13.7 °C, 0.4 m/s, 94.8 %

Pilsētā

Sākas ceļš uz Aglonu
04/08/2017

Šodien ar svēto misi Jelgavas Katoļu katedrālē sākās svētceļojums uz Aglonu, kurā devās vairāk nekā 20 svētceļotāju. Šodien ceļš vedīs līdz Iecavai, kopā noejot 33 kilometrus. Aglonu Jelgavas svētceļotāji plāno sasniegt 13. augustā ik dienu mērojot 20–30 kilometrus un kopā noejot ap 260 kilometru.

«Svētceļojums – tā ir izceļošana no sava vecā «es», sevis
mainīšana,» saka vikārs Agris Ruļuks, kurš šogad pirmo reizi vada
Jelgavas svētceļotāju grupu. Katram svētceļojumam ir savs stingrs
reglaments, ko izstrādā tā organizatori, un tas nosaka, ka tā
dalībniekiem jāievēro ceļu satiksmes noteikumi, pašvaldību
rīkojumi, piemēram, par atļautajām peldēšanās vietām, ugunskura
dedzināšanu un citi. Tāpat jāpakļaujas svētceļojuma vadītāja
noradījumiem, apstāšanas vietās jārūpējas par tīrību. Svētceļnieki
nakšņos skolās un teltīs, organizatori nodrošina arī trīsreizēju
ēdināšanu dienā, mantu nogādāšanu un pamata medicīnisko aprūpi.

Lai arī šodien no Jelgavas svētceļojumā devās ap 25
svētceļotājiem, Aglonu sasniegs krietni lielāka grupa, jo vairāki
cilvēki paredzējuši pievienoties svētceļojumam vēlāk. Piemēram,
šodien savas pusaugu meitas Annu un Elizabeti svētceļojumā pavadīja
mamma Vita, kura pati svētceļojumam pievienosies pēc dažām dienām:
«Šī viņām būs pirmā reize, kad paredzēts noiet visu ceļu no
Jelgavas līdz Aglonai. Iepriekš kopā esam gājuši īsākus un garākus
posmus. Jā, tas nav viegls ceļš.» Arī meitenes saka, ka pirmā diena
parasti ir tā grūtākā. «Ir tā, ka pēc pirmās dienas gribas mājās,
bet tad tu satuvinies ar citiem cilvēkiem un kļūst vieglāk,
interesantāk. Mēs svētceļojumā dodamies ne tikai tāpēc, ka tas ir
piedzīvojums, bet arī tāpēc, lai lūgtu Dievam to, kas mums
visvairāk ir vajadzīgs. Nē, jaunāko iphone mēs nelūdzam. Mēs lūdzam
veselību savai ģimenei, spēku,» saka 9 un 13 gadus vecās meitenes.
Arī starp lietām, kas līdzi mugursomā, ir tikai pats
nepieciešamākais – ūdens pudele, plāksteris tulznām, pretodu
līdzeklis un lietusmētelis.

Teju vai katrs uzrunātais svētceļnieks atzīst, ka uz Aglonu
dodas ar noteiktu nodomu. «Tas nodoms katru reizi katram ir savs,
dziļš un personīgs – arī man. Taču svētceļojumā nepiedalās tikai
dziļi ticīgi cilvēki – iet arī tādi, kuri ir sevis meklējumos,
zinu, ka bijuši gadījumi, kad cilvēks nav pat kristīts, bet
svētceļojuma laikā nokristās vai pat salaulājas,» stāsta Līga, kura
svētceļojumā dodas jau piekto reizi. Savukārt Skaidrītei šis būs
otrais svētceļojums, un viņa zina, ka vēlas atbrīvoties no sava
vecā «es». «Manī ir par daudz lepnības,» nosaka Skaidrīte.

Vikārs A.Ruļuks pats uz Aglonu dodas jau desmito reizi un
atzīst, ka, neskatoties uz to, katrs svētceļojums viņam atklāj
arvien jaunas lietas sevī. «Ja tīņa gados man tas bija
izaicinājums, lai pierādītu pats sev, ka fiziski to spēju, tad
šodien jau tiek izdarīti pavisam citi secinājumi. Cilvēkam, kļūstot
vecākam, nereti šķiet, ka viņš jau visu zina, ir gudrāks par
citiem, bet svētceļojums pierāda pretējo un, nonākot Aglonā, tu
vari tikai lūgt Dievam piedošanu par savu maldīšanos.»

Foto: Ivars Veiliņš