Šodien Jelgavas Latviešu biedrība atzīmē 135. dibināšanas un 25. biedrības atjaunošanas gadadienu. «Mēs jūtamies ne veci, ne jauni – mēs jūtamies un esam bezgalīgi!» atzīst biedrības priekšsēdētājs Paulis Rēvelis.
Sintija Čepanone
Uzrunājot sanākušos Jelgavas Latviešu biedrības biedrus un atbalstītājus, Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne atgādināja, ka visu šo gadu Jelgava svin savu 750. dzimšanas dienu. «Jelgavai ir īpaša nozīme Latvijā. Mūsu pilsēta vienmēr ir bijis izglītības, kultūras, progresa un saimnieciskās dzīves centrs, savukārt Jelgavas inteliģencei vienmēr ir bijusi nozīmīga loma latviešu nacionālās pašapziņas veidošanā un nostiprināšanā. Jelgavas Latviešu biedrība ir šis kodols un progresa virzītāji. Šobrīd mēs domājam, kā sagaidīsim Latvijas simtgadi, taču šī biedrība ir vairāk nekā 35 gadus senāka – tieši tā lolojusi Latvijas neatkarības ideju un dibināšanu,» tā R.Vectirāne, uzsverot, ka tādējādi Jelgavas Latviešu biedrība ir tilts no latviešu tautas kultūras pirmsākumiem līdz mūsdienām. «Lai Latviešu biedrībai, Jelgavai un Latvijai saules mūžs!»
Arī Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis Jelgavas Latviešu biedrību raksturoja kā latviskās kultūras un pašapziņas veicināšanas biedrību. «Vakar bija «Uguns un nakts» pirmizrāde, un tur bija savdabīga epizode: Nāves salā parādās Kangars, kurš Lāčplēsi rosina nocirst ābeli, nocirst galotni. Bet Spīdola māca: necērt galotni, nocērt vienu zaru, bet ne galotni… Jelgavas Latviešu biedrībai es vēlu kopt saknes, barot saknes un audzēt galotni!» tā O.Spārītis.
Jāpiebilst, ka Jelgavas Latviešu biedrības 135. dibināšanas un 25. biedrības atjaunošanas gadadienas svinības, uz kurām aicināti gan esošie, gan bijušie biedrības biedri un atbalstītāji, turpinās ar svētku sarīkojumu Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, lai kopā atskatītos uz biedrības darbību un runātu par nākotni.
Par Jelgavas Latviešu biedrības izveidošanos biedrības mājas lapā www.jelgavaslb.lv rakstīts: «Jelgavas Latviešu biedrības dibināšanas rosinātājs bija Pēteris Alunāns, kurš savās atmiņās rakstīja: «Atnāca 24. marts 1872. gadā, jauka pavasara dieniņa: saulītei spīdot, pulcējās visi no visām malām Širkenhēfera zālē. Viņiem pievienojās arī labs pulciņš jelgavnieku, ziņkārības sadzīts, kas tad īsti notiks. Bet, redzot, dzirdot, ar kādu dedzību uzņēma laucinieki priekšlikumu dibināt Jelgavā Latviešu biedrību, iekarsējās arī daudzi no jelgavniekiem un, iemaksādami 3 rubļus, ierakstījās par viņas dibinātājiem. Dibinātāju skaits bija pavisam 103, kas ievēlēja pagaidu priekšniecību ar uzdevumu sastādīt statūtus un gādāt, ka viņus apstiprinātu.» (..) Biedrības dibināšanas sapulce notika 1880. gada 10. jūnijā Cēra viesnīcas zālē. Sanākušie par jaunās biedrības priekšnieku ievēlēja Jāni Neimani. (..) Jelgavas Latviešu biedrība pārdzīvojusi Pirmo pasaules karu, bēgļu laikus, brīvības cīņas un bermontiādi savu darbību turpināja līdz 1941. gadam, kad padomju vara pēc Latvijas okupācijas to slēdza, līdzīgi kā simtiem citu sabiedrisko organizāciju. Vācu okupācijas laikā biedrība savu darbību atsāka, bet jauna padomju okupācija jelgavnieku centienus pēc savas nacionālas biedrības uz pusgadsimtu apspieda. (..) Brūkot padomju režīmam un Latvijas tautai cīnoties par savu neatkarību, arī jelgavnieki spēja vienoties, lai atjaunotu Jelgavas Latviešu biedrības darbību. 1989. gada vasarā sanāca iniciatīvas grupa, kas nolēma atjaunot Jelgavas Latviešu biedrību, un 1990. gada 10. jūnijā, klātesot 86 atjaunotās biedrības biedriem, tika pieņemti atjaunotās Jelgavas Latviešu biedrības statūti.»
Foto: Raitis Supe
Saistītās ziņas
Jelgavas Latviešu biedrība sestdien svinēs dzimšanas dienu
Jelgavas Latviešu biedrība dibināta 1880. gadā