola patēriņš
jauniešu vidū ir viens no augstākajiem, alkohola pieejamība
vērtējama kā augsta un pēdējo piecu gadu laikā situācija nav
mainījusies uz labo pusi, norāda Preses dienestā.

«Lai arī likumprojekta piedāvātā redakcija ir precizējama no
juridiskās tehnikas viedokļa, deputāti konceptuāli atbalsta tā
turpmāko virzību un dod skaidru signālu, ka vēlas ierobežot
pārmērīgo alkohola pieejamību un patēriņu. Taču vienlaikus ir
jāsaprot, ka aizliegumi un sodi paši par sevi problēmu nerisinās –
ir nepieciešami kompleksi risinājumi, piedāvājot jauniešiem
saturīgas alternatīvas brīvā laika pavadīšanai,» uzsver par
likumprojekta virzību atbildīgās Juridiskās komisijas
priekšsēdētāja Ilma Čepāne.

LETA