25.3 °C, 1.6 m/s, 82 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāSakārtotas ielas, rekonstruēti un uzcelti pilsētā nozīmīgi objekti
Sakārtotas ielas, rekonstruēti un uzcelti pilsētā nozīmīgi objekti
30/12/2009

 

Ik pa brīdim dzirdam uzsaukumus par to, cik
miljoni un miljardi Latvijai pieejami no dažādiem Eiropas fondiem,
un uzreiz šiem optimistiskajiem cipariem seko pesimistiskie – mūsu
valsts visai kūtri spēj apgūt ES līdzekļus: atsevišķos fondos
izmantotais finansējums pat nesasniedz 10 procentus. Jelgavas
pašvaldības izpilddirektore Irēna Škutāne to jau nosaukusi par
nepieļaujamu situāciju – it sevišķi laikā, kad valstij pašai nav
līdzekļu, lai realizētu vērienīgus darbus. Eiropa otru šādu iespēju
mūsu valstij nedos, tāpēc tā ir jāizmanto.

Vērtējot mūsu pilsētas attīstību šajā gadā,
nevar nepamanīt, ka tieši 2009. gads iezīmējas ar vairāku apjomīgu
projektu realizāciju pilsētā, kam Jelgava spējusi piesaistīt
līdzekļus no Eiropas fondiem. Gandrīz 2,5 miljoni latu Lielās ielas
un Dobeles šosejas rekonstrukcijai; ap 800 tūkstoši latu
vecpilsētas ielu un infrastruktūras sakārtošanai; vairāk nekā 1,8
miljoni latu Svētās Trīsvienības baznīcas torņa rekonstrukcijai;
virkne sakārtotu Pārlielupes ielu – vairāk nekā 800 tūkstoši latu;
dabaszinātņu kabinetu remonts un aprīkojums četrās pilsētas skolās
– gandrīz 400 000 latu; 1,6 miljoni latu Lielupes labā krasta
teritorijas sakārtošanai. Un tie ir tikai lielākie projekti. Tiem
seko arī ar Valsts investīciju atbalstu īstenotie – Zemgales
Olimpiskā centra celtniecība; vairāk nekā divi miljoni latu 4.
vidusskolas piebūvei.

Lai arī darba rezultātu redzam šodien,
patiesībā šos apjomīgos darbus grūti piedēvēt tikai 2009. gadam –
un te parādās tas, ko noteikti var dēvēt par labu pašvaldības
saimniekošanu: jo tieši iepriekšējos gados paveiktais projektu
izstrādē un to aizstāvēšanā šogad, kad citviet pašvaldība nespēja
pat savas funkcijas nodrošināt, kur nu vēl attīstīties, ļāva
Jelgavai realizēt virkni darbu. Pats būtiskākais tajā ir ne tikai
iegūtais infrastruktūras objekts, sakārtota teritorija, bet tas, ka
katra projekta realizācija radīja darba vietas pilsētā, jo ielas
rekonstruēja desmitiem strādnieku, desmitiem remontē torni,
labiekārto muzeja apkārtni, sakārtoja dabas zinātņu
kabinetus… 

Iespējams, tas, ko šogad visvairāk var
novērtēt pilsētnieki, – būtiski uzlabotais ielu stāvoklis Jelgavā.
Kopumā, realizējot dažādus projektus un novirzot arī pašvaldības
līdzekļus asfalta virskārtas atjaunošanai, šogad sakārtoti 11
kilometri pilsētas ielu. Un jau šobrīd ir skaidrs, ka nākamgad
process turpināsies.

Taču, neraugoties uz paveikto, atsevišķi
domnieki pašvaldībai populistiski pārmet tik vērienīgu projektu
realizāciju. Arguments – pārāk liela iedzīvošanās kredītos. Taču tā
neiztur kritiku, jo pašvaldības kredītportfelis joprojām
nepārsniedz valsts noteikto limitu. Bet, kas vēl svarīgāk un varbūt
daudziem ir piemirsies, virknei Eiropas projektu pašvaldībai ir
jānodrošina priekšfinansējums: tas nozīmē, ka pašvaldība ņem
kredītu, iegulda pilsētas attīstībā, bet jau pēc projekta
īstenošanas šo summu Eiropas fondi ieskaita pašvaldības budžetā.
Tādā veidā jau nākamgad pašvaldība atgūs virkni ieguldīto
kredītlīdzekļu.

Kārlis Caune, Jelgavas Skolēnu domes
priekšsēdētājs
:

«Neliegšos – arī es biju viens no tiem, kurš
uzskatīja, ka Jelgavā ielu nav: ir tikai vienas vienīgas bedres,
taču šogad manas domas noteikti ir mainījušās. Kā gan var
nepamanīt, ka šogad pilsētā pamatīgi sakārtotas ielas?! Tīri
cilvēcīgi es pirmkārt pamanu rekonstruētās ielas savā rajonā, kur
ikdienā visbiežāk sanāk iet un braukt – Dobeles šoseja; Kazarmes
iela; iela gar Uzvaras parku. Taču tajā pašā laikā bieži nākas būt
Pārlielupē, kur arī ļoti daudz ielu šogad sakārtotas, top
olimpiskais centrs. 

Savukārt kā Skolēnu domes priekšsēdētājs es
nevaru arī nenovērtēt 4. vidusskolas uzcelto piebūvi – to noteikti
var saukt par pamatīgu lēcienu uz priekšu. Man jau šķiet, ka
pilsētā vispār viss stabili attīstās – nav tā, ka atsevišķās jomās
notiktu kādi izrāvieni, un tas taču ir pozitīvi!» 

Sagatavoja: Kristīne Langenfelde, foto: Ivars
Veiliņš