Ik pa brīdim dzirdam uzsaukumus par to, cik miljoni un miljardi Latvijai pieejami no dažādiem Eiropas fondiem, un uzreiz šiem optimistiskajiem cipariem seko pesimistiskie – mūsu valsts visai kūtri spēj apgūt ES līdzekļus: atsevišķos fondos izmantotais finansējums pat nesasniedz 10 procentus. Jelgavas pašvaldības izpilddirektore Irēna Škutāne to jau nosaukusi par nepieļaujamu situāciju – it sevišķi laikā, kad valstij pašai nav līdzekļu, lai realizētu vērienīgus darbus. Eiropa otru šādu iespēju mūsu valstij nedos, tāpēc tā ir jāizmanto.
Vērtējot mūsu pilsētas attīstību šajā gadā, nevar nepamanīt, ka tieši 2009. gads iezīmējas ar vairāku apjomīgu projektu realizāciju pilsētā, kam Jelgava spējusi piesaistīt līdzekļus no Eiropas fondiem. Gandrīz 2,5 miljoni latu Lielās ielas un Dobeles šosejas rekonstrukcijai; ap 800 tūkstoši latu vecpilsētas ielu un infrastruktūras sakārtošanai; vairāk nekā 1,8 miljoni latu Svētās Trīsvienības baznīcas torņa rekonstrukcijai; virkne sakārtotu Pārlielupes ielu – vairāk nekā 800 tūkstoši latu; dabaszinātņu kabinetu remonts un aprīkojums četrās pilsētas skolās – gandrīz 400 000 latu; 1,6 miljoni latu Lielupes labā krasta teritorijas sakārtošanai. Un tie ir tikai lielākie projekti. Tiem seko arī ar Valsts investīciju atbalstu īstenotie – Zemgales Olimpiskā centra celtniecība; vairāk nekā divi miljoni latu 4. vidusskolas piebūvei.
Lai arī darba rezultātu redzam šodien, patiesībā šos apjomīgos darbus grūti piedēvēt tikai 2009. gadam – un te parādās tas, ko noteikti var dēvēt par labu pašvaldības saimniekošanu: jo tieši iepriekšējos gados paveiktais projektu izstrādē un to aizstāvēšanā šogad, kad citviet pašvaldība nespēja pat savas funkcijas nodrošināt, kur nu vēl attīstīties, ļāva Jelgavai realizēt virkni darbu. Pats būtiskākais tajā ir ne tikai iegūtais infrastruktūras objekts, sakārtota teritorija, bet tas, ka katra projekta realizācija radīja darba vietas pilsētā, jo ielas rekonstruēja desmitiem strādnieku, desmitiem remontē torni, labiekārto muzeja apkārtni, sakārtoja dabas zinātņu kabinetus…
Iespējams, tas, ko šogad visvairāk var novērtēt pilsētnieki, – būtiski uzlabotais ielu stāvoklis Jelgavā. Kopumā, realizējot dažādus projektus un novirzot arī pašvaldības līdzekļus asfalta virskārtas atjaunošanai, šogad sakārtoti 11 kilometri pilsētas ielu. Un jau šobrīd ir skaidrs, ka nākamgad process turpināsies.
Taču, neraugoties uz paveikto, atsevišķi domnieki pašvaldībai populistiski pārmet tik vērienīgu projektu realizāciju. Arguments – pārāk liela iedzīvošanās kredītos. Taču tā neiztur kritiku, jo pašvaldības kredītportfelis joprojām nepārsniedz valsts noteikto limitu. Bet, kas vēl svarīgāk un varbūt daudziem ir piemirsies, virknei Eiropas projektu pašvaldībai ir jānodrošina priekšfinansējums: tas nozīmē, ka pašvaldība ņem kredītu, iegulda pilsētas attīstībā, bet jau pēc projekta īstenošanas šo summu Eiropas fondi ieskaita pašvaldības budžetā. Tādā veidā jau nākamgad pašvaldība atgūs virkni ieguldīto kredītlīdzekļu.
Kārlis Caune, Jelgavas Skolēnu domes priekšsēdētājs:
«Neliegšos – arī es biju viens no tiem, kurš uzskatīja, ka Jelgavā ielu nav: ir tikai vienas vienīgas bedres, taču šogad manas domas noteikti ir mainījušās. Kā gan var nepamanīt, ka šogad pilsētā pamatīgi sakārtotas ielas?! Tīri cilvēcīgi es pirmkārt pamanu rekonstruētās ielas savā rajonā, kur ikdienā visbiežāk sanāk iet un braukt – Dobeles šoseja; Kazarmes iela; iela gar Uzvaras parku. Taču tajā pašā laikā bieži nākas būt Pārlielupē, kur arī ļoti daudz ielu šogad sakārtotas, top olimpiskais centrs.
Savukārt kā Skolēnu domes priekšsēdētājs es nevaru arī nenovērtēt 4. vidusskolas uzcelto piebūvi – to noteikti var saukt par pamatīgu lēcienu uz priekšu. Man jau šķiet, ka pilsētā vispār viss stabili attīstās – nav tā, ka atsevišķās jomās notiktu kādi izrāvieni, un tas taču ir pozitīvi!»
Sagatavoja: Kristīne Langenfelde, foto: Ivars Veiliņš