Pilsētā

Ar jaunu likumprojektu valstiskā līmenī atkārtoti aktualizēts jautājums par zemes gabaliem zem daudzdzīvokļu mājām un kārtību, kādā dzīvokļu īpašniekiem būtu iespējams tos izpirkt, vienlaikus ievērojot samērīgumu starp dzīvokļu un zemes īpašnieku interesēm. Tikmēr Jelgavas pilsētas pašvaldība pieņēmusi saistošos noteikumus «Par dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanu», kuros noteikta kārtība, kādā var tikt mainītas dzīvokļu mājām nepieciešamo funkcionālo zemes gabalu robežas.

Saistošo noteikumu izstrādi pašvaldībām nosaka likums «Par
valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju». Šis jautājums
ir aktuāls tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuru māja atrodas uz trešajai
personai piederošas zemes, kas tiek nomāta mājas vajadzībām.

Robežu pārskatīšanu var ierosināt abas
puses

Jelgavā jautājumus par māju funkcionālo zemes gabalu robežu
pārskatīšanu izvērtēs Jelgavas domes Zemes lietu komisija. Ar
lūgumu pārskatīt zemes gabala robežas komisijā var vērsties abas
puses – gan dzīvokļu īpašnieku kopība, gan zemes īpašnieks.
Jelgavas pilsētas Būvvaldes zemes ierīkotāja Līga Breiere skaidro,
ka arī līdz šim ir saņemti lūgumi un biežāk dzīvokļu īpašnieki
vēlas samazināt nomātā zemes gabala platību, lai būtu jāmaksā
mazāka nomas maksa. «Ir bijuši arī lūgumi atstāt ap māju metru
platu joslu, bet tas nav iespējams. To, cik lielam zemes gabalam ir
jābūt ap daudzdzīvokļu māju tās funkcionalitātes nodrošināšanai,
nosaka normatīvie akti – māja ir jāapsaimnieko, tai jānodrošina
piekļuve, un tas viss tiek ņemts vērā. Tāpat normatīvajos aktos ir
norādīts, kas nevar ietilpt mājas funkcionālajā zemē, piemēram,
publiskā ārtelpa – ielas, parki, publiskie rotaļu laukumi,» stāsta
Būvvaldes speciāliste. Līdz ar to katrs gadījums tiek vērtēts
individuāli, ņemot vērā reālo situāciju.

Ja iesniegumu par zemes gabala robežu pārskatīšanu Jelgavas
domes Zemes lietu komisijā iesniedz dzīvokļu īpašnieki, jābūt
pievienotam dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumam, skicei un
dokumentam, kas apliecina, ka par mājas lēmumu ir informēts zemes
īpašnieks. Personai, kura rīkojas mājas vārdā, jābūt attiecīgai
pilnvarai. Savukārt, ja komisijā vēršas zemes īpašnieks, viņam
nepieciešama skice un apliecinājums, ka par ierosinājumu ir
informēts mājas pārvaldnieks.

Izdevumi jāsedz iesniedzējam

Būtiski, ka visi ar dokumentu sagatavošanu un iesniegšanu
saistītie izdevumi, piemēram, par zemes gabala uzmērīšanu,
topogrāfijas izstrādi, skices izveidi, pieteikuma iesniedzējam
jāsedz pašam – vai nu zemes īpašniekam, vai dzīvokļu īpašnieku
kopībai. Savukārt pašvaldība segs administratīvos izdevumus, kas
saistīti ar iesnieguma izskatīšanu un lēmuma pieņemšanu, teiksim,
nodrošinot obligātās publikācijas un informējot iesniedzēju.

Solis pretim zemes izpirkšanai

Lai sakārtotu sasāpējušo jautājumu par piespiedu zemes nomas
attiecībām, kas ir starp dzīvokļu īpašniekiem un trešajām personām,
kam pieder funkcionālā zeme zem daudzdzīvokļu mājām, ir izstrādāts
jauns Privatizēto daudzdzīvokļu māju piespiedu dalītā īpašuma
izbeigšanas likums. Likumprojekta izstrādes darba grupas vadītājs
Saeimas deputāts Viktors Valainis uzsver, ka šādas piespiedu nomas
attiecības ir neērtas abām pusēm. «No vienas puses, ir problēma ar
augstu nomas maksu un nesamērīgi lieliem piesaistītajiem zemes
gabaliem, kas jāapsaimnieko un par kuriem dzīvokļu īpašniekiem
jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis. Vienlaikus problēmas ir arī
zemes īpašniekiem – svešas būves uz viņiem piederošas zemes ir
apgrūtinājums un zemes vērtību pazeminošs faktors, kā arī zemes
īpašniekam ir liegts saņemt atbilstošu labumu no zemes, kas ir viņa
īpašumā, izmantojot to labākā veidā,» viņš skaidro, piebilstot, ka
nereti puses nespēj rast kompromisu, tāpēc ir svarīgi jautājumu
sakārtot likumiskā ceļā.

Jābūt tiesībām izpirkt zemi

Likumprojekts par dalītā īpašuma izbeigšanu paredz dzīvokļu
īpašniekiem tiesības izpirkt mājas funkcionālo zemi par kadastrālās
vērtības cenu. Šobrīd likumā noteikts, ka maksimālā nomas maksa, ko
zemes īpašnieks var pieprasīt no daudzdzīvokļu mājas, ir seši
procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības, un likumprojekta darba
grupas aprēķini liecina: maksājot ik gadu sešus procentus no zemes
kadastrālās vērtības, māja jau apmēram 17 gadu laikā būtu
samaksājusi pilnu zemes gabala kadastrālo vērtību, kas saskaņā ar
jauno likumprojektu ir arī zemes gabala izpirkšanas cena.

Lai izpirktu zemi, mājai no pašvaldības jāpieprasa informācija
par funkcionāli nepieciešamā zemes gabala lielumu un jāvēršas
Valsts zemes dienestā, lai tiktu noteikta izpērkamās zemes vērtība
– tai jāatbilst attiecīgā zemes gabala kadastrālajai vērtībai.
Lēmums par zemes izpirkšanu jāpieņem dzīvokļu īpašniekiem,
piedaloties zvērinātam tiesu izpildītājam, kurš pārskaitīs naudu
zemes īpašniekam un nostiprinās īpašumtiesības zemesgrāmatā.

Paredz valsts atbalstu

Izstrādātais likumprojekts paredz arī iespēju valstij
piedalīties ar atbalsta mehānismiem, sniedzot garantijas dzīvokļu
īpašniekiem, lai nodrošinātu darījumu, stāsta V.Valainis. Tāpat arī
administratīvās izmaksas, ko veidos cenas noteikšana, tiesu
izpildītāja pakalpojumi, ieraksts zemesgrāmatā, paredzēts segt no
valsts budžeta.

Likumprojekts jau atbalstīts Saeimā 1. lasījumā, un šobrīd
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskata deputātu
un ministriju sniegtos priekšlikumus, lai sagatavotu likumprojektu
2. lasījumam. Plānots, ka tas varētu stāties spēkā 2021. gadā.

Pēc darba grupas rīcībā esošajiem datiem, Latvijā piespiedu
nomas attiecības šobrīd ir 3677 daudzdzīvokļu mājām. Jelgavā
tādas ir apmēram 120 mājas.

Jelgavas pilsētas pašvaldības saistošie noteikumi «Par
dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala
pārskatīšanu»

Foto: Zemgales Plānošanas reģions