Jelgavas pensionāru biedrības atklātā vēstule sabiedrībai, Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, ministriem un Saeimas deputātiem.
Jelgavas pensionāru biedrība izsaka savu viedokli par stāvokli valstī un grib saņemt loģiskas, saprotamas atbildes uz mūsu uzdotajiem jautājumiem, kā arī piedāvā savu redzējumu par izveidojošos situāciju.
Īss atgādinājums.
Mēs tagadējie pensionāri esam tā paaudze, kas vēl atceras karu, kas izcieta pēckara perioda šausmas, atjaunoja nopostīto Latviju, uz barikādēm cīnījās par brīvību un neatkarību, cerēdami uz labākiem laikiem. Nu tie ir sagaidīti, tiek gatavotas ragutiņas, lai mūs aizvilktu uz mežu, kā tanī latviešu tautas pasakā.
Bet varbūt uz mežu jāvelk citi?
5. atjaunotā Saeima un Ministru kabinets saņēma mantojumā stabilu eksportspējīgu rūpniecību, attīstītu lauksaimniecību, varbūt ne Eiropas līmenī, bet tomēr ražot spējīgu. Aiz nezināšanas, pieredzes trūkuma vai savtīgos nolūkos tiek izvesta masveida prihvatizācija, kā rezultātā rodas miljonāri, tiek celtas pilis un villas, iegādātas jahtas, apceļota pasaule utt…, bet iznīdēta rūpniecība un lauksaimniecība, kas nupat sāk atdzimt, bet ko traucē korupcija un ierēdniecība (konkursos nemaksāsi– nevinnēsi, projektos arī uz vienu ražotāju 10 pārbaudītāji, tie arī paraksta ar noteikumiem utt..). Iedrošināmies apgalvot, ka nevienā no Eiropas post sociālisma valstīm nav tādas villas un ekskluzīvas automašīnas, tik daudz miljonāru, nav tā noplicināta ražošana kā Latvijā? Jā, krīze ir visur, bet ne bankrots!
Kas vainīgs? Pie varas esošo tuvredzība, nemākulība vai alkatība?
Ko par savu mūža ieguldījumu un darbu esam saņēmuši mēs pensionāri?
Galvenie jautājumi: kā vārdā un kāda mērķa dēļ tiek nogrieztas algas un pensijas zemāk apmaksātajiem? Vai tas ir pēdējai saīsinājums, vai tikai pirmais? Kas un kad nesīs atbildību par nepildītiem solījumiem un nepareiziem lēmumiem?
Atsaucoties uz TVNET ziņām no 11. jūnija Toma Ostrovska rakstu 500milj. ir tikai pirmās izmaiņas. Izrādās, ka vēl no Godmaņa laikiem solītie izdevumu samazinājumi ministrijām un aģentūrām vēl praktiski nav sākti realizēt, tieši otrādi, pirms ministriju savstarpējās pārdales izmaiņām Zemkopības ministrijas izdevumi palielināti par 16 miljoniem, Vides ministrijai par 21 miljonu, bet pēc ministriju savstarpējās pārdales izmaiņām: Zalāna vadītajā Reģionālās attīstības un pašvaldību ministrijā gada limits no 47 miljoniem pieaudzis līdz 84 miljoniem, Zemkopības ministrijā no 291miljona līdz 332 miljoniem, nedaudz samazinājies Veselības un Satiksmes ministrijā.
Saņemtie pirmie SVF aizdevumi 1,75 miljoni tika izmantoti Parex glābšanai un parādu dzēšanai. Tanī pat laikā Krasovickis un Kargins, kas noveda banku līdz bankrotam saņem 200 000Ls, vēl Melngalvis un viņa komanda, respektīvi, pus miljons katru mēnesi, pirmajiem pateicībā par bankrotu, otrajiem atalgojums par darbu, bet maksāsim mēs visi.
Kā tiks izmantoti nākošie 500miljoni?
Valdība detalizēti izstrādājusi izdevumu samazināšanas plānu, bet kur ražošanas attīstības detalizēts plāns? Samazinot izdevumus, kritīsies pirktspēja, samazināsies pakalpojumu pirkšana, preču apgrozījums, respektīvi, samazināsies ieņēmumi, nedarbosies arī piedāvāta māju energoefektivitāte, jo kas gan ņems kredītu mājas siltināšanai, ja prioritāte ir dienišķā maize. Tāpēc reāli jāsāk domāt par ražošanu, jāveic būtiskas izmaiņas valsts pārvaldes reformā. Ja valsts nonākusi krīzes situācijā, tad solidāri jānes atbildība un jāpieņem ierobežojumi. Savu labo gribu un piemēru varētu parādīt ministri, deputāti, prezidents, mūsu miljonāri, tad arī pensionāram un zemāk atalgotajam tā nesāpētu.
Pēc patreizēja piedāvājuma izskatās tā, gan jau jūs izdzīvosiet, bet mēs nevaram iztikt bez pierastā komforta.
Rūgtā pieredz 17 gadu garumā pierāda, ka neviens neatbild par Latvijas izsaimniekošanu un beztiesiskiem lēmumiem. Nav saukta pie atbildības pirmā Godmaņa valdība, kad sākas privatizācija piespiedu kārtā līdzīgi kā kolektivizācija, jo ne jau visas spēcīgās saimniecības un rūpnīcas bija ar mieru nodot īpašumus privatizācijai. Nav prasīta atbildība arī no Šķēles valdības par beztiesiski pieņemtiem likumiem saistībā ar strādājošiem pensionāriem, bez rezultātiem palikusi Bankas Baltijas lieta, G 24 kredīts, Latvenergo miljonu lieta, digitalizācijas afēra, toties ierosināta krimināllieta par torti. Smieklīgi, lai nesāktu raudāt aiz izmisuma un bezspēcības.
Jelgavas pensionāru biedrība aicina sabiedrību apvienoties ne tikai protestos, bet arī meklēt kopējos risinājumus un pieprasīt atbildību no lēmējvaras un izpildvaras, paturot tiesības griezties arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Mēs aicinām apvienoties, aizstāvot savas tiesības visus Latvijā dzīvojošos un uzdodam jautājumu jaunai paaudzei: «Vai ir vērts Valstij maksāt sociālo nodokli, ja Valsts nav gatava 100% nodrošināt tavu sociālo aizsardzību?»
Sociālā budžeta līdzekļi tiek iepludināti pamatbudžetā, lai lāpītu kārtējos caurumus un tas deķītis kļūst arvien plānāks.
Mēs nepretendējam uz vienīgo savu patiesību, mēs izsakām savu redzējumu un labprāt uzklausītu citu viedokļus un Valdības skaidrojumus.
Vēstule apstiprināta ārkārtas Jelgavas Pensionār biedrības biedru sapulcē, kas notika Jelgavā, Pasta ielā 44 15.06.2009. plkst.10.00, kurā piedalījās 66 pensionāri. Sapulces dalībnieki tika reģistrēt, sapulce protokolēta.
Sapulcē tika apspriesti Valdības lēmumi:
1. Par visu pensiju samazināšanu par 10%. 27 no 66 nobalsoja par to, ka pensija ir mans mūža garumā uzkrātais kapitāls un ir neizskarams un pieprasa valdībai arī turpmāk nodrošināt aprēķināto pensiju izmaksas. 39 no 66 nobalsoja par iespēju samazināt par 10% pensijas tiem pensionāriem, kuriem pamatpensijas ir virs iztikas minimuma, t.i. virs 171Ls.
2. Par lēmumu samazināt pensijas strādājošiem pensionāriem par 70% . Visi 100% nobalso pret, aicinot pensionārus saprast situāciju un pašiem pieņemt lēmumus nodot darbu savām bērniem un mazbērniem, ja viņu kvalifikācija atbilst pensionāru profesijai.
3. Par veselības aprūpi. 100% visi pieprasīja apturēt valdības lēmumu ar 1. jūliju palielināt medicīnas pakalpojumu cenas, tādejādi izslēdzot veselības aprūpi maznodrošinātajiem.
4. Piketu 18.06.2009 atbalsta un piedalīsies 44 no 66 pensionāriem.
Sapulci vadīja: Marija Kolneja
Protokolēja: M.Tišika
4.5 °C,
5.5 m/s,
94.3 % 
4.5 °C,
5.5 m/s,
94.3 %